Trampa tirdzniecības kara sekas: vai Trampa tirdzniecības karš tuvinās kara beigas Ukrainā? Trampa tarifi paplucina Krievijas budžetu, samazina Krievijas naftas ieņēmumus un militārās spējas, vājinot Krievijas pozīcijas Ukrainas miera sarunās. Pasaule atbildi parādā nepaliek.
ASV un Ķīna turpina tirdzniecības karu. Samazinot un iepauzējot muitas tarifus ASV preču importam 75 valstīm, ASV prezidents Ķīnai tos paaugstinājis jau līdz 145%. Paziņojumi un lēmumi seko cits citam, situācija mainās ik dienas, tā ka tarifu vakardienas vai rītdienas likmes, tirgus svārstību un to seku dziļāka izpēte paliek ekspertu ziņā. Svarīgs kļūst pats tirdzniecības kara fakts, jo līdz šim abas puses demonstrē nepiekāpību, negrasās uzsākt sarunas vai tarifus iesaldēt.
Trampa rīcība ir neizprotama, zūdot ilūzijām par to, ka viņam ir kāda veida stratēģija. Visticamāk, ka viņš spiež visas pogas pēc kārtas un skatās, kas notiks. Tieši tā notika ar tarifu atcelšanu - 8. aprīlī Tramps paziņoja, ka neko neatcels, bet jau nākamajā dienā tarifus apturēja. Visdrīzāk tas noticis objektīvu faktoru un ārēja spiediena ietekmē. Trampa nekorektie paziņojumi mudināja apvienoties valstis, kuras nav sabiedrotie. Piemēram, īsi pirms Trampa “atbrīvošanas dienas” paziņojuma 2. aprīlī sarunas par savstarpējo tirdzniecību, lai stātos pretī ASV, rīkoja Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna. Proti, Trampa mēģinājums nosēdēt uz diviem krēsliem pilnīgi izgāzās. Nav iespējams cīnīties pret visu pasauli un tajā pašā laikā cerēt, ka tā pasaule, pret kuru jūs cīnāties, pēc tā visa tagad jūs atbalstīs cīņā ar Ķīnu. Kļūst skaidrs, ka Japāna viena pati spēja panākt tarifu atcelšanu. Šķiet, ka Trampa noskaņojuma pārmaiņu iemesls bija fakts, ka Tokija sāka tirgot 10 gadu ASV Valsts kases vērtspapīrus (Treasury), kamēr tirgus satricinājumu apstākļos, gluži pretēji, vairums valstu cenšas valsts parādzīmju vērtspapīrus iegādāties. Tramps, visticamāk, negaidīja, ka sastapsies ar tik spēcīgu pretestību. Kas notiek viņa galvā: visi stājas rindā, lai noskūpstītu spēcīgo ASV prezidentu viņam patīkamā vietā, un noslēdz darījumu. Kas notiek patiesībā: gandrīz visi galvenie spēlētāji, izņemot Lielbritāniju, reaģē ar atbildes tarifiem, Japāna nomet tirgū ASV obligācijas, bet Ķīna tuvinās ar ASV sabiedrotajiem Klusā okeāna reģionā.
ASV tīmekļa izdevums “Axios” ziņo, ka pret Trampu izdarīts spiediens arī ASV republikāņu partijā. Vismaz desmit Pārstāvju palātas republikāņi ir gatavi atbalstīt likumprojektu, kas aizliegtu prezidentam ieviest tarifus vienpusēji. Viņi arī informējuši Trampu, ka tarifu politikas dēļ pastāv liels risks zaudēt 2026. gada vēlēšanas Kongresā.
Vienlaikus naftas cenas pasaules biržās turpina kritumu. Līdz ar to sarūk Krievijas budžeta ieņēmumi, pasliktinās Kremļa pozīcijas sarunās ar ASV par Ukrainas mierizlīgumu. Starptautisko mediju un ekspertu vērtējumi raksturo Trampa uzsāktā tarifu kara grūti prognozējamās sekas.
“The Washington Post” raksta: naftas cenu kritums un ekonomikas satricinājumi var samazināt Krievijas militārās spējas. Jans Klūge, Vācijas Starptautisko attiecību un drošības institūta pētnieks: “Krievijas atkarība no naftas cenu svārstībām dod Trampam priekšrocības, nodrošinot spiedienu uz Maskavu sarunu laikā, ja viņš tās vēlas izmantot.”
Krievijas budžetā plānoti naftas eksporta ieņēmumi, ja tās cena pasaules tirgos sasniedz vismaz 70 USD par barelu. Šobrīd “Brent” markas jēlnaftas cena svārstās aptuveni 60 USD robežās, kas Krievijas budžetam draud ar nepatikšanām. Krievija galvenokārt tirgo par “Brent” krietni lētāko “Urals” ar 15-20 USD atlaidi - 45-50 USD robežās plānoto 70 USD vietā. Naftas cenu kritumu ietekmē Trampa tarifu politika un straujais OPEC+ valstu naftas ieguves apjomu pieaugums. No otras puses, ja naftas cenas ir zemākas par sankciju ietvaros Krievijai noteiktajiem t.s. naftas cenu griestiem, kas ir 60 USD, tad Krievija var pārdot savu naftu gandrīz visur, izņemot ES, kur darbojas naftas embargo. Ekonomisti gan uzskata, ka, pat neraugoties uz KF budžeta ieņēmumu samazināšanos, graujošas destabilizācijas riska nav. Krievijas “MetalInvest Bank” pārstāvis Sergejs Romančuks: “Naftas cena ir zemāka nekā iestrādāta budžetā, tāpēc rada problēmas. Bet situācija vēl nav kritiska.” Paredzams, ka naftas cenu kritums, augstais KF rubļa (RUR) kurss un Krievijas energoresursu eksporta samazinājums Krievijas budžeta naftas un gāzes ieņēmumiem nodarīs zaudējumus aptuveni 1,7-2 triljonu RUR apmērā no ieplānotajiem 10,9 trilj. (~ 120 mljrd. USD). Kijivas ekonomikas skolas vecākais ekonomists BenžaminsHilgenstoks: “(..) tas radīs zaudējumus Krievijai 25 līdz 30 miljardu USD apmērā.” Tomēr, ja naftas cenas būs zemas ilgtermiņā, tas KF budžetu neglābs. “Sekas var būt RUR devalvācija, inflācijas pieaugums un KF Centrālās bankas procentu likmes palielināšanās,” uzskata Hilgenstoks.
Bijušais SVF galvenais ekonomists Saimons Džonsons: “Naftas un gāzes eksporta ieņēmumu sarukuma dēļ Kremlim jāizvēlas starp kara vai sociālo izdevumu samazinājumu. Tajā pašā laikā Krievijai nav iespējas palielināt ieņēmumus.” “Goldman Sachs” prognozē, ka līdz gada beigām “Brent” var maksāt 62 USD par barelu, līdz 2026. gada beigām - līdz 55 USD. ASV ekonomikas recesijas gadījumā cena var samazināties līdz 50 USD, globālās ekonomikas recesijas gadījumā (“JP Morgan” prognozē 60% varbūtību) - līdz 45 USD. “Tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV turpinās ietekmēt naftas cenas,” raksta “Reuters”. “Pēc augošām bažām par salīdzinoši vājo naftas pieprasījumu nākamajos mēnešos cenas samazināsies," uzskata UBS analītiķis Džovanni Staunovo.
Tirdzniecības karš ietekmē arī Ukrainu. Kopš kara sākuma Ukraina ir atbrīvota no ES importa nodevām, kas sevišķi svarīgi tās lauksaimniecības produkcijas eksportam. Vairākas valstis, to vidū ne tikai Ungārija un Slovākija, bet arī Polija, pret šādu praksi iebilst. Eiropas Komisijas lēmuma darbības termiņš par Ukrainas atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem beigsies 5. jūnijā. Izdevums “Politico” ziņo, ka ES to nepagarinās. Maz ticams, ka pašreizējos apstākļos, piemēram, Polija piekritīs Ukrainas importa tarifu atcelšanai. Tas izraisa papildu riskus Ukrainai brīdī, kad ES ir iesaistījusies tirdzniecības karā ar ASV un sarūk palīdzības iespējas Kijivai. Saprotamu iemeslu dēļ kara apstākļos Ukrainai ir problēmas ar budžetu. Tekošiem tēriņiem iztrūkst ap 200 mljrd. grivnu (~4 mljrd. EUR) - ja karš turpināsies, situācija tikai pasliktināsies. Ukrainas bruņotie spēki tiek finansēti ne vien no sabiedroto palīdzības, bet arī Ukrainas pašu nodokļu ieņēmumiem, kas samazināsies, ja ES brīvo tirdzniecību ar Ukrainu atcels. Situācija kopumā mudina Ukrainu, Krieviju un ES meklēt risinājumus ātrākai karadarbības izbeigšanai, jo var izrādīties, ka naudas karam nepietiek nevienai no tām.
Taču tirdzniecības kara fonā sarunas par iespējamo pamieru Ukrainā no priekšplāna pazudušas, ievērojami samazinājies to temps. ASV prezidentam tās kļuvušas mazāk interesantas, jo īstermiņā Tramps nesasniedza iepriekš deklarētos mērķus. Pamiera nav Kremļa nostājas dēļ, kas pieprasīja atcelt ne tikai ASV, bet arī Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Tramps nespēja ne šādas Kremļa prasības izpildīt, ne arī mainīt Putina pozīciju. Trampa tarifu mērķis nebija Krievijas pozīciju vājināšana. Tirdzniecības karš padziļinās krīzi Krievijā nevis tāpēc, ka tas bija vērsts pret Kremli, bet tāpēc, ka grauj nestabilo Krievijas ekonomikas un finanšu sistēmu.
Kremļa kontrolētie mediji šai sakarā pludina informāciju par grandioziem nākotnes ASV un KF sadarbības plāniem, optimistiski stāstot par “unikālu iespēju logu”, kas Krievijai paveras konflikta gaitā starp ASV un Ķīnu. KF valdība gatavojot “neitrāla izejvielu koridora” stratēģiju, kas ļaus piegādāt energoresursus, modernajās tehnoloģijās neaizstājamos Krievijas retzemju metālus, derīgos izrakteņus un to komponentes austrumu un rietumu virzienā. Idejas pamatā ir piekļuve Krievijas resursiem, neizvirzot ģeopolitiskus nosacījumus, ievērojot principu “maksā un saņem”. Notiek ASV un Krievijas sarunas par divpusējas ekonomiskās savienības izveidi izejvielu piegādēm. Iniciatīva nāk no Baltā nama: to apstiprinot ASV paaugstinātie tarifi lielākajai daļai valstu, izņemot Krieviju. Apmaiņā pret to Vašingtona rēķinās ar stabilām naftas, gāzes, titāna, urāna un retzemju metālu piegādēm, kas kritiski nepieciešams ASV reindustrializācijas stratēģijas īstenošanai. Plānotais tirdzniecības apgrozījums - līdz 5-6 mljrd. USD jau 2025. gadā. Projektā izmantos loģistikas maršrutus caur AAE un Kazahstānu. Saskaņā ar projekta kuratoru plānu šim modelim vajadzētu “(..) pārvērst Krieviju par neformālu tehnoloģisko brokeri, bez kura neviena no pusēm - ne Vašingtona, ne Pekina - nespēs garantēt savu ražošanas ķēžu nepārtrauktību”. “Mēs par sabiedroto nevienam nekļūsim, bet mēs kļūsim par kritiski svarīgu starpnieku. Un tā būs mūsu jaunā eksporta nacionālā ideja,” rezumējis kāds no anonīmiem sarunu dalībniekiem. Apmaiņā pret KF piegādēm ASV var mīkstināt daļu no sankcijām pret Krievijas bankām un tehnoloģiskajiem uzņēmumiem, kā arī atbloķēt galveno KF izejvielu korporāciju aktīvus trešajās valstīs. Kremlis šo iespēju uzskata par iespēju izbeigt ekonomisko blokādi, bet pieprasa ilgtermiņa garantijas.
Iniciatīva izraisījusi diskusijas un šķelšanos ASV politiskajās aprindās. Demokrāti to atklāti sauc par “darījumu ar nelabo”, savukārt republikāņi iestājas par pragmatisku pieeju: bez piekļuves Krievijas resursiem ASV reindustrializācija vilksies gadu desmitiem ilgi. Arī Maskavā nav vienprātības, jo tuvināšanās ar Trampu var sarežģīt attiecības ar Indiju, Turciju un it īpaši Ķīnu.
Neskatoties uz to, avoti apgalvo, ka Kremlis rēķinās ar savu dabas resursu eksporta plūsmu īstermiņa efektu un pārorientāciju. Vienlaikus Krievijas sadarbība ar ASV arvien vairāk tiek uztverta drīzāk kā īslaicīgs un taktiski izdevīgs manevrs, nevis stratēģiska pārorientācija. Pēc ekspertu domām, Pekina un Brisele jau seko notiekošajam un gatavo atbildes pasākumus.
