Politika

Pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš pēc KPV LV piecu frakcijas deputātu pieprasījuma atbrīvoja no amata uz Nacionālo apvienību (NA) pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, izveidojās paradoksāla situācija: piecu deputātu frakcijai, no kuras tikai viens dažādos koalīcijas obligātajos balsojumos balsojis par atbalstu šai valdībai, pienākas trīs ministru vietas valdībā. Vēl vairāk. Bez šīs mikrofrakcijas mierīgi var iztikt. Vairākuma nodrošināšanai pietiek arī bez viņiem. Jāpiekrīt NA līderim Raivim Dzintaram, ka politiskā loģika nepieļauj šādas situācijas ilgstošu eksistenci.

Nu jau bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas pieprasīšana devusi starta signālu ministru amatu pārdalīšanai, kas nozīmē, ka de facto Krišjāņa Kariņa valdība ir kritusi un jau šodien sāksies partiju sarunas par jaunās valdības aprisēm. Izskatās, ka lielākā zaudētāja būs uz izjukšanas sliekšņa balansējošā KPV LV, bet pabērna loma pašlaik iecerēta “Attīstībai/Par!”.

Runājot par to, kam vajadzētu nodot Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, likumdevējs joprojām ir izvairīgs, taču procesā tiek iesaistīts Vācijas Bundestāgs. Atbildīgās komisijas vadītājs saka, ka tas vēl nenozīmē, ka dievnams tiks nodots Vācu Svētā Pētera draudzei – vācieši vien vēlas uzraudzīt procesu, jo dievnama atjaunošanai tie gatavi tērēt miljoniem eiro.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš pastarpināti, bet nepārprotami atzinis, ka kādreiz viens no lielākajiem koalīcijas balstiem – KPV LV, kas 13. Saeimā iekļuva ar 16 mandātiem, nu uzskatāms par mirušu politisko organizāciju.

Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un “Jaunās Vienotības” virzītie grozījumi Krimināllikumā jau atkal skaidri norāda uz koalīciju veidojošo politisko spēku ideoloģisko nesavietojamību.

Gaidāms, ka šonedēļ atrisināsies ieilgušais konflikts par koalīcijas līguma nepildīšanu, kurā ierauta visa koalīcija, bet centrālās personas ir KPV LV, Jaunā konservatīvā partija un premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš līdz šim ķīviņā ieturējis novērotāja pozīciju. KPV LV uzskata, ka situācija tomēr varētu tikt atrisināta politiskajam spēkam labvēlīgi, kaut politikas ekspertu vidū pastāv viedoklis, ka šī partija ir pārāk neorganizēta un neprognozējama, lai premjers, pildot tās pieprasījumu, riskētu, vēl vairāk satricināt koalīciju.

Eiropas Komisija (EK) panākusi vienošanos ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem "BioNTech" un "Pfizer" par papildu 1,8 miljardu vakcīnas devu iegādi revakcinācijai 2022. un 2023. gadā, mikroblogošanas vietnē paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš šobrīd atrodas Porto, kur notiek Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksme. Tas nozīmē, ka Eiropa gatavojas revakcinācijai.

Vērojot iekšējo nesaskaņu plosīto un drūpošo, koalīcijā strādājošo KPV LV, kas saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem saņem otru lielāko valsts budžeta finansējumu, Valsts prezidents Egils Levits aktualizējis jautājumu par nepieciešamību uzlabot normatīvo bāzi, kas dotu leģitīmu pamatu samazināt valsts finansējumu partijām “viendienītēm”.

Stājoties Valsts prezidenta amatā, viena no Egila Levita norādītajām parlamenta darba prioritātēm bija politisko partiju finansējuma no valsts budžeta palielināšana. Šī bija pirmā starp prezidenta norādītajām, kuru Saeima iedzīvināja likumā. Turklāt jau tajā pašā gadā, un jauninājumu attiecinot pati uz sevi. Nu Valsts prezidents norāda uz paša iniciēto likuma grozījumu nepilnībām, bet Saeimā tam varētu nebūt tikpat liels atbalsts to novēršanai, kāds tas bija finansējuma palielināšanai.

Jaunās konservatīvās partijas provocētais balsojums, kas radīja pamatotas bažas par koalīcijas partneru spēju un vēlmi koordinēt savu darbību lēmējvarā un izpildvarā, varētu nebūt pēdējais šāds pliķis Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Konservatīvie sola arī turpmāk pieskatīt valdības darbu un “labot tās pieļautās kļūdas”.

Eiropas Savienība strādā pie tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanas. Iecerēts, ka tas vakcīnas pret Covid-19 saņēmušajiem atgriezīs ceļošanas iespējas un tādējādi palīdzēs ātrāk atveseļoties arī viesmīlības nozares uzņēmumiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kas nosaka, ka Ministru prezidentam ir jāuzdod atbildīgajam ministram likvidēt Vakcinācijas projekta biroju līdz 1.jūnijam.

Politiskās greizsirdības vai izteikta pedantisma dēļ divkārt noraidītā “Saskaņas” ideja ar īpašu atceres dienu atzīmēt traģēdijās mirušos Latvijas iedzīvotājus ieguvusi jaunu formu. Trīs no koalīcijas partneriem rosina iedibināt atceres dienu īpaši Zolitūdes traģēdijas piemiņai. Virzību guvis arī ilgi muļļātais priekšlikums ieviest piemiņas dienu Nacionālās pretošanās kustībai.

Traģiskais notikums Tukumā, kurā – kā vēsta tajā cietušie – neracionāla naida vadīta persona vai personu grupa aizdedzināja dzīvu cilvēku, iespējams, tā seksuālās orientācijas dēļ, radījusi traģisku, taču pateicīgu fonu, lai parlamentā pārstāvētie liberālie spēki varētu aktualizēt nepieciešamību paplašināt krimināllikuma normas, kas vēršas pret sociālā naida un neiecietības izraisīšanu. Diemžēl liberāļi nav spējuši vienoties par kopīgu pieeju problēmas risināšanai, kas varētu kavēt koncepta ieviešanu likumā. Cerams, ne tādēļ, lai viens uz otra fona audzētu savu politkapitālu.

Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa ieskandinājusi vēlēšanās otras populārākās partijas KPV L Saeimas frakcijas izjukšanu. Pirmdien partiju apvienība “Jaunā Vienotība” savās rindās uzņēma no KPV LV saraksta parlamentā ievēlēto Ivetu Benhenu-Bēkenu, bet pāris citi KPV LV frakcijas pārstāvji meklē ceļus, kā iestāties tādas partijas rindās, kuras kritizēšana viņu pagaidām vēl pārstāvētajai organizācijai bija viens no priekšvēlēšanu trumpjiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar savu paziņojumu par partijas KPV LV pamešanu, lai kļūtu par Nacionālās apvienības biedru, vēlreiz izgaismojis, cik sašķelta ir 13. Saeimā kā otra lielākā frakcija ievēlētā, bet tagad par otru mazāko frakciju kļuvusī partija. Viņa lēmums nedaudz arī satricinājis koalīciju, jo Nacionālā apvienība tiek pie koalīcijas sadarbības līgumā neatrunāta ministra amata, taču J. Vitenbergs cer, ka nopietnas problēmas koalīcijā viņa lēmums neradīs.

ASV prezidents Džo Baidens šodien gatavojas atzīt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušo pusotra miljona armēņu slepkavību par genocīdu, vēsta "New York Times”, “Wall Street Journal”, “The Guardian ”.

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga bezprecedenta lēmums gandrīz pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām pamest viņu lielajā politikā ievedušo partiju KPV LV ne tik daudz uz mirkli šķietami satricināja valdību, kā apliecināja to, ka tagad sevi “Par cilvēcīgu Latviju” dēvējošā organizācija ir neglābjami sašķēlusies un sairšanas procesā tās gaišākos prātus asimilēs stabilākie politiskie spēki.

Cīnoties ar vakcīnu deficītu pret Covid-19, Latvija ir paziņojusi, ka vērsīsies pie Dānijas varasiestādēm, lai uzzinātu, vai būtu iespējams no tās saņemt “AstraZeneca” vakcīnas, no kuru lietošanas Dānija atteikusies. Kamēr daudzi šādu ideju uztver ar sajūsmu, ir politiķi, kas uzskata, ka šādā veidā cīnīties ar vakcīnu deficītu nav pieļaujami un atbildīgi pret valsts iedzīvotāju veselību.

Pēc divu nedēļu pārliecināšanas aizvadītās nedēļas nogalē veselības ministrs piekrita uz vakcinēšanos atvērt tā saukto dzīvo rindu, kurā varēja iestāties ikviens vakcinēties gribētājs neatkarībā no piederības kādai no prioritārajām grupām. Eksperiments apliecināja, ka vakcinēties gribētāju ir daudz vairāk, nekā valsts spēj sarūpēt vakcīnas.

Gatavojot grozījumus netīrās naudas apkarošanas likumā, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Gatis Eglītis, kas vada Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju, iedzīvojies konfliktā ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu. Viņa uzskata, ka deputāts, ar saviem priekšlikumiem vājinot dienestu, izpilda kādas konkrētas bankas pasūtījumu. Savukārt politiķis uzstāj, ka Latvija ar savām prasībām pārspīlē, un vēlas tikai atvieglot dzīvi godīgajiem uzņēmējiem.