Mēs zinām, ko jūs nenopirkāt pagājušajā nedēļā

© Neatkarīgā

Nošķīda zibens, norībēja pērkons, mazliet tā kā nosmirdēja pēc sēra, un Kariņpaps devās četru dienu atvaļinājumā. Akurāt šajā pašā dienā Vidzemē gaisa temperatūra uzreiz pazeminājās līdz -6 grādiem un arī citviet valstī kļuva neganti auksts un sasalīgs. “Sagadīšanās? Nedomājam vis…” drūmi norūca latvju bāleliņi, uzzinot, ka lāga Kariņpapa vietā premjerēt palikuši tiesiskais bezkompromisa Bordertaunbordāns un finanšu Reiris.

Par nedēļas karstāko ziņu kļuva vēsts, ka Īlons Masks par 44 miljardiem dolāru nopircis “Twitter”, maksājot 54,20 dolārus par vienu akciju. Latvju bāleliņi metās asās un nesaudzīgās diskusijās par to, vai krietnais Masks ir pārmaksājis vai nopircis tviteri pa lēto, tomēr lielākā daļa sliecās domāt, ka vajadzējis maksāt 42, varbūt 43, bet nekādā gadījumā ne 44 miljardus. Par to vienojušies, bāleliņi laimīgi devās savos ikdienas pirkumos, kuros ietilpa maize, desas izstrādājums par akcijas cenu, zeķu pāris un cigarešu paciņa līzingā. “Nu un, ka viņam ir tviteris?! Mums arī ir!” nevērīgi teica bāleliņi, iekomentējot tajā Maska pirkumu.

Pirmā lielā uzvara tika izcīnīta neatkarības no Krievijas energoresursu un dažādu citādu resursu jomā - Cesvaines piens “Krievijas sieru” pārsauca par “Tilzītes sieru”, momentā kāpinot tā pārdošanas apjomos līdz citiem sieriem neaizsniedzamiem augstumiem un praktiski jau iegūstot “Gada balvu mārketingā”. “Siers jau sen to bija pelnījis!” jūsmoja latvju bāleliņi, bet pagalmos puišeļi savus kaimiņvalodīgos turpmāk lamāja nevis par krievu “sieriem”, bet “tilžiem”.

Pa to laiku kaimiņu Batjka pavisam sagāja sierā, tas ir, sagāja vēl lielākā sierā, nekā viņš bijis līdz šim, un paziņoja, ka pie Baltkrievijas robežām kilometriem garās rindās stāv noskranduši un izmisuši Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotāji, kuri lūdzas viņus ielaist Baltkrievijā, lai iegādātos griķus un sāli. “Viņi bija tik laimīgi, dzīvespriecīgi cilvēki, viņi dzīvoja pārtikušā pasaulē, viņiem bija viss - nu labi, tikai manis nebija, bet visu pasaules laimi jau nevar gribēt. Bet tagad viņi stāv rindā uz robežas un uz ceļiem lūdzas viņus ielaist Baltkrievijā, lai iegādātos griķus,” svarīgā balsī informēja Lukašenko. “Tam puisim točno vairs nelejiet!” ar sapratni šo paziņojumu uzņēma sabiedrība.

Bet Ogres pusē tika nolemts demontēt piecus novada teritorijā esošos padomju okupācijas režīma okupekļus, un Madlienā vīri uzreiz atrotīja piedurknes un ķērās pie darba, pie viena atrodot arī padomju armijas izslavēto atbrīvotāju izslavētajam piemineklim gana labu izmantojumu - vairākas tonnas smagais laukakmens tika izmantots ceļa stiprināšanai. Nu Rīgai bija amats rokā un varēja sākt rēķināt, ko iesākt ar Pārdaugavas okupekli. Izskatījās, ka galvaspilsētas ielām briest apjomīgs un vērtīgs papildinājums caurumainā seguma stiprināšanai.

Ar briesmīgu vēsti klajā nāca Latvijas Tirgotāju asociācija, kas atklāja, ka pret latviešu tirgotājiem tiekot izvērsts genocīds. Latvju bāleliņi ķēra pie sirds, pilināja glāzē korvalolu un steigšus lasīja ziņu, lai noskaidrotu, vai tirgotāji tiek izvesti uz Abreni vai Pitalovu, tos draud noslepkavot vai izvarot, tiem tiek pieprasīts pieņemt citas valsts pilsonību vai liek viņu bērniem mācīties svešās valodās. Taču izrādījās, ka Latvijas Tirgotāju asociācija par genocīdu uzskata ieviesto depozīta sistēmu, kura ir vērsta pret mazo tirgotāju dzīvotspēju, pazemo strādājošos nozarē, galvenokārt sievietes, un ir apkaunojums mazajiem tirgotājiem. “Nu gan čaļi galīgi izkūkojušies,” rezumēja bāleliņi un painteresējās, kas tā par asociāciju un vai tās vadonim nav nepieciešama palīdzība.

Salasoties visus šos briesmu stāstus, latvju bāleliņi labprāt pieņēma uzaicinājumu doties uz Kuldīgu un vērot vimbu lēkšanu Ventas rumbā. Pie viena pastāvēja cerības no šīs lēkšanas gūt arī kādu taustāmu labumu, jo vairs aiz kalniem nebija arī Baltā galdauta svētki, bet bija pierādījies, ka baltie galdauti ļoti neglīti izskatās uz galdiem, uz kuriem nekā nav. “Eu, bet tās maskas - tās maskas pēc 1. maija vēl jāliek uz purniem?” iedomājušies par 4. maiju, par valdības solītajiem kovidatvieglojumiem atģidās uzprasīt nepateicīgā tauta. Tāds, lūk, praktisks stāsts.

Lasāmgabali

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.