Vērojot energoresursu cenu pieaugumu, opozīcija aizvadītajā ceturtdienā vēlējās panākt, lai, pieņemot grozījumus likumā, tiktu uz gadu apturēts iepriekš plānots degvielas cenu pieaugums. Saeimas vairākums šo iniciatīvu noraidīja.
Proti, pašlaik spēkā ir likums, kas nosaka, ka ar šo piektdienu, 1. aprīli, tirdzniecībā esošajai degvielai obligāti jābūt ar lielāku biokomponentes īpatsvaru. Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, runājot ar nozares uzņēmējiem, pārliecinājies, ka tas degvielu sadārdzinās par 10 līdz 12 centiem litrā.
Opozīcija prasību par biokomponentes obligāto pievienošanu degvielai vēlējās iesaldēt līdz nākamajam gadam, taču tās Saeimas prezidijā iesniegtais likumprojekts bez koalīcijas paskaidrojumiem parlamenta darba kārtībā iekļauts netika. V. Valainis uzskata, ka koalīcijas politiķi, kas saņem ievērojamas algas, vienkārši neizprot ierindas cilvēka problēmas.
Kāpēc, jūsuprāt, koalīcija noraida opozīcijas priekšlikumu, kuru sabiedrība visticamāk uzņemtu ar aplausiem?
Manuprāt, tas parāda to politiķu atrautību no sabiedrības problēmām, kas pašlaik pastāv. Tas atspoguļojas it visā. Valdošās koalīcijas politiķi mēra problēmas pēc savas personīgās mērauklas. Tā tas notika arī kovidkrīzes laikā, kad krīze tās asākajos brīžos tika vadīta pēc personīgajām ekspektācijām.
Šobrīd, domāju, notiek tieši tas pats. Politiķiem ar algām trīs, četri un pieci tūkstoši mēnesī degvielas sadārdzinājumi nešķiet būtiski. Turklāt ikdienā viņi pārvietojas ar Saeimas un valdības mašīnām, degviela tiek kompensēta. Domāju, politiķi nejūt un nesaprot to problēmu.
Vai koalīcija ir monolīta savā nostājā, ka opozīcijas iniciatīva nav atbalstāma?
Manuprāt, nē. Arī koalīcijā ir daži spēki, kas vismaz mūs ir sadzirdējuši, bet šobrīd šī sadzirdēšana ir tikai vārdos, ne darbos. Ir daži politiķi, kas arī runā par to, ka tas būtu jādara, bet neviens nav gatavs pievienoties šai iniciatīvai.
To ir ļoti grūti paskaidrot, kāpēc nedara, jo šim priekšlikumam nav nekādas ietekmes uz budžetu.
Vienīgais ir kaut kādi uzstādījumi ceļā uz 2050. gada mērķiem, kas jāsasniedz. Te mēs varam padiskutēt: ja ieviešam šādu papildu slogu, vai šādā veidā kaut kā pietuvināmies tiem mērķiem? Manuprāt, nē. Mēs bez tā šobrīd varētu iztikt.
Cik lielā mērā degvielas cenu celšanās ietekmēs citu preču un pakalpojumu cenas?
Viennozīmīgi ietekmēs. Mēs esam zemnieku partija, mēs pamatā ar zemniekiem šo iniciatīvu izstrādājām. Tas ietekmēs lauksaimniecības darbus tiešā veidā: graudu cenas, visas lauksaimniecības produkcijas izmaksas vistiešākajā veidā. Beigās gala patērētājam, kas pat ar auto nebrauc, ejot veikalā pirkt maizi, tā maksās dārgāk, maksās dārgāk kartupelis, dārgāk burkāns. Visa lauksaimniecības produkcija kļūs dārgāka. Mēs primāri skatāmies no šī apstākļa: lai samazinātu cenu pieaugumu.
Ņemot vērā, ka 1. aprīlis būs jau nākamnedēļ, visticamāk uzņēmēji jau ir nodrošinājušies ar biopiedevas krājumiem. Vai viņi ir gatavi iesaldēt vai pat zaudēt ieguldītos līdzekļus, ja šis likumprojekts tomēr kļūst par likumu?
Domāju, ja būtu šāds valdības lēmums, tad tirgus principi visu saliktu savās vietās. Tas ir tirgus, kurā darbojas konkurence. Ja būtu lēmums, nekādu sadārdzinājumu nebūtu. Tas ir tikai aizbildinājums, lobējot kādus konkrētus uzņēmējus, kas nopirkuši vai piedāvā šo biodegvielas piemaisījumu.
