Krievija būvēs Kazahstānā atomelektrostaciju
Krievijas kodolenerģētikas gigants "Rosatom" vadīs pirmās atomelektrostacijas būvniecību Kazahstānā, kas ir lielākā urāna ražotāja pasaulē, sestdien paziņoja Centrālāzijas valsts varas iestādes.
""Rosatom" ir izraudzīts par starptautiskā konsorcija vadītāju pirmās atomelektrostacijas būvniecībai Kazahstānā," paziņoja Kazahstānas kodolenerģijas aģentūra.
Plašā, ar resursiem bagātā Centrālāzijas valsts pašlaik ir lielākā urāna ražotāja pasaulē, kas nodrošina 43% no piegādātā urāna. Vienlaikus tā neražo pietiekami daudz elektroenerģijas, lai apmierinātu iekšzemes patēriņa vajadzības.
Jaunā spēkstacija, kuras būvniecība tika apstiprināta referendumā 2024.gada nogalē, tiks būvēta valsts dienvidaustrumos netālu no pusapdzīvotā Ulkena ciemata pie valstī lielākā ezera Balhaša.
Ķīnas Nacionālā kodolkorporācija, Francijas EDF un Dienvidkorejas "Hydro and Nuclear Power" bija iesniegušas piedāvājumus uz spēkstacijas būvniecību.
Sestdien Kazahstānas varasiestādes paziņojumā norādīja, ka šie trīs uzņēmumi tiks iekļauti "Rosatom" vadītajā konsorcijā, taču nesniedza nekādu sīkāku informāciju.
Novērotāji apgalvo, ka konsorcija ideja ir veids, kā varas iestādēm uzturēt labas attiecības ar visām iesaistītajām valstīm, taču maz ticams, ka tā īstenosies un "Rosatom" galu galā būvēs spēkstaciju viens pats.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ir centies uzturēt labas attiecības gan ar bijušo koloniālo lielvalsti Krieviju, gan ar Ķīnu, kas robežojas ar valsti austrumos un finansē lielus infrastruktūras projektus šajā reģionā.
"Rosatom" ir ierosinājis finansēt projektu, un tagad sāksies darbs, lai precizētu sīkākas detaļas, teikts paziņojumā.
Paziņojums izskan dažas dienas pirms Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina vizītes Kazahstānā, kur notiks "Ķīnas un Vidusāzijas" samits.
Kad Kazahstāna bija Padomju Savienības sastāvā, tai bija kodolspēkstacijas, turklāt tajā atradās arī padomju kodolieroči. Tā bija arī padomju kodolizmēģinājumu vieta.
Pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā jaunā valsts kopā ar citām bijušajām padomju valstīm Baltkrieviju un Ukrainu atteicās no kodolieročiem un turpmākajos gados tā pārtrauca kodolspēkstaciju ekspluatāciju.
