Sazvērestību teoriju piekritēji var paust visai pamatotas aizdomas, ka Krievija varētu būt uzbrukusi Ukrainai pēc ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas kopīga pasūtījuma, lai uz karu norakstāmā cenu celšanās visā pasaulē absorbētu pēdējos gados nodrukātos dolāru, eiro un juaņu triljonus.
Maskavā dzimusī, bet Vācijā dzīvojošā žurnāliste, scenāriste, rakstniece Anastasija Gorohova šā gada 5. martā bija plānojusi būt Rīgā, lai piedalītos kinofestivālā “Art docfest”. Tajā tika demonstrēta filma “Beyond the White” (“Viņpus baltā”), kura veidota pēc viņas rakstītā scenārija. Diemžēl Krievijas iebrukums Ukrainā plāniem apmeklēt Rīgas kinofestivālu pārvilka treknu svītru.
2017. gadā divām bankām – “Nordea” un “DNB” – apvienojoties zem zīmola “Luminor”, Zviedrijas kopuzņēmumam tika nodoti ne vien abu banku Latvijas filiāļu aktīvi, bet arī gada iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā. Latvijas Republika ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību, lai Zviedrijas Karaliste šo naudu atdod.
Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti jaunākajā pārskatā par Latviju lielu uzmanību pievērš pensiju jautājumiem. Eksperti iesaka Latvijā veikt pensiju reformu un tās ietvaros palielināt pensionēšanās vecumu.
Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, kas ir valstī lielākā brīvo darba vietu datu bāze, Latvijas darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4200 darba vietu.
Saeimas deputāts Juris Jurašs ir devies uz Ukrainu, tas ir fakts, un tiek cildināts par izrādīto drosmi tuvu un tālu. Taču nav skaidrības, ar ko tieši viņš tur grasās nodarboties, jo Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas pārvaldē viņš Latvijas pilsoņiem noteiktajā likuma kārtībā nav pieteicies, pārstāvēt Latvijas Republiku kā Saeimas deputāts netika pilnvarots, turklāt arī nule paziņojis par deputāta mandāta nolikšanu. Un partijas izplatītajās bildēs starp ukraiņu karavīriem stāv tukšām rokām – bez ieroča.
Valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) seko cita valsts uzņēmuma “air Baltic” piemēram pārvadāt pamatā gaisu, jo Latvijas valsts par šādu darbu maksā vairāk un drošāk nekā kravu īpašnieki vai pasažieri.
Francijas un Vācijas valdības sola saviem iedzīvotājiem kompensēt izmaksas, kas saistītas ar strauji augošām degvielas cenām, turpretī Latvijā šie būtiskie zaudējumi tiks kompensēti tikai Saeimas deputātiem.
Degvielas cenu kāpums satraucis ne vienu vien autovadītāju un uzņēmumu. Pieaugot izmaksām par transportu, palielināsies arī preču cenas veikalos, un tas savukārt radīs lielāku robu ģimenes budžetā. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi savilkt ciešāk jostas, ja vien tādā veidā var palīdzēt Ukrainai. Arī amatpersonas mudina būt solidāriem ar Ukrainu un nežēloties par degvielas cenu kāpumu.
Pilnībā jāpievienojas tam, ko vakar (piektdien) teica Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, ka Latvijas un ne Latvijas “iedzīvotāji, kuri dziļi ieslīguši Kremļa radītajā propagandā, ir kā sektanti – viņi nevēlas ieklausīties citos uzskatos un argumentos, tāpēc šo cilvēku pārliecību ir ļoti grūti izmainīt.”
Ukrainas plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija par JKP vadošā politiķa Jura Juraša iekļaušanos Ukrainas zemessardzes vienībā Kijevas aizstāvībai uzjundījusi jautājumus par viņa iepriekš slēptajiem talantiem militārajā jomā, kā arī par politiķa centienu patiesajiem iemesliem.
Turpmāk par nelegālas programmatūras vai ierīču izmantošanu, kas Latvijā pārsvarā tiek lietotas, lai savā mājā skatītos Latvijā nu jau aizliegtus televīzijas kanālus, varēs piemērot 700 eiro lielu naudas sodu.
Krievijas attieksme pret saviem kritušajiem kareivjiem ir briesmīga, ja vien tās nav viltus ziņas – šādi “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieki vērtē plašsaziņas līdzekļos izskanējušo vēsti par Krievijas aizsardzības ministra vietnieka vēlmi ciniskā veidā atbrīvoties no kritušajiem.
Pastardienas sludinātājiem šobrīd neatliek nekas cits kā gaidīt četrus apokalipses jātniekus, tikmēr pragmatiskāk domājošajiem iedzīvotājiem der apsvērt izdzīvošanas un dzīvošanas stratēģijas dažādu kara izraisītu sarežģījumu gadījumos, tostarp kodolavārijas apstākļos.
Saeimai pievēršoties kažokzvēru audzēšanas aizlieguma ieviešanai nacionālajā likumdošanā, lielākais Latvijas kažokzvēru audzētājs “Baltic Devon Mink” paziņoja, ka nozares slēgšanas gadījumā uzņēmumam būs nepieciešama 50 miljonu eiro kompensācija. Parlamenta atbildīgā komisija sliecas domāt, ka bez kompensācijas zvēraudzētājs var arī iztikt.
Pēc tam, kad Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova konceptuāli piekritusi viņas vadītās iestādes reorganizācijai, iekļaujot to Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā, lielākās jūrnieku organizācijas izteikušas rektorei neuzticību un pieprasa viņas nomaiņu.
Lai Latvijas seniori varētu ātrāk saņemt lielākas pensijas, labklājības ministrs Gatis Eglītis rosinājis šā gada pensiju indeksāciju veikt vienu mēnesi agrāk, nekā tas noteikts likumā. Ja viņa ierosinājums iegūs atbalstu valdībā un Saeimā, tad pensijas varētu indeksēt jau septembrī.
Taču tas nav vienīgais politiķu ierosinājums attiecībā uz pensiju indeksāciju. Ņemot vērā uzkrājumu sociālās apdrošināšanas budžetā un augošo inflāciju, tiek rosināts atgriezties pie pensiju indeksācijas divas reizes gadā.
Atbilstoši Krievijas prezidenta, valdības un centrālās bankas lēmumiem, Krievija atteikusies no savām saistībām pret ārvalstu aizdevējiem un ieguldītājiem, atbrīvojusi no saistībām pret ārzemniekiem savus uzņēmumus, nobloķējusi savu iedzīvotāju valūtas noguldījumus Krievijas bankās un izbeigusi vērtspapīru tirdzniecību fondu biržā.
Ģenerālprokuratūras ieteiktais iedzīvotāju neuzrādītās naudas konfiskācijas slieksnis no 5000 eiro būtu jāpalielina vismaz līdz 20 000 eiro. Pretējā gadījumā par zeķē sakrāto vai neakurāti mantoto naudu un īpašumu būs spiesta taisnoties ceturtā daļa ekonomiski aktīvās populācijas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šādu plānu neatbalsta.
Karš Ukrainā un sankcijas pret Krievijas Federāciju atgādina Latvijai par vairāk nekā desmit tūkstošiem senioru, kuriem pensijas izmaksā Krievijas puse ar Latvijas iestāžu starpniecību. Kopumā pensionāru, kuri pārtiek no Krievijas pensijām, ir vairāk, taču daļai tās pārskaita no speciālā pensiju fonda, ko administrē pati Krievijas puse.
