Ķīnas un ES apņēmība atbildēt ASV tarifu spiedienam iezīmē pasaules tirdzniecības kara sākumu. Situācija finanšu tirgū pēc ASV prezidenta lēmumiem par importa tarifu celšanu kļuvusi ārkārtīgi svārstīga. Pasauli gaida virkne notikumu. Dažas valstis sarunās ar ASV tarifus cer mazināt, bet Ķīna un ES iedarbinās atbildes pasākumus jau 10. un 15. aprīlī.
Lielākie ASV tirdzniecības partneri kapitulēt negrasās un dodas pretuzbrukumā.
Tas nozīmē, ka oficiāli 7. aprīli varam uzskatīt par pirmo īsto pasaules tirdzniecības kara "karadarbības" dienu.
“Euronews” ziņo: ASV prezidents Donalds Tramps pieprasa no Eiropas reparācijas. “Mēs uzstādījām augstu tarifu Eiropai. Viņi ir gatavi sēsties pie sarunu galda, viņi vēlas runāt, bet sarunas nebūs, kamēr viņi katru gadu nesāks maksāt lielas summas - ne tikai par šodienu, bet arī pagātni.” Runājot par jaunajiem tarifiem, kas provocē pasaules akciju tirgu kritumu, Tramps paziņoja, ka nevēlas ekonomisko krīzi, tomēr pamato šādu soļu nepieciešamību: “Es negribu, lai kaut kas noiet greizi. Bet dažreiz ir jālieto zāles, lai kaut ko labotu.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: "Mēs esam gatavi runāt ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Patiešām, mēs piedāvājām nulles tarifus rūpniecības precēm, tāpat kā daudziem citiem tirdzniecības partneriem, jo Eiropa ir vienmēr gatava labam darījumam. Šie tarifi nozīmē milzīgas izmaksas amerikāņu patērētājiem un uzņēmumiem, bet tajā pašā laikā tiem ir milzīga ietekme uz pasaules ekonomiku." Komentējot notiekošo, Eiropas Bankas vadītāja Kristīne Lagarda izteikusies, ka ES jāatsakās no ASV maksājumu sistēmām un jāizstrādā savas. Cik noprotams no amatpersonas teiktā, runa ir par “Visa” un “Mastercard” Eiropas analogiem. Pagaidām tas ir tikai paziņojums pieņēmuma formā, nevis reāls plāns, bet zīmīgi, ka Tramps savulaik solīja ieviest tarifu sankcijas par atteikšanos no ASV dolāra, bet nav skaidrs, vai arī mēģinājumiem atteikties no ASV maksājumu sistēmām.
“The Wall Street Journal” raksta, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas sponsori un viņam tuvie investori asi kritizē tirdzniecības tarifus. “The Washington Post” avoti ziņo, ka vispirms Īlons Masks veltījis skarbus vārdus vienam no tarifu plāna autoriem, Trampa padomniekam tirdzniecības politikas jautājumos Pīteram Navarro, bet pagājušās nedēļas nogalē personīgas tikšanās laikā aicinājis Trampu atteikties no tarifu politikas, kas gan nav vainagojies ar panākumiem. Laikraksts norāda, ka šīs bijušas "līdz šim visskaļākās domstarpības starp prezidentu un vienu no viņa ietekmīgākajiem padomniekiem". Vēlāk, 5. aprīlī, uzstājoties politiskā pasākumā Itālijā, Masks paziņoja, ka nākotnē cer uz pilnīgu tirdzniecības brīvību - nulles tarifiem starp ASV un Eiropu. Amerikāņu būvmateriālu veikalu tīkla “Home Depot” dibinātājs un ilggadējs Republikāņu partijas sponsors Kens Langons intervijā laikrakstam “The Financial Times” sacīja, ka prezidents ir “slikti informēts”. Langons uzskata, ka tarifi ieviesti pāragri un ir nesamērīgi augsti. Hovards Markss, investīciju kompānijas “Oaktree Capital Investment” līdzpriekšsēdētājs, intervijā “Bloomberg”: "Atsakoties no brīvās tirdzniecības un globalizācijas sistēmas, Tramps nolemj valsti izolācijai.” Kādreizējais ASV finanšu ministra Skota Besenta vadītājs Džordža Sorosa hedžfondā Stenlijs Drakenmillers, kurš vienmēr atbalstījis Republikāņu partiju, Trampa politiku kritizē tieši: "Es neatbalstu tarifus, kas pārsniedz 10%.” “JPMorgan Chase & Co” ģenerāldirektors Džeimijs Dimons ceļ trauksmi, ka bez ātra problēmas risinājuma notiks potenciāli “katastrofāla” ASV ilgtermiņa ekonomiskās sadarbības partneru fragmentācija. Аlise Grifina, stratēģisko komunikāciju direktore Trampa pirmās prezidentūras termiņa laikā: “Es iestājos par visu, kas tiek ražots Amerikas Savienotajās Valstīs, bet realitāte ir tāda, ka ASV ražotais “iPhone” maksās 30 000 USD.”
Globālā investīciju fonda “Black Rock” izpilddirektors Lerijs Finks intervijā Ņujorkas ekonomikas klubam brīdina par akciju tirgu kritumu, jo ar tarifu politiku Donalds Tramps destabilizē pasaules ekonomiku. “Ekonomika vājinās, kamēr mēs te ar jums runājam”, piebilstot, ka nākamajos mēnešos viņš paredz vēl lielāku ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Visticamāk, būs augsta inflācija, kas šogad liegs iespējas atkārtotam ASV Federālo rezervju sistēmas procentu likmes samazinājumam. Par piemēru Finks min, ka sarunās ar aviosabiedrību vadītājiem dzirdējis par lidojumu pieprasījuma samazināšanos. “Lielākā daļa uzņēmumu vadītāju, ar kuriem es sazinājos, teiktu, ka tagad mēs, iespējams, atrodamies recesijas stāvoklī.” Iespējams ASV dolāra un patēriņa kritums, jo patērētāji un ekonomika kopumā pielāgojas jaunajiem tarifiem. Finks piebilda, ka lai arī ilgtermiņā Tramps koncentrēsies uz ekonomikas izaugsmes programmu, ekonomikā valda trauksme. Pagājušajā mēnesī savā ikgadējā vēstulē investoriem Finks atzīmēja, ka tagad ekonomikā ir vairāk satraukuma nekā "jebkad pēdējā laikā". Ekonomisti komentē, ka “Black Rock” vadītāja reakcija jāvērtē kā līdz šim visnopietnākais signāls Trampam.
Viens no aktīvākajiem Trampa atbalstītājiem, miljardieris Bils Akmans, hedžfonda “Pershing Square” pārvaldnieks, aicina Trampu turpmākās 90 dienas tarifus apturēt, lai uzsāktu sarunas ar ieinteresētajām valstīm. ASV Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets izteicies, ka ASV prezidents šādu iespēju apsver, bet tas neattiecas uz Ķīnu. Tikmēr pats Tramps paziņojis, ka "valstis visā pasaulē" vēršas pie ASV ar lūgumu organizēt šādas sarunas, piemēram, Japānas sarunu komanda jau ir gatava doties ceļā uz ASV. Savukārt CNBC ziņo, ka Baltais nams nosaucis iespējamo 90 dienu tarifu pauzi par viltus ziņu. Tas gan papildus pašūpoja finanšu tirgu - pēc ziņu pludināšanas par Trampa gatavību apturēt tarifus ASV akciju tirgus dažu minūšu laikā pieauga par diviem triljoniem USD, pēc tam nokrītot par trim triljoniem.
Tomēr svarīgākie notikumi risinās ap ASV - Ķīnas konfrontāciju. Trampa pirmā prezidenta pilnvaru termiņa laikā Pekina, reaģējot uz tirdzniecības karu, devalvēja juaņu, kas ļāva kompensēt tarifus un saglabāt Ķīnas pozīcijas ASV preču tirgū. Pašlaik Pekina to darīt neplāno, par ko paziņoja vēl ziemā, bet gatava Trampa izaicinājumam un ievieš atbildes tarifus ASV importa precēm, - tiem jāsāk darboties 10. aprīlī. Tramps atbildēja sev raksturīgajā stilā un gāja tālāk - nolēma palielināt likmes un paziņoja, ka, ja Ķīna neatcels paaugstinātos tarifus, ieviesīs papildu tarifus 50% apmērā, un tad kopējais tarifs ASV importam no Ķīnas būs 104%.
7. aprīlī Ķīnas Kompartijas oficiālais laikraksts “Jenmin Gibao” pirmajā lappusē publicēja divus programmatiskus rakstus par valdības reaģēšanas politiku attiecībā uz Trampa tarifiem, kopējot Kremļa saukli “jo lielāks spiediens, jo spēcīgāki mēs kļūstam”. Pamattēzes demonstrē Ķīnas vadības nodomus turpmākai rīcībai tirdzniecības karā ar ASV: “Ķīnas nostāja attiecībā uz tirdzniecības karu ir konsekventa un skaidra. Ķīna nevēlas iesaistīties tirdzniecības karā, jo tajā nav uzvarētāju, bet Ķīna no tirdzniecības kara nebaidās. Ķīnai ir superekonomika un milzīgs tirgus ar pašpietiekamu rūpniecību. Ķīna ir otrais lielākais patēriņa tirgus ar pasaulē lielāko iedzīvotāju skaitu ar vidējiem ienākumiem. Saskaroties ar ASV tarifu iebiedēšanas sekām, mums piemīt augsta stabilitāte. Pēdējos gados esam aktīvi veidojuši daudzveidīgu tirgu, mūsu atkarība no ASV tirgus ir samazinājusies. Ķīnas eksports uz ASV samazinājies no 19,2% 2018. gadā līdz 14,7% 2024. gadā - tas neradīs graujošu ietekmi Ķīnas ekonomikai kopumā. ASV neiztiks bez daudzām ĶTR patēriņa precēm, no Ķīnas arī jāimportē komponentes preču ražošanai investīciju nozarēs. Ķīna ir galvenais tirdzniecības partneris vairāk nekā 150 pasaules valstīm un reģioniem. Kopš 2018. gada Ķīnas eksports uz ASEAN asociācijas valstīm palielinājies no 12,8% līdz 16,4%, eksports uz Jaunā zīda ceļa projekta dalībvalstīm palielinājies no 38,7% līdz 47,8%, saglabājot straujus izaugsmes tempus. Mēs pieturamies pie principa "jo lielāks spiediens, jo spēcīgāki mēs esam". Apspiešana un atturēšana izaicinās Ķīnu tikai paātrināt tehnoloģisko sasniegumu ieviešanu. Mēs astoņus gadus esam iesaistīti tirdzniecības karā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un šai cīņā esam uzkrājuši bagātīgu pieredzi.”
Notikumus kā allaž komentē arī Krievijas propaganda. Caur tās dezinformācijas prizmu iespējams saskatīt un nojaust Kremļa amatpersonu patiesos nodomus un vēstījumus, Putinam šķietami labvēlīgus situācijas attīstības scenārijus. Par piemēru, tiek ziņots, ka Trampa administrācija ar militāru spēku gatavo starptautiska konflikta eskalāciju. Jaunie tirdzniecības tarifi Ķīnai esot tikai ASV plāna pirmais solis, plāna galamērķis ir “pārkarsētā tirgus sabrukums un akciju tirgus restarts”. Galvenais ir aizvietot un izspiest Āzijas valstu ražotājus no tradicionālajiem tirgiem ar ASV ražotām precēm. "Tirgiem ir jāsabrūk, lai tie atkal augtu, bet jau uz asinīm," apgalvo nenosauktie Kremļa avoti, piebilstot, ka Tramps ne tikai nebaidās no kara, bet arī uzskata to par vēsturisku nepieciešamību. Tuvākajos mēnešos jāgatavojas "diplomātijas ēras beigām un karadarbībai kādā no spriedzes reģioniem". Cerībā uz ilgtermiņa ieguvumiem Vašingtonā nopietni izvērtē karadarbības scenārijus Tuvajos Austrumos vai Taivānā, Āzijas - Klusā okeāna reģionā. Militāra operācija nodrošinās pasūtījumus ASV bruņojuma ražotājiem, naftas cenu pieaugumu un investīcijas “aizsardzības nozarē”. ASV militārās korporācijas jau sākušas papildu personāla algošanu un palielina izejmateriālu iepirkumus, kas apstiprinot bažas par "gaidāmo šoku". "Tagad viņi visu grauj - bet tad celsies no pelniem," rezumē anonīmie Kremļa avoti.
