Pasaulē

Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.

Pēdējā mēneša laikā notikušas būtiskas pārbīdes Krievijas armijas augstākajā vadībā. No amata atbrīvots ilggadējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un viņa vietā iecelts ekonomists, līdz šim ar armijas lietām tieši nesaistīts cilvēks – Andrejs Belousovs.

Par to, ka braucieni uz Baltkrieviju ir bīstami, bieži brīdina gan Latvijas amatpersonas, gan Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvji. Baltkrievijas politieslodzīto vidū ir vismaz divi Latvijas valstspiederīgie. “kontekst.lv” skaidro, kā notiek cilvēku aizturēšana Baltkrievijā.

Tieši desmit dienas pēc savas formālās kronēšanas ceremonijas Kremlī Krievijas diktators Vladimirs Putins devās vizītē pie sava Ķīnas drauga un kolēģa Sji Dzjiņpina, kurš 2023. gadā tieši tāpat desmit dienas pēc savas pārapstiprināšanas par Ķīnas vadoni devās “pieklājības” vizītē uz Maskavu. Šī simetrija nav nejauša, jo Austrumos zīmēm un simboliem tiek pievērsta īpaša uzmanība.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdienas rītā ieradās Kijivā iepriekš nepieteiktā vizītē. Tiesa, presē (“Politico”) bija noplūdusi informācija, ka otrdien un trešdien Kijivā gaidāmi satiksmes ierobežojumi un tie saistīti ar kādas augstas ASV amatpersonas ierašanos. Kāds ir šīs Blinkena vizītes mērķis? Ar kādu vēsti viņš personiski ieradies Kijivā?

Svētdienas ziņām no Krievijas noteikti būs tālejoša ietekme uz notikumiem pasaulē. Runa ir par nopietnākajām personālsastāva izmaiņām Krievijas vadībā kopš 2016. gada.

"Reforum Space" centrā pulcējās politiskie aktīvisti, bojāgājušā opozicionāra draugi, tie, kuri strādāja kopā ar viņu ilgus gadus, un tie, kuri viņu nekad nebija redzējuši, bet kuriem bija svarīgi atnākt un parunāt par Navaļniju. “Kontekst.lv” apmeklēja šo tikšanos.

Krievijas aizsardzības ministrija 6. maijā izplatīja paziņojumu par Ukrainas pierobežā paredzētām mācībām, kurās plānota taktisko kodolieroču izmantošanas simulācija. Nākamajā dienā arī Baltkrievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka veikšot neplānotu nestratēģisko kodolieroču nesēju pārbaudi.

Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) trīssimtajā dzimšanas dienā tagadējā Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca Kantu par Krievijas kara trofeju, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs Kantam veltītā pasākumā brīdināja, ka “tāpat kā mēs tagad, Kants dzīvoja lielu karu un pārvērtību laikmetā".

Nesenā Baltkrievijas VDK ziņojumu datu bāzes publiskošana izgaismoja dramatisko Latvijas vēsturi. Izrādās, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji vērsušies šajā iestādē, cerot uzzināt vairāk par savu radinieku likteņiem, kuri savulaik nokļuvuši Staļina represiju dzirnakmeņos.

Baltkrievijas VDK saņēma spēcīgu prettriecienu pēc tam, kad tās vadītājs Ivans Tertels apgalvoja, ka esot novērsis kara dronu uzlidojumus no Lietuvas teritorijas. Nākamajā dienā hakeru grupējums “Kiberpartizāni” paziņoja, ka pirms diviem mēnešiem bija uzlauzusi minētās iestādes mājaslapu un drīzumā publiskos ziņojumu datubāzi. Daži no šiem ziņojumiem tieši skar Lietuvas pilsoņus, uzņēmumus un cilvēkus, kas atrodas šajā valstī.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.

Aleksejs Šiškins, žurnālists un novadpētnieks no Sanktpēterburgas, pēc kara sākuma Ukrainā bija spiests aizbraukt no Krievijas. Viņš pārcēlās uz Igauniju. “Kontekst.lv” sarunājas ar Alekseju par to, kas ir mainījies Krievijas neatkarīgo izdevumu darbā un ko šodien nozīmē būt krievu žurnālistam trimdā.

Aprīlī Latvijā skan Andreja Osokina festivāla "Ukrainas brīvībai" koncerti. Šī festivāla ietvaros Daugavpilī uzstājās Kijivas filharmonijas stīgu kvartets. Ukraiņu vijolnieks Oleksijs Koļesņiks pastāstīja, ko viņam nozīmē mūzika kara laikā.

Pēc Asjas Bulibenko stāsta varētu uzņemt ne vien filmu, bet pat seriālu. Četras aizturēšanas, VDK izolators, divarpus gadi kolonijā par dalību "studentu lietā", atteikšanās rakstīt apžēlošanas lūgumu, nemitīgs spiediens no varas iestāžu puses, no kolonijas slepus iznestais kaķis, aizliegums izbraukt no valsts, spīdzināšanas kambaris Okrestina šķērsielas izolatorā, aizbraukšana no Baltkrievijas, pašnāvības mēģinājums un lēna rehabilitācija Lietuvā – skaudros notikumus “kontekst.lv” atklāj bijusī politieslodzītā.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.

Pēc Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija bojāejas cietumā baltkrievi kāpināja trauksmi, jo daži politieslodzītie Baltkrievijā jau vairāk nekā gadu atrodas aiz restēm "incommunicado" stāvoklī. Radinieki pat nezina, vai viņi ir dzīvi. “Kontekst.lv” atgādina par dažiem no šiem ieslodzītājiem un viņu likteņiem.

Naktī uz trešdienu Ukrainas bruņotie spēki deva sekmīgu triecienu pa Krievijas militāro aerodromu Džankojas pievārtē (Krimas ziemeļdaļā) un tur esošo raķešu noliktavu. Iznīcinātas S-300/S-400 raķešu palaišanas ierīces, kā arī vairākas “Cirkon” raķetes. Krievija atbildēja sev raksturīgi – ar trīs raķešu “Iskander” uzbrukumu Čerņihivas pilsētas centram laikā, kad cilvēki devās uz darbu. Ir vismaz desmit bojā gājušie un daudzi ievainoti.

Naktī uz svētdienu Irāna atbildēja uz pirms tam notikušo Izraēlas raķešu uzbrukumu Irānas vēstniecībai Damaskā. Sākotnējā Izraēlas triecienā gāja bojā astoņi cilvēki, tajā skaitā Irānas “Islāma sargu” vienības “Quds” brigādes ģenerālis Reza Zahedi un citi augsta ranga virsnieki. Atbildes trieciens bija neizbēgams. Jautājums vienīgi – cik tas būs spēcīgs? Kāds būs šīs atbildes raksturs: sāpīgi nopietns, vērsts uz konflikta eskalāciju vai simbolisks, lai varētu atrunāties, ka esam reaģējuši?

Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari svētdienas rītā pavēstīja, ka Irāna raidījusi pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnoto raķešu un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, ko Hagari nodēvēja par “ļoti nozīmīgu stratēģisku panākumu”. Vai būs eskalācija? Kā situāciju vērtē politiskais apskatnieks un žurnālists Edvīns Inkēns?

Tankkuģis “Zircone” jau vairākus mēnešus kuģo netālu no Zviedrijas lielākās salas Gotlandes. Kā ziņo Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT), tankkuģis periodiski izbrauc no Ventspils ostas ar kuģu degvielas kravu un piegādā to Krievijas "ēnu flotei".

Diskusijas par iespējamo Baltkrievijas un Krievijas uzbrukumu Lietuvai ir atsākušās ar jaunu sparu. Vispirms tas tika apspriests Svetlanas Tihanovskas izveidotajā ēnu kabinetā, un tad eļļu ugunī pielēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kolēģi no “Novaja Gazeta. Baltija” pēta, kā šīs ziņas uzņēma Lietuvā un Baltkrievijā.