Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvija līdz ar visu Eiropas Savienību sākusi kalt plānus, kā atteikties no Krievijas gāzes. Viens no pirmajiem soļiem šī plāna realizācijā ir Saeimas komisijām nodotie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanā.
Grozījumu sākotnējo versiju sagatavoja partijas “Konservatīvie” pārstāvji. Politiskās organizācijas pārstāvji un Tautsaimniecības komisija piedāvā Enerģētikas likumā noteikt papildu pienākumu vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram. Tam līdz 2025. gada 30. jūnijam būtu jānodrošina dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūras izveide Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.
“Konservatīvo” iniciatīva opozīcijā radījusi aizdomas, ka partija, izmantojot kara Ukrainā radīto globālo satraukumu par energoresursu avotu diversifikāciju, ar likumprojektu cenšas palīdzēt savam atbalstītājam, latviešu ģimenē ASV dzimušam uzņēmējam Pēterim Ragaušam. Uzņēmums, kurā viņam pašlaik pieder mazāk par 20% kapitāldaļu, jau labu laiku cenšas iedzīvināt ideju par LNG termināļa izbūvi Skultē un tā savienošanu ar gāzes pazemes krātuvi Inčukalnā.
Tāpat Saeimā pastāv viedoklis, ka apstākļos, kad Latvija apsver domu vispār atteikties no gāzes izmantošanas, LNG termināļa būvniecība nav lietderīga.
“Konservatīvos” pārstāvošais Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans uzskata, ka šie argumenti neiztur kritiku un LNG terminālis, lai kas arī to būvētu, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk.
Saeimas sēdē vairākkārt tika uzsvērts, ka problēma nav gāzes piegādes ceļos, bet gan tās avotos, tādēļ jauna termināļa būvniecība nav nepieciešama. Kādēļ uzskatāt, ka terminālis tomēr ir nepieciešams?
Tāpēc ka šobrīd Baltijas valstīs ir tikai viens strādājošs terminālis - Klaipēdā, bet arī tas skatās uz savu klientu diversifikāciju Polijas un Ukrainas virzienā. Turklāt Klaipēdas terminālim jau ir sadarbības līgums ar Polijas gāzes operatoru.
Savukārt, ņemot vērā, ka Latvija šajā jautājumā neko nav izdarījusi, Igaunijā jau parādījušās pirmās ziņas, ka politiķi sākuši aktīvi runāt par sava LNG projekta realizēšanu. Un viņiem tādu ir divi.
Tā nepareizā premisa ir: Klaipēdas terminālis strādās tikai uz Baltiju, bet man jāatgādina, ka tad, kad Krievijas gāzes nav vai no tās atsakās, tās nav arī visā Eiropā, arī Somijā un Ukrainā. Līdz ar to LNG jaudas būs nepieciešams būtiski palielināt.
Šis likumprojekts reanimēja jau nedaudz piemirsto “Konservatīvo” ķīvēšanos ar koalīcijas partneriem par LNG termināļa būvniecību Skultē. Cik pamatots ir pieņēmums, ka jaunais terminālis tiks būvēts tieši tur un šajā projektā būs iesaistīts ar “Konservatīvajiem” saistītais ASV uzņēmējs?
Ar savām gazifikācijas programmām Zaļo un zemnieku savienība un Lembergs ilgstoši ir kaitējuši valsts interesēm. Latvija būtībā ir uzsēdināta uz Krievijas gāzes adatas.
Neviens nevar apstrīdēt faktu, ka Skulte ģeogrāfiski ir ļoti tuvu Inčukalna gāzes pazemes glabātavai. Tā ir unikāla stratēģiskā iespēja. No Skultes līdz Inčukalnam ir 30 līdz 40 kilometri, kas kopumā vērtējama kā maza distance. Tas faktiski rada iespēju, ka mums gāze nebūs jāpumpē no Klaipēdas cauri visai Latvijai, kas maksā naudu. Tā vietā kuģis gandrīz pa taisno varētu iepumpēt gāzi Inčukalnā. Tā ir unikāla iespēja. It kā esot iespējams ko tādu izveidot arī pie Dobeles, bet tas ir tālu no krasta.
Aktuālajā starptautiskajā situācijā šis LNG termināļa jautājums kļūst arī par biznesa iespēju, ja mēs varētu piedāvāt regazifikāciju servisu kopā ar glabāšanu turpat. Turklāt Somija un Igaunija jau glabā savu gāzi mūsu Inčukalnā.
Nezinu, vai kāds privātais spētu īstenot šādu projektu, es aicinu kaut vai valstij to darīt. Man pilnīgi vienalga. Neviens neliedz nevienam pašam uztaisīt šo projektu, bet ir muļķīgi neņemt vērā to, kas jāņem vērā - visu šo apstākļu sakritību. Jebkurš to var darīt, ka tikai uzbūvē un pēc iespējas tuvāk Inčukalnam, kamēr igauņi nav pieņēmuši lēmumu realizēt kādu no saviem diviem projektiem. Ja mēs būsim pirmie, viņiem nebūs ekonomiski pamatoti būvēt pašiem savu, bet Latvija varēs pelnīt.
Likumprojekts pagaidām paredz, ka tajā nospraustie mērķi jāizpilda nākamajos trīs gados - līdz 2025. gadam. Tas maz ir iespējams?
Ja tajā iesaistās valsts, kāds valsts uzņēmums vēlas uzņemties to, es aicinātu šo uzņēmumu atbalstīt, pat grozīt normatīvos aktus, lai tas būtu iespējams pēc iespējas ātrāk. Līdzīgi kā mēs grozām normatīvos aktus, kas attiecas uz vēja parkiem. Iepriekš pat vietās, kur nav bijuši iebildumi no iedzīvotāju puses, bija nenormāla procedūra, kas kavējusi mūsu energoneatkarības veicināšanu.
