Tā nebija NATO reakcijas pārbaude - militārais analītiķis nosauc Krievijas provokācijas Polijā patiesais mērķis
Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukums Polijā diez vai bija mēģinājums pārbaudīt NATO gatavību cīnīties pret šādiem draudiem un noteikti ne Rietumu politiskās reakcijas uz šādām darbībām pārbaude. Patiesībā tā bija daļa no Krievijas centieniem militāri apspiest Ukrainu, laikrakstā “The Telegraph” raksta atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvedis un militārais analītiķis Ričards Kemps.
Viņš norāda, ka Putinam nav jāpārbauda NATO reakcija, jo tā ir jau iepriekš zināma - reakcijas nebūs. 19 bezpilota lidaparāti ir pārāk mazsvarīgs incidents, lai uz tiem reaģētu citādi kā vien ar verbālu sašutumu.
Kemps atgādina, ka Putins neplānoja četrus gadus ilgu izsīkuma karu. Tas, ka Ukraina joprojām dedzīgi pretojas agresijai, lielā mērā ir saistīts ar Rietumu partneru plaša mēroga militāro palīdzību. Kremlis jau ilgu laiku cenšas novērst palīdzības piegādes, apvienojot publiskus draudus ar kodolieročiem un daudzām sabotāžas operācijām pašā Eiropā.
"Tas bija arī dronu iebrukuma patiesais mērķis: sēt bailes NATO valstīs līdz tādai pakāpei, ka tās centīsies koncentrēt savu pastiprināto pretgaisa aizsardzību uz Polijas aizsardzību un rezultātā atņemt Ukrainai tik ļoti nepieciešamos resursus. To mēs dzirdam no mūsu politiskajiem līderiem jau kopš otrdienas vakara," raksta Kemps.
Analītiķis brīdina Rietumu līderus no instinktīvas vēlmes sākt uzkrāt pretgaisa aizsardzības sistēmas nākotnes kara gadījumā. Viņaprāt, pareizā NATO atbilde uz Krievijas dronu incidentu Polijā būtu nodrošināt Ukrainu ar vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmām.
"Karš pret Rietumiem varētu notikt nākotnē, bet Putins to nesāks tuvākajā laikā. Viņam ir pārāk daudz darāmā Ukrainā, un pēdējais, ko viņš vēlas, ir paplašināt konfliktu. Labākais veids, kā atturēt no kaut kā tāda, ir liegt viņam uzvaru, kas viņam tagad tik ļoti nepieciešama Ukrainā," atzīmē analītiķis.
