Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".
Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš, visticamāk, kļūs par Vācijas jauno kancleru, vēlas tērēt "visu, kas nepieciešams", citiem vārdiem sakot, tik daudz naudas, cik nepieciešams, lai aizstāvētu valsti. Bundesvēram, kuram tagad trūkst daudz, atkal ir jākļūst par armiju, kas atrodas kaujas gatavībā.
Šim nolūkam potenciālie partneri iespējamajā nākotnes valdošajā koalīcijā - konservatīvais bloks CDU/CSU un Sociāldemokrātiskā partija (SPD) - sākotnējās sarunās par valdības veidošanu jau ir apstiprinājuši milzīgas finanšu paketes piešķiršanu un panākuši tā sauktās parāda bremzes atcelšanu. DW raksta par to, kas Vācijas armijai vispirms ir nepieciešams.
Bundesvēra vienības atrodas aptuveni 1500 ēkās visā Vācijā. Šobrīd ir skaidri jūtams, ka ilgu laiku ir par maz ieguldīts militārajā infrastruktūrā. Kazarmas un nekustamais īpašums "dažreiz ir katastrofālā stāvoklī", savu neapmierinātību uzsvērusi Bundesvēra militārā personāla komisāre Eva Hogla savā 2024. gada ziņojumā.
Kā piemēru viņa minēja kazarmas Germersheimā, kuras viņa apmeklēja pagājušā gada pavasarī: "Pelējums telpās un vannas istabās, ūdens radītie bojājumi un ģipša lobīšanās no sienām bija visur." Bet ne tikai šīm kazarmām ir steidzami nepieciešams remonts. Tiek lēsts, ka visai Vācijas armijai šiem mērķiem ir nepieciešami 67 miljardi eiro.
Personāla trūkums ir viena no nopietnākajām Bundesvēra problēmām. Vācijas armijas rindās pašlaik ir aptuveni 182 000 karavīru. Aizsardzības ministrijas mērķis ir 203 000, bet kā armijai, kura darbojas pēc līguma principa, Bundesvēram ir grūtības vervēt un noturēt personālu.
2024. gadā ievērojami palielinājās to vāciešu skaits, kuri vēlējās iestāties armijā, tomēr katrs ceturtais rekrutētais sešu mēnešu laikā atstāja Bundesvēru. Vecākie karavīri tiek atlaisti, kad viņi sasniedz atbilstošu vecumu. Turklāt trūkst izveidoto amata vietu, kas ietekmē, piemēram, tos, kuri vēlas pagarināt līgumu vai kļūt par profesionālu karavīru. Šo problēmu var atrisināt, piešķirot papildu naudu.
Tagad Vācijā tiek apspriests arī jautājums par universālā militārā dienesta atgriešanos, kas tika atcelts 2011. gadā. Tas radītu ievērojamas izmaksas, jo kopš tā laika Bundesvērs ir samazinājis infrastruktūras jaudu, lai izmitinātu un apmācītu iesaucamos karavīrus.
Bundesvēra bruņojums ir daļēji novecojis. Pēc aukstā kara beigām bieži tika iegādātas tikai nepieciešamās preces. Aprīkojums tika remontēts, līdz rezerves daļas beidzās. Situācija mainījās, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī tika izveidots īpašs fonds 100 miljardu eiro vērtībā, lai modernizētu Bundesvēru. Šie līdzekļi ļaus uzlikt ielāpus lielākajiem caurumiem ieroču nodrošināšanā. Tomēr līdz mūsdienīgam un kvalitatīvam aprīkojumam joprojām ir tālu.
Vācijas gaisa spēki saņems 35 piektās paaudzes iznīcinātājus F-35, kurus ražo amerikāņu koncerns "Lockheed Martin" un kuriem vajadzētu aizstāt novecojušos pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu iznīcinātājus "Tornado". Tikai šim nolūkam tiks iztērēti vairāk nekā astoņi miljardi eiro. Tiks iegādāti arī 60 jauni "Boeing CH-47 Chinook" smagā transporta helikopteri.
Jūras spēki tiks stiprināti ar jaunām fregatēm, zemūdenēm un "Boeing P-8 Poseidon" pretzemūdeņu patruļas lidmašīnām. Sauszemes spēki vasarā saņems vienu no pasaules modernākajiem kaujas tankiem "Leopard 2A8". Novecojušo kājnieku kaujas transportlīdzekli "Marder" aizstās moderns kājnieku kaujas transportlīdzeklis "Puma".
Ir nepieciešams veikt steidzamus pasākumus arī pretgaisa aizsardzības jomā, kuras potenciālu Bundesvērs pagātnē ir ievērojami atstājis novārtā. Vairāku pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp "Patriot" un "IRIS-T", kombinācijai Vācija būs jāaizsargā no gaisa uzbrukumiem.
Vairāki nesen pasūtītie ieroču veidi jau ir piegādāti, uz citiem vēl būs jāgaida. "Būs nepieciešami septiņi līdz astoņi gadi, lai būvētu zemūdenes, seši gadi, lai uzbūvētu fregates, bet tankus un pašgājējas haubices - 2,5 gadi," sacīja pašreizējais Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Vācijas Aizsardzības ministrija turpina balstīties uz faktu, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu uzbrukt NATO teritorijai. Šāds secinājums izdarīts, analizējot vācu izlūkdienesta un Bundesvēra sniegtos datus.
Bundesvēram būs jāpanāk nokavētais arī dronu jomā. Vācijas armijas rīcībā ir vairāki dažādi bezpilota lidaparāti izlūkošanai, taču situācija ar kaujas droniem atpaliek no vēlamās. Ir tikai pieci "Heron TP" droni, mazas lidmašīnas lielumā, kas var pārvadāt dažādus ieročus.
Līdz šim kaujas bezpilota lidaparātu izvietošanu kavēja fakts, ka Bundesvēram nebija obligātu noteikumu to izmantošanai. Turklāt tehnoloģijas šajā jomā attīstās ļoti strauji, savukārt plānošanas un iepirkumu procesi Vācijas armijā dažreiz aizņem vairākus gadus.
Bundesvēram trūkst arī efektīvu pretdronu sistēmu. Tā kā droni, kas, iespējams, veic spiegošanu, pēdējā laikā ir parādījušies virs armijas vienību bāzēm, šīs problēmas risinājums kļūst īpaši aktuāls.
Bundesvēram ir pārāk maz munīcijas
Bundesvēram ir tikai nelieli munīcijas krājumi. Pēc aukstā kara beigām tie tika samazināti, un arī attiecīgās ražošanas jaudas tika samazinātas. Turklāt Vācija ir nodevusi Ukrainai ievērojamu daļu munīcijas, tostarp 427 000 155 mm artilērijas lādiņu.
Ukrainas armija kaujas laukā patērē milzīgu daudzumu munīcijas. Bundesvērs no tā ir mācījies un tagad vēlas uzkrāt vairāk, no "Rheinmetall" pasūtot lādiņus aptuveni 8,5 miljardu eiro vērtībā, kas ir lielākais līgums "Rheinmetall" vēsturē.
155 milimetru patronu čaulas galvenokārt tiek ražotas "Unterlus" rūpnīcā Lejassaksijā. "Rheinmetall" savu ražošanu plāno palielināt līdz 200 000 lādiņiem gadā. Kā rāda šis piemērs, ar naudu vien nepietiek, aizsardzības rūpniecībai ir jāpalielina jauda, un to nevar panākt vienas nakts laikā.
Vācijas armijas digitālā transformācija
Vācijas bruņotie spēki joprojām saskaras ar problēmām IT tehnoloģiju jomā. Tas attiecas uz komandu nodošanas un izpildes procesa digitalizāciju, kur Bundesvērā joprojām tiek izmantotas drukātas papīra veidlapas.
Ir nepieciešams arī stiprināt kiberaizsardzību. 2024. gadā Bundesvēra Informācijas tehnoloģiju un kiberdrošības birojs (KdoCIR) tika pārveidots par bruņoto spēku ceturto atzaru - kopā ar armiju, gaisa spēkiem un floti.
"Hibrīduzbrukumi mums Vācijā ir ikdienas realitāte," brīdina Bundesvēra ģenerālinspektors ģenerālis Karstens Breuers. Tie ietver kiberuzbrukumus Bundesvēram, tāpēc daļa no tam piešķirtajiem miljardiem tiks novirzīta digitalizācijai, tostarp mākslīgā intelekta, jaunu datu centru un drošu satelītu sakaru lietojumprogrammām.
Bundesvēra galvenie uzdevumi Lietuvā
Viens no vērienīgākajiem Vācijas aizsardzības ministra B. Pistoriusa projektiem ir Bundesvēra brigādes izveide Lietuvā. Lai stiprinātu NATO austrumu flangu, līdz 2027. gadam tur būtu pastāvīgi jāizvieto gandrīz 5000 vācu karavīru. Tas ir pilnīgi jauns Bundesvēra uzdevums. Jautājums par brigādes finansējumu joprojām ir neskaidrs. Brigādes izvietošanu Lietuvā un citas Vācijas saistības NATO ietvaros varētu finansiāli nodrošināt ar papildu līdzekļu pieejamību.
