Sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai koriģēt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek finansētas politiskās partijas, Saeimas deputāti nav tik nadzīgi kā lemjot par šī finansējuma piešķiršanu. Ir gan izskanējusi vēlme pieņemt grozījumus steidzamības kārtībā, taču vairākums deputātu šai iecerei nepiekrīt – nepieciešami visi trīs lasījumi. Arī citi jutīgi jautājumi kavē šī likumprojekta izskatīšanu.
2019. gadā, stājoties Valsts prezidenta amatā, Egils Levits mudināja vēl gadu nenostrādājušo Saeimu palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Aicinājumu sadzirdēja pietiekami dzirdīgas ausis, lai prezidenta aicinājums tiktu realizēts dzīvē, un jau gada beigās, lemjot par 2020. gada budžetu, steidzamības kārtā arī tika pieņemti grozījumi likumā par politisko partiju finansēšanu, kas, piemēram, otrajai 13. Saeimas vēlēšanās populārākajai, nu jau de facto izjukušajai partijai “KPV LV” ik Saeimas 13. sasaukuma gadu solīja 646,3 tūkstošus eiro.
Nepagāja ilgs , un “KPV LV” ne tikai nomainījusi nosaukumu, bet arī de facto ir izirusi. Vairs nepastāv arī tās Saeimas frakcija. Taču saskaņā ar spēkā esošo likumu politiskā organizācija joprojām saņemtu valsts finansējumu, ja vien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nebūtu saskatījis pārkāpumus partijas Rīgas domes vēlēšanu kampaņas organizācijā un finansējuma piešķiršanu uz gadu neapturētu.
Vērojot “KPV LV” nedienas, par nepilnībām likumā aizdomājās arī E. Levits, kas nesen nāca klajā ar saviem priekšlikumiem sistēmas uzlabošanai. Proti, saskaņā ar E. Levita redzējumu, partijai vajadzētu liegt saņemt valsts finansējumu, ja beidz pastāvēt tās Saeimas frakcija vai frakcijas deputātu skaits sarucis vairāk par divām trešdaļām. Prezidents vēlas, lai šie grozījumi stātos spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu.
Daļa deputātu uzskata: lai tas būtu iespējams, arī šos grozījumus vajadzētu skatīt steidzamības kārtā, divos lasījumos. Arī Saeimas atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, taču viņa vadītās komisijas vairākums tā neuzskata. Vairākums uzskata, ka ir pietiekami daudz laika, lai grozījumus kārtīgi apspriestu.
Tiesa, vairākums piekrīt, ka noteiktās situācijās finansējuma samazināšana ir nepieciešama, taču opozīcijas
deputāti kritizē prezidenta rosināto veidu, kā to izdarīt. Galvenās bažas ir par to, ka finansējums tiek saistīts ar partijas frakciju Saeimā, nevis pašu partiju.
“Saskaņu” pārstāvošais Igors Pimenovs aicina padomāt par situāciju, kad it kā pajukusi frakcija tomēr spēj mobilizēties un atsākt darbu iepriekšējā sastāvā. Bet Saeimas frakcijai “Neatkarīgie” piederīgais Māris Možvillo uzskata, ka frakciju pametušam deputātam būtu jānoliek mandāts, lai viņa vietā varētu strādāt joprojām partijai un tās ideāliem uzticīgs biedrs.
Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas darba kārtībā bija iekļauts jautājums par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā un steidzamības statusa piešķiršanu. Taču līdz tam deputāti netika, jo darba kārtībā bija arī Nacionālo apvienību tracinošais, 40 miljonus eiro vērtais labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojekts un Jauno konservatīvo partiju ar Zaļo un zemnieku savienību jaunā sadursmē izvedusī ostu pārvaldes reforma. Šiem diviem jautājumiem tika veltīta Saeimas sēdes pārliecinoši lielākā daļa. Pie šā jautājuma Saeima atgriezīsies šonedēļ.
Vēl sarežģītāku un potenciāli laikietilpīgu likuma uzlabošanu padara tas, ka finansējuma palielināšanu teju ar ovācijām sagaidījusī “Sabiedrība par atklātību “Delna”” bijušā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša, Satversmes preambulas tēva, Valsts prezidenta E. Levita piedāvātos grozījumus nosaukusi par “neveiksmīgu mēģinājumu” sakārtot sistēmu, jo tas nerisina likuma problēmas kompleksi.
“Delna” norāda, ka šie likuma grozījumi nerisina jautājumus, kas saistīti ar politiskās konkurences spēcināšanu un valsts finansējuma apmēra sasaisti ar partiju darbību un aktivitāti starpvēlēšanu periodā. Lai risinātu šos jautājumus, kas uzskatāmi par cēloņiem Valsts prezidenta izceltajai problēmai, būtu nepieciešams kopumā veikt partiju finansēšanas sistēmas izvērtējumu. Citiem vārdiem - process var ieilgt un likumprojekts netikt izstrādāts laikus.
Organizāciju arī satrauc tas, ka atbildīgās komisijas deputāti rosina likumprojektu atzīt par steidzamu, kas savukārt neļauj kvalitatīvi uzklausīt ekspertu viedokli un apmainīties analīzē balstītos viedokļos.
