Izlasīju rakstu un apraudājos! Tikai nespēju saprast vienu, esmu tepat Latvijā redzējis jaunus, spēcīgus ukraiņu puišus- bēglīšus. Rodas vienkāršs jautājums, ko viņi dara šeit, kāpēc necīnās par savu zemi? Nākamais jautājums, kurp dosies šie tā sauktie tagadējie bēgļi? Ja viņu starpā ir veci un nespecīgi cilvēki, kam viņi būs vajadzīgi ilgtermiņā? Otrs moments: 1944. gada vasarā daudzi materiāli nodrošināti latvieši devās tā sauktajā emigrācijā un kā brauca, tā aizbrauca. Tā pat arī pēdējo divdesmit gadu laikā izbraukušos, daudzus esam zaudējuši. Ņemot vērā mūsu pieredzi un ne tikai, rodas jautājums kuram patiesībā šāda ukraiņu izbraukšana ir izdevīga. Faktiski ukraiņi paši atbrīvo savas zemes. Ja 1939. gadā poļi tika izdzīti no tagadējas Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas, 1943. gada Volīnijas slaktiņš, 1946. gada Keniksbergas un 1949. gada Baltijas represijas, lai atbrīvotu teritorijas, bet te ukraiņi paši pamet savu zemi. Vispār dīvaina situācija, dīvaina, lai neteiktu vairāk.
Dīvainākais ir tas, ka nespēj saskatīt šo "dīvainību" cēloni- Krievijas agresiju.
Krievnacists Pūķins rullē, nāvi krievu okupantiem. Labi, ka Krievija sabruks!
Biedrs Akmeņkalns jau sen rullē ar ceļa ruļļa trenažieri, tikai nekur vēl nav aizrullējis. Rullē, rullē, rullē vēl, tik nekur neaizrullē!
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)