ES zaļā kursa mērķu sasniegšana un enerģētiskās neatkarības veicināšana, vienlaicīgi saglabājot Latvijas iedzīvotāju labklājību, ir nopietns enerģētikas nozares izaicinājums. Ir jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, tajā skaitā – kādus elektroenerģijas ražošanas avotus Latvijā attīstīt. Atbilstoši 2022. gada martā SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji atbalsta elektroenerģijas ražošanu, izmantojot vēja un saules enerģiju – par vēja parkiem ir 75% iedzīvotāju, bet saules enerģijas izmantošanu atbalsta pat 86% iedzīvotāju. Tāpat 2021. gads Eiropas vēja industrijā bijis pēdējā desmitgadē aktīvākais – pēc Eiropas vēja enerģijas asociācijas “WindEurope” datiem, 2021. gadā uzstādītā kopējā vēja parku jauda sasniedza 17,4 GW, no kuriem 14 GW iegūti sauszemes vēja parkos.
Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgadēs mēs saskaramies ar klimata pārmaiņām un to izraisītajām sekām. Globāli siltumnīcas gāzu emisijas (SEG) apjoms joprojām pieaug, līdz ar to paaugstinās arī vidējā gaisa temperatūra, ekstrēmi laikapstākļi un citi klimata apdraudējumi. Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē sagatavošanos un piemērošanos esošajām klimata pārmaiņām un spēju prognozēt potenciālās klimata pārmaiņas un to ietekmi nākotnē. Latvijas valdība ir apstiprinājusi vairākus nacionālas nozīmes plānošanas dokumentus, lai līdz 2050. gadam sasniegtu vienoto Eiropas Savienības mērķi - izveidotu klimatneitrālu Eiropu, samazinot SEG emisijas, saglabājot biodaudzveidību un attīstot aprites ekonomiku.
Mērķis ir ļoti ambiciozs, un, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu gan energoneatkarību, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu atbilstoši Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, ir jāpieņem racionāli lēmumi, un liela nozīme ir atjaunīgās enerģijas izmantošanai, tajā skaitā lielas jaudas sauszemes vēja parku izbūvei. Tas prasīs inovācijas un nozīmīgus ieguldījumus, kā arī izmaiņas jebkurā darbības jomā - enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta nozarē.
Veicinot atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzstādot jaunas jaudas, tiks sekmēta energoneatkarība, ieviestas bezemisiju enerģijas sistēmas, samazināta fosilo energoresursu izmantošana un uzlabota elektroenerģijas importa - eksporta bilance, kas sekmētu elektroenerģijas cenas stabilitāti.
Ja Latvijā netiks īstenota vienmērīga pāreja uz atjaunīgo resursu plašāku izmantošanu, tas radīs negatīvu ietekmi uz klimatu un vidi, kam savukārt būs ekonomiskas un sociālas sekas, kā, piemēram, veselības aprūpes izmaksas piesārņojuma ietekmes ārstēšanai un maksājumi par augstām CO2 izmaksām. Rūpīgi plānota vēja enerģijas izmantošana ir viens no progresīvākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā mazināt klimata pārmaiņas, un pēdējos gados vēja enerģija ir strauji attīstījusies, kļūstot konkurētspējīga.
Lai gan puse no elektroenerģijas Latvijā joprojām tiek importēta, vietējā enerģija, kas tiek saražota Latvijā, ir viena no zaļākajām Eiropā. Pēc EUROSTAT datiem, Latvijā 40% elektroenerģijas tiek saražota no atjaunīgajiem resursiem, un Latvijas mērķis līdz 2030. gadam ir nodrošināt vismaz 50% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā. AS “Latvenergo”, kas ir viens no lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem Baltijā, aptuveni 66% no galalietotājiem piegādātās elektroenerģijas ir saražota, izmantojot atjaunīgos resursus. Prasmīgi un atbildīgi izmantojot mūsu dabas spēku - vēju, sauli, biomasu un ūdeņu spēku apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, šo apjomu ir plānots palielināt, samazinot atkarību no fosilajiem resursiem.
Lai palielinātu zaļās enerģijas ģenerāciju, AS “Latvenergo” plāno apjomīgas investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudās - izmantot vēja resursus, kas līdz šim Latvijā ir maz izmantots resurss, bet tā potenciāls ir milzīgs. Šobrīd vēja enerģija veido 3% no iekšējā elektroenerģijas tirgus kopējā apjoma. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, vēja turbīnu izvietošana ir iespējama un ekonomiski izdevīga gandrīz visā Latvijas teritorijā, ne tikai piekrastē, kas līdz šim ir uzskatīta par pievilcīgāko teritoriju vēja parku attīstītājiem. Līdzšinējā vēja parku attīstība Latvijā ir bijusi ļoti margināla, taču, par spīti bailēm un stereotipiem, vēja enerģijas apjomu audzēšana ir nepieciešama, un tā ir ekonomiski pamatota.
Energosistēmas drošums un stabilitāte ir komplekss pasākumu kopums, kurā iesaistīti gan ražotāji, gan pārvades tīkla operatori. Pēdējos gados AS “Latvenergo” pastiprināti sadarbojas ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pārvades sistēmas drošības jautājumos. Tas saistīts gan ar sinhronizācijas projektu ar Centrālās Eiropas sistēmu, gan ar paredzamo atjaunīgo resursu elektroenerģijas ģenerācijas pieaugumu. Gatavošanās atjaunīgo resursu ģenerācijas pieaugumam tikusi uzsākta jau laikus, un, pēc AST sniegtajiem datiem, tikai Kurzemes reģionā vien ir pieejami vairāk nekā 1000 MW jaudas.
Gatavību atjaunīgo resursu ģenerācijas uzņemšanai elektroenerģijas tirgū apliecina arī dažādu sistēmas palīgpakalpojumu tirgus mehānismu attīstība, kas ir vērsti uz energosistēmas stabilitātes nodrošināšanu, piemēram, balansēšanas tirgus, kas jau strādā, un frekvences rezervju tirgus, kas aktīvi tiek ieviests.
Daugavas HES kaskāde ir ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu energosistēmas drošuma pamats. HES ģeneratori ir apgādāti ar mūsdienu automātiku un spēj efektīvi piedalīties jaudas balansa nodrošināšanā un sprieguma regulēšanā, tāpat HES agregātiem starp sinhronajiem ģeneratoriem ir nepārspēts palaišanas ātrums. Tiek attīstītas arī mūsdienu tehnoloģijas, tādas kā lieljaudas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas kļūst arvien pieejamākas un jau pierādījušas savu efektivitāti, piemēram, Austrālijā, nodrošinot sarežģītas energosistēmas drošumu.
Vēja stacijas ir ikdienišķa parādība daudzās valstīs, tāpēc, paredzot turpmāko atjaunīgo energoresursu jaudu pieaugumu, Eiropas energosistēmu operatoru asociācija laikus izstrādājusi prasības ģeneratoriem, kas stājušās spēkā 2016. gadā. Atbilstoši prasībām visu veidu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām izvirzītas vienlīdz augstas jaudas izmaiņu, frekvences noturības, sprieguma regulēšanas un tīkla bojājumu pārvarēšanas prasības, kas kopā ar pasākumiem energosistēmā garantē kopējo energosistēmas drošumu arī tad, ja sistēmā ir liels vēja un saules elektrostaciju ģenerācijas īpatsvars. Arī esošās AS “Latvenergo” elektrostacijas, kuras būvētas pirms 2016. gada, atbilst šīm drošības prasībām.
Ieviešot vēja un citu atjaunīgo resursu ģenerāciju, būtiski pieaug iespēja ekonomiski efektīvi ražot zaļo ūdeņradi. Ūdeņradis ir nākotnes kurināmais termoelektrostacijās (TEC), kurām ir ne tikai liela nozīme elektroenerģijas ražošanā, dodot energosistēmai lielu inerci un balansēšanas iespējas, bet tās arī nodrošinot siltumapgādi. AS “Latvenergo” gāzes turbīnās jau pašlaik ir iespējams kā kurināmo izmantot dabasgāzes un ūdeņraža maisījumu. AS “Latvenergo” arī aktīvi seko līdzi tehnoloģiju attīstībai, veicot izpēti par iespējām pilnībā pāriet uz videi draudzīgu kurināmo - zaļo ūdeņradi. AS “Latvenergo” ir paredzēti vairāki pilotprojekti, taču jau tagad zinātnieki un nozares speciālisti apliecina, ka vēja un ūdeņraža kombinācija ir stabilu elektroenerģijas jaudu pamats nākotnē.
Būtisks faktors, kas iepriekš kavēja vēja parku attīstību un būvniecību Latvijā, bija izmaksas, taču tagad situācija ir mainījusies - pēdējā desmitgadē vēja enerģijas tehnoloģijas strauji attīstās, pieaug to efektivitāte un samazinās izmaksas, kā rezultātā sauszemes vēja turbīnas ir kļuvušas konkurētspējīgas, un nav nepieciešams valsts atbalsts (OIK) to izbūvei un ekspluatācijai.
Sauszemes vēja enerģija šobrīd ir lētākais enerģijas avots starp visiem atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja parka ekonomiskais izdevīgums ir atkarīgs no turbīnu kopējā skaita, parametriem un to ģeogrāfiskā novietojuma. Taču, izmantojot jaunākās vēja turbīnu tehnoloģijas, vēja parku izvietošana iespējama gandrīz visā Latvijas teritorijā, jo vēja potenciāls ir pietiekams ne tikai piekrastes daļā, bet arī Latvijas iekšzemes teritorijās.
Atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm Latvijai ir liels un stabils elektroenerģijas ģenerācijas portfelis, kas nodrošina mūsu enerģētisko neatkarību. Salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, kas ir lielākā elektroenerģijas importētāja Baltijā, Latvija ir daudz labākā situācijā. Kaut gan Igaunijā un Lietuvā vēja parku un to ģenerētās jaudas ir ievērojami lielākas nekā Latvijā, šīs vēja stacijas ir būvētas ar ievērojamu valsts subsīdiju atbalstu. Taču šobrīd vēja parkus Latvijā var izbūvēt ar komerciāliem un ekonomiski izdevīgiem noteikumiem bez valsts subsīdijām (OIK).
Svarīgi pieminēt, ka sauszemes vēja parku attīstīšana un izbūve Latviju var padarīt par ievērojamu spēlētāju elektroenerģijas eksporta tirgū, jo mūsu kaimiņiem ievērojami trūkst elektroenerģijas ģenerācijas jaudas, taču Latvijai tās jau ir stabilas un ir potenciāls tās vēl attīstīt.
Vēja turbīnu ražotāji velta ievērojamus resursus, lai šīs tehnoloģijas padarītu ne tikai efektīvākas, bet arī drošākas biodaudzveidībai un sabiedrībai. Piemēram, šobrīd ir vairāki tehnoloģiskie risinājumi, kas novērš apledojuma veidošanos (uzklājot speciālu krāsojumu vai iebūvējot spārnu apsildi), mazina troksni, tiek ierobežots mirguļošanas efekts, kā arī izmantoti riska modeļi, kuros tiek izmantoti monitoringa dati par putnu un sikspārņu izplatību, lai plānotu vēja turbīnu novietojumu un mazinātu to ietekmi uz putniem un sikspārņiem.
AS “Latvenergo” sadarbībā ar sertificētiem dabas ekspertiem pašlaik ir uzsākusi izpētes par vēja staciju izbūvi “Latvijas valsts mežu” meža teritorijās. Izpētes laikā tiek vērtēta ne tikai vēja parka, bet arī tam nepieciešamās infrastruktūras - ceļu un elektrolīniju - izbūves potenciālā ietekme uz teritoriju.
Līdzšinējā sadarbība ar dažādām vides organizācijām, kā Dabas aizsardzības pārvalde un “Zaļā brīvība”, ir ļāvusi identificēt galvenās vides prasības, kas jāņem vērā, plānojot vēja parkus. Jau projekta plānošanas laikā ir ņemti vērā ieteikumi par potenciāli attīstāmo teritoriju izvēles un attīstības nosacījumiem. Galvenie iemesli bažām varētu būt potenciālā ietekme uz meža ekosistēmām, veģetāciju un dzīvniekiem, kā arī mežu vērtības samazināšanās, taču, vēja parku plānojot atbildīgi, iespējams ietekmi mazināt līdz minimumam. Vēja parku būvniecībai mežu teritorijās ir arī būtiskas priekšrocības - iespējams vēja turbīnas izvietot tālāk no viensētām un citām apdzīvotām vietām, tādējādi mazāk ietekmējot cilvēku dzīvi un mazinot ietekmi uz ainavu.
Ļoti svarīgi ir turpināt jau līdz šim iesākto un atjaunot vai izstrādāt dažādus normatīvos aktus un vadlīnijas. Piemēram, šobrīd Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība izstrādā vadlīnijas, kas ļaus standartizēti novērtēt vēja parku ietekmi uz sikspārņiem. Tāpat būtu lietderīgi jau novadu teritorijas plānojumos izveidot zonas, kur vēja parku izbūve ir pieļaujama un kur nav. Izstrādāta biodaudzveidības risku zonējumu karte neatceltu tālākās padziļinātās izpētes katrā teritorijā, taču atvieglotu plānošanas procesu vēja parku attīstītajiem un palīdzētu veidot veiksmīgāku dialogu ar visām iesaistītajām pusēm.
Par spīti stereotipiem un bailēm, vērtējumam par vēja parku potenciālajām ietekmēm uz cilvēkiem un bioloģisko daudzveidību ir jābūt balstītam zinātnē, nevis pārliecībā. Vienlaikus kā svarīgāko uzdevumu AS “Latvenergo” ir izvirzījusi izvēlēties optimālo vēja parku izvietojumu, ņemot vērā attīstītāja, valsts, vides un sabiedrības interešu mijiedarbību. Nepieciešams turpināt kvalitatīvu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm, lai attīstītu vēja parkus, radot pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem.
AS “Latvenergo” atbalsta atjaunīgās enerģijas attīstību Latvijā drošā un sociāli atbildīgā veidā, pievēršot lielu uzmanību cilvēka, vides un enerģētikas līdzpastāvēšanai, esošo vides prasību ievērošanu, kā arī kompensējošo pasākumu ieviešanu vietējām pašvaldībām, kurās paredzēts izbūvēt vēja parkus, lai tieši vietējie iedzīvotāji, kas dzīvo tiešā vēja turbīnu tuvumā, saņemtu jūtamu ieguvumu no vēja staciju esamības novadā, tādā veidā kompensējot ietekmi uz ainavu un sekmējot zaļās enerģijas attīstību Latvijā. Vēja stacijas ir daļa no mūsu virzības uz klimatneitralitāti, eneregoneatkarību un zaļākas nākotnes nodrošināšanu nākamajām paaudzēm.
