Kā jau tas bija viegli prognozējams, 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarējuši Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”, kuri nebija labākie pat savā valstī. Savukārt attiecībā uz Latvijas pārstāvjiem visi prātojumi par netikšanas finālā iemesliem izrādījušies lieki – “Citi zēni” nav patikuši ne žūrijai, ne vēl jo vairāk TV skatītājiem.
Pēc Eirovīzijas oficiālo rezultātu publiskošanas noskaidrojies, ka Latvijai pirmajā pusfinālā klājies diezgan bēdīgi: “Citi zēni” ierindojušies 14. vietā, apsteidzot tikai Austriju, Bulgāriju un Slovēniju. Kopumā dabūtie 55 punkti ļauj apsteigt arī piecus neveiksminiekus no otrā pusfināla (Sanmarīno, Īrija, Malta, Melnkalne un Gruzija), turklāt Latvijai pat šāds punktu skaits Eirovīzijā pēdējos gados bijis retums. Piemēram, ambiciozā Samanta Tīna pērn savāca tikai 14 punktus. Kopš 2009. gada Latvija tikai divreiz (!) bijusi finālā (2015. gadā Aminata, bet 2016. gadā - Justs), bet desmit reizes (tagad jau 11) mūsējo šāviens bijis garām mērķim, tā ka - viss likumsakarīgi. Tas tiem, kuriem glāze vienmēr ir pa pusei pilna. Pārējie uz šiem rezultātiem var skatīties arī caur citu prizmu.
Pirms fināla vēl pastāvēja versija, ka mūsējos viņu dziesmas “Eat Your Salad” rupjās pirmās rindiņas dēļ nogremdējusi citu valstu žūrija, bet TV skatītāji par viņiem bijuši sajūsmā, taču oficiālie rezultāti rāda pavisam citu ainu: žūrija likusi “Citus zēnus” pat respektējamajā 11. vietā (kopumā 39 punkti - 12 punkti no Portugāles, pa četriem no Moldovas, Islandes un Grieķijas, trīs punkti no Slovēnijas un Bulgārijas, pa diviem punktiem no Armēnijas, Šveices un Lietuvas, un punktiņš no Austrijas), savukārt skatītāji “zēnus” atstājuši tikai 15. vietā ar 16 punktiem, no kuriem lauvas tiesa nākusi no “broļukām” lietuviešiem, vēl piecus punktus devuši Ukrainas skatītāji (droši vien balsojot no šejienes), bet punktiņu - Nīderlande. Starp citu, to apskatnieks prognozēja jau pirms trīs mēnešiem, 14. februārī publicētajam materiālam liekot virsrakstu “Eirovīzija mūs sadzirdēs, taču nesapratīs”... Šos rezultātus redzot, diez vai “Citiem zēniem” Eirovīzijas kontekstā vērts cerēt uz kaut kādu izrāvienu Rietumu tirgū, jo Eiropa saka - “sorry”, ēdiet savus salātus paši!
Iespējams, ka tiešām vajadzētu rūpīgāk pievērsties kaimiņvalstu piekoptās Eirovīzijas prakses pētīšanai, jo Igaunija un Lietuva finālā tomēr tika, turklāt pēc diviem atšķirīgiem scenārijiem - igaunis Stefans tika pieskaitīts teju pie visa konkursa favorītiem, bet lietuvietei Monikai tika prognozēta vieta pat vēl zem mūsējiem, tomēr finālā viņi ierindojās viens pēc otra (Igaunija - 13. vietā, Lietuva - 14.). No otras puses - ko gan te pētīt, ja Eirovīzijā nestrādā nekādas formulas un aprēķini?! Varbūt nepieciešams savākt popmūzikā pieredzējušus cilvēkus, kuri ar matemātisku precizitāti izskaitļos, kas nepieciešams vidējam Eiropas klausītājam? Norvēģi tā izdarīja, viņu “vilki” ir vietējais mūzikas zieds, bet rezultātā - desmitā vieta. Varbūt uz Eirovīziju vajadzētu sūtīt Eiropas apritē jau pazīstamus vārdus? Somija, “The Rasmus”, 21. vieta. Varbūt nepieciešams bulvārpreses atbalsts, tātad slaveni vārdi? Čehu leģendārā vārtsarga Dominika Hašeka meita ar projektu “We Are Domi” palika tikai 22. vietā. Bet varbūt ar savām prognozēm palīdzēt varētu bukmeikeri? Viņu topa produkti Nīderlande un Polija palika aiz pirmā desmitnieka, toties piektajā vietā ir Serbija, bet devītie - portugāļi… Taču varbūt par to visu labāk vienkārši neiespringt, tas ir, iespringt tikai tik daudz, lai uz Eirovīziju nesūtītu kaut ko tik briesmīgu kā Vācija (vai pusfinālā aizķērusies Dānija), kuras pārstāvis finālā ļoti pārliecinoši (un pelnīti) palika pēdējā vietā.
Par labākajiem. Ja starptautiskais Eirovīzijas konkurss notiktu jebkurā citā laikā, nevis šajā, tad par uzvaru spēkotos stilīgais brits Sems Raiders un Eirovīzijai ļoti piestāvošā zviedriete Kornēlija Džeikobsa, kurus arī žūrija lika pirmajā un otrajā vietā, taču trešā pasaules kara laikā, protams, pirmā vieta tika Ukrainai. Interesanti, ka ukraiņu “Kalush Orchestra” netika atzīti par labākajiem pat savā valstī. Ukrainas nacionālajā atlasē uzvarēja dziedātāja Alina Pash, taču ar viņu atgadījās itin kutelīga situācija. Lai gan dziedātājai ir patriotisks tēls, viņa pēc 2014. gadā notikušās Krimas okupācijas vienreiz ir uzstājusies šajā pussalā, ko gan skaidroja ar to, ka Krima nemainīgi ir Ukrainas sastāvdaļa un viņa devusies koncertēt uz Ukrainu. Pēc uzvaras atlasē viņai šo braucienu, protams, pieminēja. Alina tika vainota viltus patriotismā, un dziedātāja, nevēloties saskarties ar pieaugošo negatīvo reakciju, savu dalību no Eirovīzijas atsauca. Tā uz Turīnu tika deleģēta nacionālajā atlasē otrajā vietā palikusī etnorepa grupa “Kalush Orchestra”, kas veidota uz Oleha Psjuka 2019. gadā izveidotās repa apvienības “Kalush” bāzes.
Ukraiņu valodā dziedātā dziesma “Stefania” veltīta Oleha Psjuka mātei Stefānijai. Tā tika sarakstīta vēl pirms kara, bet tagad dziesmas vārdi “es vienmēr atradīšu ceļu uz mājām, pat ja ceļi būs iznīcināti” ir ieguvuši pavisam jaunu un daudz dziļāku nozīmi. Pēc konkursa notikušajā preses konferencē Psjuks pateicās visiem, kuri konkursā atbalstīja Ukrainu, kā arī izmantoja plašās auditorijas uzrunāšanas iespējas, lai aicinātu palīdzēt Ukrainai, Mariupolei un “Azovstaļ”. “Uzvara Ukrainai ir ļoti svarīga, sevišķi šogad. Paldies no visas sirds. Slava Ukrainai!” teica Olehs Psjuks. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Tā tam vajadzētu būt, un ticam, ka tā tas arī būs.
Eirovīzijas dziesmu konkurss ‘2022