Pieņemot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Saeima aizliedz 9. maija svinību organizēšanu to līdzšinējā formātā – ar plašām svinībām pie padomju armijas piemiņas vietām. Likumprojekta pirmatnējā stadija paredzēja vien aizliegt militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, tajā skaitā burta Z izmantošanu šādam nolūkam.
“Mēs šeit runājam par 9. maija aizliegumu. Jūs taču to visu saprotat, vai arī tas nebija skaidrs līdz šim? Šis likumprojekts, šis priekšlikums aizliedz 9. maija kā Uzvaras dienu atzīmēt, svinēt, pulcēties vai kā savādāk visā Latvijas teritorijā,” likumprojekta būtību skaidri un gaiši izskaidroja to izstrādājušās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Šādu efektu Saeimas vairākums panācis, apstiprinot A. Kaimiņa un partiju “Konservatīvie” pārstāvošās Lindas Mednes priekšlikumu, kas publiskos pasākumos aizliedz popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tajā skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupācijas slavināšanas dienas.
Šai normai kā izņēmumi būs gadījumi, kad šo pasākumu mērķis nebūs saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai arī šie pasākumi tiks izmantoti izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Līdz šim tradicionālo 9. maija svinību organizēšanas aizliegumu nostiprina vēl viens likumā iekļauts jauninājums, proti, rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa ir aizliegts.
Tiesa, arī šajā gadījumā ir paredzēti izņēmumi. “Jauno Vienotību” pārstāvošais Andrejs Judins skaidro, ka slēpošanas, dejošanas vai līdzīgus izklaides pasākumus joprojām varēs organizēt valsts vai pašvaldības iestādes, jo tām atļauja saskaņā ar likumu nav vajadzīga. Izskatot iesniegumu par privātpersonu pieteikta pasākuma rīkošanu, pašvaldība varēs to neatļaut arī lielākā attālumā no pieminekļiem, savukārt līdz 200 metru attālumam nebūs nekādu diskusiju - nekādu publisku pasākumu.
Prognozējami šiem priekšlikumiem iebilda opozīcijā strādājošās “Saskaņas” pārstāvji. Nikolajs Kabanovs ironizēja, ka būs nepieciešami pārāk lieli spēki, lai spētu novērst svinību notikšanu, bet tas apdraudot valsts drošību.
“Priekšlikums ir absolūti kaitniecīgs. Kāpēc viņš ir kaitniecīgs? Lielais skaits cilvēku, kas šajā vai tajā veidā atzīmē 9. maiju, dara praktiski neiespējamu to pārtraukt ar esošiem kārtības sargu spēkiem. Tas nozīmē, ka, lai aizturētu cilvēkus, kas gribēja šā vai tā atzīmēt 9. maiju, nāksies papildināt policiju ar zemessargu spēkiem, ar armiju. Un līdz ar to Latvijas aizsardzība būs atvērta faktiski tajā grūtajā laikā, kad Latviju apdraud agresija no Krievijas Federācijas, kā to paziņo ārlietu un aizsardzības ministri. Diemžēl kaitnieki, tādi kā Kaimiņš, viņi grib atņemt no Latvijas kārtības zināmus spēkus,” pauda N. Kabanovs.
Savukārt Boriss Cilevičs pamatoti norādīja, ka priekšlikumu autori, veidojot to formulējumu, bijuši pārlieku kautrīgi vai neizlēmīgi. “Ja jūs gribējāt piedāvāt aizliegt 9. maiju, kāpēc jūs neiesniedzāt tieši šādu grozījumu - aizliegt 9. maija svinēšanu visā Latvijas teritorijā,” no Saeimas tribīnes retoriski jautāja deputāts.
