Šodien aprit divi gadi, kopš Siliņa kļuva par premjeri - kas paveikts?

Divu gadu laikā, kopš valdību vada Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), notikušas pārmaiņas virknē nozaru, stiprināta valsts drošība, palielināts atbalsts ģimenēm un notikusi ekonomikas izaugsme, kā arī mazināta birokrātija, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejā.

Šodien aprit divi gadi, kopš Siliņa kļuva par premjeri.

Siliņa norāda, ka, pirms diviem gadiem sākot valdības darbu, ar ministriem panākta vienošanās par skaidrām prioritātēm, lai Latvijā būtu ekonomiskā izaugsme. "Man bija svarīgi, lai šī valdība strādā ne tikai pie lieliem stratēģiskiem lēmumiem, bet arī pie tiem, kas sen bija jāpieņem, lai cilvēkiem un uzņēmējiem ikdiena kļūtu vienkāršāka," saka premjere.

Viņa atzīmē, ka, strādājot pie pirmā budžeta, īpaša uzmanība veltīta veselībai. Otrajā šīs valdības budžetā uzmanības centrā bija iekšējā drošība. Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada budžeta, lai, kā apgalvo premjere, sniegtu papildu atbalstu jaunajām māmiņām, ģimenēm un ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā".

"Šo gadu laikā pāri visam ir bijusi valsts drošība - iekšējā un ārējā. Karš Ukrainā mums atgādina, ka nedrīkstam zaudēt uzmanību no galvenā, jo tikai drošā Latvijā iespējama labklājība un ekonomiskā izaugsme," uzsver Siliņa.

Valsts drošībā Valsts kancelejā izceļ, ka Siliņas valdības laikā investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi sasniegušas 3,65% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, bet ar 2026.gadu plānots virzīties uz 5% no IKP.

Vienlaikus ir dubultots valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits un pieņemts lēmums par 500 profesionālā dienesta karavīru vietu izveidi.

Valdība lēmusi arī par katastrofu centru būvniecību visā Latvijā, bet 2024.gadā Latvija izveidoja un kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko Dronu koalīciju, kam pievienojušās 20 dalībvalstis.

Tautsaimniecības attīstības veicināšanā Valsts kanceleja izceļ šīs valdības apstiprināto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz desmit gadu laikā dubultot valsts IKP.

Lai uzlabotu pieeju recepšu medikamentiem - gan kompensējamajiem, gan nekompensējamajiem - līdz 75% palielināta kompensācijas likme un kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti jauni medikamenti un papildus diagnozes, kā arī pacientiem, kuriem zāles tiek kompensētas individuālā kārtībā, kompensācijas limits dubultots līdz 30 000 eiro.

Vienlaikus šogad palielināts uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu apmērs. Arī no 2026.gada plānots palielināt uzturlīdzekļu pabalstus par 30 eiro katram bērnam.

Tāpat palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un atbalsta apmērs ar celiakiju slimiem bērniem palielināts no 106,72 uz 160 eiro mēnesī.

Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, paaugstināts kopšanas pabalsts par 100 eiro mēnesī.

Savukārt kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedzis aptuveni 1% no Latvijas IKP. Latvija ik gadu piešķir 0,25% no IKP militārajam atbalstam Ukrainai, norāda Valsts kancelejā.

Šogad Latvijas militārā palīdzība Ukrainai ietver arī 42 "Patria" bruņutransportierus, kā arī dronus un citu militāro aprīkojumu kopumā 70 miljonu eiro vērtībā. Turklāt Latvija turpina apmācīt Ukrainas karavīrus - šogad līdz pat 4000.

Tāpat Latvija ir stingri iestājusies par īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas augstāko amatpersonu īstenotā agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Tribunāls izveidots šī gada jūnijā.

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par Latvijas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

Vienlaikus pērn ieviests nacionālais aizliegums atsevišķu lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp šo valstu izcelsmes produktu ievešanai no trešajām valstīm. Savukārt šogad Latvija sadarbībā ar citām valstīm panākusi paaugstinātus Eiropas Savienības muitas tarifus visiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem un atsevišķiem minerālmēsliem, izņemot zivis un zivju produkciju.

Valsts kancelejā arī norāda - lai uzlabotu un efektivizētu valsts pārvaldes darbu, kā arī veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, notiek pastāvīgs darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas.

Šobrīd teju 4000 uzņēmumiem vairs nav jāiesniedz ceturkšņa pārskats par apgrozījumu Centrālajai statistikas pārvaldei, bet aptuveni 80% tiesību subjektu atvieglots uzņēmumu reģistrēšanas process.

Pēc Valsts kancelejā vēstītā, Siliņas laikā turpināta pedagogu atalgojuma palielināšana, panākot vēsturiski lielāko pedagogu darba samaksas zemākās stundu likmes pieaugumu.

Savukārt, pastiprinot Latvijas iekšējās drošības jautājumus sabiedrībā, valdība izglītības iestādēs ir nodrošinājusi pāreju no krievu valodas kā otrās svešvalodas, to aizstājot ar iespējām jauniešiem apgūt vācu, franču, spāņu vai citas Eiropas Savienības valodas.

Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomas) priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū. Palielināts finansējuma īpatsvars arī bērnu un jauniešu sportam līdz 50% 2025.gadā.

Tāpat valdība apstiprinājusi plānu emocionālas un fiziskas vardarbības mazināšanai skolā. Viens no plāna punktiem paredz grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas un novēršanas programmām. Minēto pasākumu atbalstam pašvaldībām piešķirts 600 000 eiro finansējums.

Ar valdības atbalstu par 8,9 miljoniem eiro palielināts finansējums mācību līdzekļu iegādei.

Tāpat Valsts kanceleja izceļ vēl vairākus citus Siliņas valdības laikā pieņemtus lēmumus dažādās nozarēs.

Jau vēstīts, ka Siliņa par valdības vadītāju kļuva 2023.gada 15.septembrī, Saeimā saņemot 53 deputātu atbalstu. Jaunas valdības izveide bija nepieciešama, jo iepriekšējais premjers - Krišjānis Kariņš - 17.augustā demisionēja.

Tāpat ziņots, ka TV3 pasūtītajā "Kantar" aptaujā, kurā aptaujāti ap 800 cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, vidējā atzīmē Siliņas valdībai bijusi 3,9 punkti no 10, tostarp 15% likuši 7 līdz 10 punktus, 20% - 5 vai 6 punktus, 47% - tikai 1 līdz 4 punktus, bet pārējiem nav bijis viedokļa.