Kazahstānas mācība Latvijai – kad nav ar ko samaksāt par elektrību un siltumu, tad respiratori neglābs

Kazahstānas prezidenta vēlēšanas 2015. g. © Juris Paiders

Energoresursu sadārdzināšanās ir globāla problēma, kas skar visas valstis – ceļas cenas visam, kas gāze, degviela, elektrība.

Cilvēkiem tas rada problēmas. Ļoti pat smagas, jo, saņemot jaunos rēķinus, jāsāk domāt, ko vispār iesākt - pirkt pārtiku vai maksāt rēķinus. Abām vajadzībām vairs nepietiek.

Viena no pirmajām valstīm, kas ir “norāvusies”, ir Kazahstāna. Šī valsts nav nekāda sēņu valsts. Kazahstāna ir Centrālāzijas pirmrindniece - nesalīdzināmi labklājīgāka par Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu, nemaz nerunājot par Afganistānu. Uz Kazahstānu dodas apkārtējo zemju ļaudis - tur viņi redz iespējas savam darbam un biznesam.

Valsts iekārta šajā zemē ir kaut kas apmēram tāds, ko varbūt var saukt par “apgaismotu monarhiju”. Visus 30 gadus kopš Kazahstānas neatkarības pasludināšanas valsts ir pratusi turēties bez etniskiem konfliktiem, lai gan etnisko grupu tur ir vairāk nekā 100. Nu varbūt ir bijusi rīvēšanās, bet ne tik skarba, lai tas taptu pasaulē pamanīts.

No eiropiešu skatpunkta kazahu paradums dievināt savas valsts vadītāju varbūt var šķist dīvains. Taču kazahiem tas ir pieņemami - lielākā daļa, īpaši vecākā gadagājuma ļaudis, bez ironijas tiešām dēvē savu bijušo prezidentu par Nācijas Līderi. Tā viņi domā, un tā viņi runā. Diezin vai citiem tur būtu ko bāzties iekšā un viņus mācīt.

Bijušais prezidents Nursultans Nazarbajevs ir pagājis mazliet maliņā, dodot teikšanu savam pēctecim Kasimam Žomartam Tokajevam. Pagaidām un joprojām Nazarbajevs ir īstais valsts vadītājs, bet viņš rūpējas par pēctecību un to, kas notiks, kad viņš dosies uz citu sauli. Tokajevs, ja var pareizi saprast, ir kandidāts, kas Nazarbajevu apmierina.

Kazahstānā gāzes cena pieauga par kādiem 20 procentiem. Tas sadusmoja sabiedrību. Uz šā viļņa valsts dienvidu klani, kuriem Nazarbajeva valdīšana nav pa prātam, ir samusinājuši ļaudis uz protestiem. Protesti šajā reizē vēl diezin vai rezultēsies ar ko nopietnāku. Nav gan zināms, kā būs turpmāk.

Nav zināms, kā būs turpmāk citur pasaulē - tostarp arī Eiropā un Latvijā. Ir bažas, ka energoresursu cenas pie mums pacelsies vēl skarbāk nekā Kazahstānā.

Cerēsim, ka Kazahstānas notikumi atmodinās Latvijas un citu Eiropas valstu līderus no kovida apmātības. Latvijas līderiem ir jāsaprot - kad nav ar ko samaksāt par elektrību un siltumu, tad respiratori neglābs. Tad ir jānovirza līdzekļi savu iedzīvotāju atbalstam un jāpārtrauc apzeltīt kovikorumpantu biznesu.

Negribas teikt, ka problēma var eskalēties līdz Kazahstānai. Bet nu arī Kazahstāna bija negaidīta. Nepavisam ne paredzēta.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.