Lasāmgabali

Jau pēc jaunā gada sagaidīšanas un vēl agrāk visi, kam tuva dārzkopība, plāno pavasara darbus, iegādājas sēklas, zīmē dārza plānus, dezinficē siltumnīcas.

Mūsdienās ēku apkurē īpašu uzmanību mēs pievēršam diviem dažādiem apkures veidiem: siltumsūknim un gāzes apkurei. Bet kādas ir abu sistēmu stiprās un vājās puses? Un kas ir izdevīgāk: siltumsūknis vai gāzes apkure? Vai arī visprātīgāk ir siltumsūkni apvienot ar gāzes apkuri (hibrīdais siltumsūknis)? Bosch iepazīstinās jūs ar šīm apkures sistēmām.

Uzrādot gada auditorijas kāpumu pat par 40%, portāls “nra.lv” visvairāk lietotāju sasniedza oktobrī, kad portālu apmeklēja 585 000 lietotāju, tādējādi pārsniedzot arī 2020. gada auditorijas rekordu, kas bija 500 000 lietotāju, vēsta “Gemius”.

Vēl pirms pāris gadu desmitiem banku loma ikdienā bija minimāla – uz tām devās, lai saņemtu aizdevumu, veiktu kādu lielāku pārskaitījumu vai pārspriestu ieguldījumu iespējas. Turpretī patlaban banku darbības mēs veicam pat vairākas reizes dienā. Katrs maksājums ar karti, katrs paziņojums par ienākošu vai izejošu maksājumu un katrs pārskaitījums draugiem ir atsevišķa darbība, kura agrāk būtu jāveic bankā uz vietas. Tomēr tehnoloģijas attīstās un arī nauda mainās – šobrīd pārsvarā apmaināmies ar digitālo naudu. Līdz ar to – vai joprojām spēkā ir teiciens “Drošs kā bankā”? Un vai pastāv alternatīva, kur glabāt savu naudu?

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Pa ilgiem laikiem pat Latvijas Televīzijā bija redzams un dzirdams kaut kas cits, izņemot kovidu – translēja pekiniādi. Latvju bāleliņi, pielipuši TV ekrāniem, sekoja līdzi tam, vai beidzot slēpošanas trasē tiks laists Pacis, kuru vietu sašļūks Sasperjodi, Roboti un Šiti, ko pie biatlona trases esošajos kokos nošaus Baibucis, cik pieckāršos tulupus un akseļus salēks Vasiļjevs, kurā pēdējā vietā paliks ziemeļu tramplīnslēpotājs Mad Max Vinogradoff, kur aizslidos Haris Silovs ar šorttrekistiem un vai kādu golu iemetīs Vītoliņu Haris ar Arču Ābolu.

Leģendārā latviešu dejotāja, horeogrāfe, pedagoģe un māksliniece Vija Vētra 6. februārī pārkāpusi sava mūža 99 gadu slieksni un, kā pati saka, ir iegājusi savā simtgadē.

«Man nav visu laiku jānes tas «vaibs», kāds bija pirms pieciem gadiem Rīgā, «rajonā», bezmērķīgi klīstot pa ielām kopā ar čaļiem, kuriem nav nākotnes vīzijas. Es varu uzvilkt arī citas drēbes, ielūkoties spogulī un saprast, ka arī tāds es joprojām esmu godīgs pret sevi. Bet, protams, vienmēr ir vērtīgi atcerēties, no kurienes esi «izlīdis», tā ir svēta lieta, taču – tu vari arī mainīties un būt savādāks,» sapratis Liepājas teātra jaunais aktieris Valts Skuja.

Krēta ir viens no populārākajiem galamērķiem cilvēkiem, kuri vēlas baudīt dabu, sauli, jūru un vēsturi.

Izglītots un zinošs klients ir jebkura atbildīga aizdevēja prioritāte. Tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanā, radītu izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumiem, tai skaitā, distances kredītu būtību, nebanku kreditēšanas pakalpojumu nozares līderis AS “4finance" ir atjaunojis izglītības platformu Aiznemiesatbildigi.lv. Izglītības platfroma ir paredzēta visiem finansiāli aktīviem cilvēkiem, kas vēlas padziļināti izprast finanšu jautājumus un visus ar kreditēšanas pakalpojumiem saistītos aspektus, iespējas un riskus.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

No 1. februāra Latvijā darbību sāka modernie “tarņiki” jeb depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, un mazais vides Plesis beidzot varēja taromātā nodot savu no 1999. gada rūpīgi glabāto limonādes “Buratino” pudelīti. “Es ticu, ka ne tikai es, bet visa Latvijas sabiedrība šo notikumu gaida jau ļoti ilgi,” teica Plesis un gaidīja aplausus – vismaz tik lielus, cik savulaik bija saņēmis, uzstājoties “Aprīļa pilienos”.

«Es mēdzu teikt tā: šodien Dievs pasaulē laiž vecās, viedās, gudrās un talantīgās dvēseles. Un es tam ticu, ka mūsu rītdiena būs gaiša. Varbūt tas nenotiks tik ātri, bet – ir jāiztur,» saka Dailes teātra skatītāju mīlētā aktrise Lidija Pupure.

2002. gada decembra sākumā Latviju pāršalca ziņa par milzu ugunsgrēku Cesvaines pilī. Domāju, ka tobrīd reti kurš cerēja, ka šis Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla uz glezniecība, reiz atdzims visā savā spožumā. Nepilnus 20 gadus pēc lielās nelaimes, šā gada 12. februārī, Cesvaines pils pilnā apmērā atkal vērs savas durvis apmeklētājiem.

Mūsdienās emigrācija vairs neatgādina vienvirziena satiksmi - ievērojama daļa ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju katru gadu atgriežas dzimtenē. Tiesa, daudzi bija spiesti atgriezties globālās pandēmijas dēļ. Neskatoties uz to, pat šajā situācijā iespējams saskatīt pozitīvas lietas. Visiem emigrantiem, kas ir atgriezušies, ir tiesības saņemt Vācijā samaksāto vai pārmaksāto nodokļu atmaksu neatkarīgi no nostrādātā laika vai gūtajiem ienākumiem. Atbildes uz zemāk redzamajiem visbiežāk uzdotajiem jautājumiem palīdzēs jums labāk izprast nodokļu atmaksas procedūru no ārvalstīm.

Straujiem soļiem tuvojas 14. februāris, un tas nozīmē, ka pienācis laiks gatavoties romantiskākajiem svētkiem pasaulē – Valentīndienas atzīmēšanai.

Atbild: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore Iveta Bulāne

Lielākā daļa cilvēku sāk rūpēties par savu sejas ādu lielākā vecumā, kad parādās pirmās vecuma pazīmes – nelielas grumbiņas vai ādas krāsas izmaiņas. Tomēr, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu jauneklīgu, starojošu un tvirtu ādu, par savu sejas ādu jāsāk rūpēties jau pusaudžu vecumā. Katra cilvēka āda ir unikāla, ar savām atšķirīgām īpašībām un iezīmēm, tāpēc ir būtiski noteikt, kādi ādas kopšanas līdzekļi ir vispiemērotākie.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Jau sen bija pagājuši tie laiki, kad kovidslimnieku rekordi tika reģistrēti, tiem pārsniedzot simt, piecu simtu vai štukas atzīmi – nu LTV ikvakara “Kovidorāma” un kovidprese ar nepacietību gaidīja desmit štukas, tomēr pagaidām latvju bāleliņi spēja pārslimot tikai pāri 9000. “Čau, ko dari? Ā, slimo ar kovidu? Tas jau pats par sevi, bet kas jauns?” – tā šobrīd iesākās katra ierindas latvju bāleliņa telefonsaruna.

«Vēsturiski operete, kas ir absolūti pozitīvs skatuves mākslas žanrs, vienmēr ir attīstījusies laikā, kad vajadzīgs pretspars kam ļoti negatīvam. To redzam arī šobrīd, kad notiek vērtību noārdīšanās, ir milzīga destrukcija un cilvēki tiek spiesti pie zemes. Ir tāds teiciens: aizliedziet kultūru, un jūs ieņemsiet valsti bez kaujas. Tas šobrīd notiek. Nevar cilvēkus ilgstoši barot tikai ar bailēm un negācijām! Cilvēkam ir nepieciešamas pozitīvas emocijas, satikšanās, apskāvieni, mīlestība un prieks. Un laba mūzika dziedē,» saka Operetes teātra valdes priekšsēdētāja un radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.

"Brauciet ciemos! Mums ir arī 70 kvadrātmetru plašs divistabu apartaments, ko esam ielikuši "booking.com"," aicina komponists Jānis Lūsēns.