1991. gadā Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti ar aptuveni 52 miljoniem iedzīvotāju. Tā pēc iedzīvotāju skaita bija otra lielākā valsts pēc Krievijas no bijušās PSRS. Krievijā tobrīd dzīvoja 147 miljoni cilvēku. Tagad, pēc 34 gadiem, Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz uz pusi.
Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, kara Donbasā un Krievijas pilna mēroga iebrukuma iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz 29 miljoniem. Ukraina sasniegusi iedzīvotāju skaita samazinājuma rekordu - sarukums par 45 procentiem, liecina Ukrainas Demogrāfijas institūta aplēses, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Saskaņā ar Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta datiem, katru gadu desmitiem vai pat simtiem tūkstošu ukraiņu atstāj valsti. Eksperti uzskata, ka, jo ilgāk ilgst karš, jo mazāk cilvēku atgriezīsies Ukrainā pēc kara beigām. Pēc Demogrāfijas institūta datiem, trīs gadu laikā, kopš Ukrainā notiek karš, tās iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni astoņiem miljoniem.
"Karš piespieda mani izlemt izvest no valsts savu bērnu. Mēs ieradāmies Varšavā 2022. gada jūlijā. Mēs neplānojām palikt ilgi. Visi, kas aizbrauca, droši vien gaidīja, ka viņi būs projām tikai divas nedēļas vai mēnesi," sacīja Lina Sizoņenko no Poltavas. Viņa kopā ar meitu Mariju gandrīz trīs gadus dzīvo Polijā.
Miljoniem ukraiņu, tādu kā Lina un Marija, kara dēļ bija spiesti pamest valsti. Nav precīzu datu par tiem, kas palika Ukrainā, un tiem, kas aizbrauca. Ukraina nav veikusi tautas skaitīšanu kopš 2001. gada, un Valsts statistikas dienests kara radīto grūtību dēļ ir daļēji pārtraucis demogrāfisko datu vākšanu un publicēšanu. Karš mēdz saasināt demogrāfiskās tendences, palielinot mirstību un samazinot dzimstību. "Tomēr Ukrainas gadījumā uz iedzīvotāju skaitu vislielākā ietekme bija emigrācijai - aizbraukušo cilvēku skaits ir vienkārši traks,” sacīja Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Demogrāfijas un sociālo pētījumu institūta direktora vietnieks Oleksandrs Gladuns. Saskaņā ar jaunākajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem, šobrīd ārzemēs dzīvo gandrīz septiņi miljoni Ukrainas bēgļu. Lielākā daļa no tiem - aptuveni 6,3 miljoni - atrodas Eiropā. Šajā skaitlī ir aptuveni 1,3 miljoni ukraiņu, kuri aizbēga uz Krieviju un Baltkrieviju vai tika tur aizvesti. Šie dati, iespējams, ir balstīti uz informāciju no Krievijas un Baltkrievijas robeždienestiem, taču to nav iespējams pārbaudīt, atzīmēja O. Gladuns. No Eiropas Savienības (ES) valstīm visvairāk Ukrainas bēgļu uzņēmušas Vācija, Polija un Čehija.
Kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu, Eiropas Savienība pirmo reizi vēsturē aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu, piešķirot miljoniem ukraiņu pagaidu uzturēšanās atļaujas, finansiālu palīdzību, mājokli un tiesības strādāt. Pašlaik šo statusu ES valstīs izmanto nedaudz mazāk nekā 4,3 miljoni ukraiņu. Dažas valstis apsver iespēju ļaut bēgļiem palikt pat pēc kara beigām, kas vēl vairāk samazina iespēju, ka ukraiņi masveidā atgriezīsies mājās. Piemēram, Čehija, kurā dzīvo gandrīz 400 000 Ukrainas bēgļu, nesen pieņēma likumu, kas ļauj tiem, kas ir ekonomiski neatkarīgi un kuriem vismaz divus gadus ir aizsargāts statuss, saņemt uzturēšanās atļauju.
Kamēr miljoniem ukraiņu emigrē, straujais dzimstības samazinājums rada vēl vienu demogrāfisko izaicinājumu. Lai saglabātu stabilu iedzīvotāju skaitu bez imigrācijas, dzimstības līmenim (bērnu skaitam uz vienu sievieti) jābūt 2,1.
"Pirms pilna mēroga iebrukuma šis skaitlis bija 1,16. Kopš tā laika tas ir samazinājies līdz 0,9, kas tiek vērtēts kā rekordzems," sacīja sociālās politikas ministra vietniece Darina Marčaka. Tas ir zemāks par zemākajiem dzimstības rādītājiem ES valstīs.
Dzimstības samazināšanos saasina 25 gadus vecu un vecāku vīriešu mobilizācija, kā arī spiediens uz valdību samazināt minimālo iesaukšanas vecumu. Saskaņā ar ANO datiem, Ukrainā ir aptuveni 1,5 miljoni vīriešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
"Kāds slēpjas no iesaukšanas, kāds aizbrauca, nelegāli šķērsoja robežu. Daži nepilngadīgie, kuriem drīz apritēs 18 gadu, var doties arī uz ārzemēm," sacīja O. Gladuns, uzsverot, ka valstī ir arvien mazāk jauniešu, kuri ir gatavi dibināt ģimenes.
Mirstība Ukrainā, gluži pretēji, ir palielinājusies. 2024. gadā Ukrainā nomira trīs reizes vairāk cilvēku nekā piedzima. Prezidents Volodimirs Zelenskis nesen sacīja, ka iebrukuma laikā tika nogalināti 45 100 Ukrainas karavīru, taču reālais skaitlis var būt lielāks. O. Gladuns atzīmēja, ka papildus Krievijas uzbrukumiem civiliedzīvotāju mirstību ietekmē arī citi ar karu saistītie faktori, piemēram, insults un stresa izraisītas sirdslēkmes. Tā rezultātā nāves gadījumu skaits Ukrainā tagad ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā dzimušo skaits, kas ierindo valsti starp valstīm ar visaugstāko mirstību un zemāko dzimstību.
Daudzi Ukrainas iedzīvotāji kļuvuši par Krievijas aviācijas, raķešu un dronu uzbrukumu upuriem. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija Ukrainas teritorijā veikusi vairāk nekā 27 000 aviācijas un dronu uzbrukumu, kuros nogalināti vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju.
"Es periodiski skatos UNHCR datus, un Ukrainas bēgļu skaits samazinājās līdz 2024. gada maijam. Minimālais skaitlis bija 5,9 miljoni, bet tad tas atkal sāka augt," sacīja Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta direktors Volodimirs Panioto. Pēc viņa teiktā, cilvēku lēmumu pamest valsti ietekmē situācija frontē, ieroču piegādes kavēšanās un sajūta, ka karš turpinās, kā arī "fakts, ka Krievija, kaut arī lēni, virzās uz priekšu". Saskaņā ar Ukrainas robežapsardzes dienesta datiem, 2024. gadā ukraiņi atstāja valsti 15 276 000 reižu, bet reģistrēti 14 834 000 ieceļojumi - starpība 442 000, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2023. gadā.
Saskaņā ar Ekonomikas stratēģijas centra veiktajām aptaujām, 2024. gada novembrī bēgļu īpatsvars, kuri noteikti vai visticamāk vēlas atgriezties Ukrainā, pirmo reizi samazinājās zem 50 procentiem.
2022. gada novembrī tikai 10 procenti bēgļu teica, ka noteikti nevēlas atgriezties. Līdz 2024. gada beigām šis īpatsvars bija palielinājies līdz 34 procentiem.
Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptaujas liecina, ka 19 procenti Ukrainas bēgļu ārzemēs jau ir saņēmuši vai pieteikušies citas valsts pilsonībai un 45 procenti vēlētos to saņemt.
V. Panioto atzīmē, ka to ukraiņu skaits, kuri plāno palikt ārzemēs, palielinās par 100 000-150 000 mēnesī. "Viņi mācās valodu, atrod darbu, viņu bērniem ir labas izredzes [ārzemēs]. Katru mēnesi mēs zaudējam cilvēkus, kas iet bojā frontē, bet emigrācijas dēļ zaudējam 20-30 reizes vairāk," secināja socioloģijas institūta direktors.
Demogrāfijas institūts prognozē, ka līdz 2035. gadam 30 miljoni cilvēku paliks starptautiski atzītajās Ukrainas robežās: "Šī prognoze ir balstīta uz pašreizējām tendencēm, bet tas viss ir atkarīgs no tā, kad karš beigsies."
Precīzas aplēses var veikt tikai kādu laiku pēc kara beigām. O. Gladuns sacīja, ka Ukrainai būs jāveic tautas skaitīšana, kas nav veikta kopš 2001. gada, gadu vai divus pēc kauju beigām, lai dotu migrantiem laiku vai nu atgriezties, vai pieņemt galīgo lēmumu palikt ārzemēs.
Ukrainas premjerministra vietnieks Oleksijs Čerņišovs apgalvo, ka visā pasaulē dzīvo vairāk nekā 60 miljoni ukraiņu un "Ukraina dara visu iespējamo, lai liktu viņiem domāt par atgriešanos".
"Nekad vairs nebūs 52 miljoni," norādīja O. Gladuns. "Mums ir jāveido ekonomika un sociālā infrastruktūra, kuras pamatā ir 30 miljoni iedzīvotāju, un jānovērtē dzīves kvalitāte un laba pārvaldība vairāk nekā iedzīvotāju skaits," uzskata Demogrāfijas un sociālo pētījumu institūta direktora vietnieks.
