Valdība sākotnēji paziņoja, ka tā ir gatava uzņemt 10 tūkstošus no Ukrainas ieradušos bēgļu. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava “Neatkarīgajai” tobrīd pauda viedokli, ka uzņemamo bēgļu skaitam nevajadzētu būt ierobežotam, un viņa aicinājums daļēji ir sadzirdēts. Iekšlietu ministrija pašlaik gatavo plānu 30 tūkstošu bēgļu uzņemšanai.
Par to, Saeimas deputātiem apspriežot ukraiņu bēgļu bērnu izglītības iespējas, informēja “Jauno Vienotību” pārstāvošais Arvils Ašeradens.
Jautājumu par uzņemto un uzņemamo bēgļu skaitu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Augstākas izglītības un zinātnes un inovāciju apakškomisijas apvienotajā sēdē aktualizēja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Jānis Vucāns. Norādot, ka Igaunijā jau tagad atrodas vairāk nekā 21 tūkstotis bēgļu, bet Lietuvā vairāk par 27 tūkstošiem, viņš sēdē klātesošajai izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei jautāja, vai varētu būt tā, ka valsts vēl nav apzinājusi visus tās teritorijā ienākušos bēgļus. “Mūsu 10 tūkstoši krīt ārā no šīs loģikas, vai nav tā, ka mēs par daudziem nezinām?” jautāja deputāts.
Ministre zināja teikt, ka, saskaņā ar trešdienas rītā apkopotajiem datiem, Latvijā ir ieradušies vairāk nekā 12 tūkstoši, bet valdība strādā pie plāna, kā padarīt par iespējamu lielāka skaita bēgļu uzņemšanu. Savukārt sēdes beigās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs A. Ašeradens jau bija noskaidrojis, ka tiek gatavots plāns, kā uzņemt 30 tūkstošus.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka līdz pat 45% bēgļu ir bērni, kuriem jānodrošina iespējas turpināt izglītību. Un, lai arī vidēji dienā iespējas mācīties jāatrod 300 ukraiņu bērniem, izglītības sistēma pagaidām problēmas ar to neizjūt. Saskaņā ar A. Muižnieces teikto, Latvijas izglītības sistēma ir gatava uzņemt 23 tūkstošus audzēkņu no Ukrainas. Latvijas skolas un bērnudārzus apmeklē 4600 ukraiņu.
Pašlaik bēgļi turpina mācības gan mazākumtautību skolās, gan skolās, kur mācības notiek tikai latviešu valodā. Nacionālās apvienības līderim šāda kārtība īsti pie sirds neiet, un viņš aicināja to mainīt.
“Mana pārliecība ir, ka Ukrainas bērniem jāmācās latviešu skolās, kur nodrošina programmas apguvi valsts valodā. Mēs redzam un nevaram ignorēt statistiku. (..) Krievvalodīgo ģimenēs atbalsts Ukrainai ir krietni neskaidrāks, tikai 20% pauž atbalstu Ukrainai. Ne visu skolotāji var kontrolēt, un tas, kas notiek ģimenē, var tikt atnests uz skolu (..) Mana pārliecība ir, ka mazākumtautību skolas ir atavisms, no kā mums jāatsakās,” teica R. Dzintars.
Partiju “Konservatīvie” pārstāvošā A. Muižniece atbalstīja R. Dzintara viedokli un norādīja, ka, ņemot vērā, ka mācību gads beidzas pēc pāris mēnešiem, šis ir īstermiņa risinājums. Ilgtermiņa risinājums, ja tāds būs nepieciešams, paredzēs mācības latviešu plūsmas skolās. Vienlaikus ministre uzsvēra, ka arī mazākumtautību skolās vismaz 50% mācību programmas ir latviešu valodā.
Tiesa, pavisam bez sarežģījumiem ukraiņu bērnu iekļaušana mūsu izglītības sistēmā nenorit. Piemēram, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Jeļena Vediščeva brīdināja, ka “totāli trūkst” latviešu valodas skolotāju. Sarežģījumus rada arī atšķirības Latvijas un Ukrainas izglītības sistēmā - Ukrainā skolnieku zināšanas tiek vērtētas 12 ballu sistēmā, pamatskolā viņi mācās deviņus gadus, bet vidusskolā - divus. Tādēļ pašlaik ir grūti saprast, kā ukraiņu bēgļus pilnvērtīgi iekļaut mūsu izglītības sistēmā.
Izglītības ministre gan mierināja, ka pie šiem jautājumiem tiek strādāts, sadarbojoties arī ar Ukrainas izglītības ministriju, un, sākoties nākamajam mācību gadam, šie jautājumi būs atrisināti. Vienlaikus politiķi pauda cerību, ka bēgļi dzimtenē varēs atgriezties agrāk.
