Latvijas Krievu savienība, kas par Krievijas Federācijas īstenotās ārpolitikas attaisnošanu jau saņēmusi pirmo brīdinājumu, plāno īstenot jaunu masīvu provokāciju. Partija aģitē krieviski runājošo publiku ierasties 9. maijā pie “sava pieminekļa” Pārdaugavā. It kā Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā. Masu pulcēšanās tiks noformēta kā ziedu nolikšana un pieminekļa naktssardze. Vēlamais cilvēku skaits – vismaz 100 000.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piešķīris Ukrainas Varoņa titulu Ukrainas Nacionālās gvardes Azovas militārās vienības 3057. specvienības komandierim Denisam Prokopenko. Bataljons “Azov” ir jābeidz apsaukāt par nacistiem, kā to dara okupanti, jābeidz saukāt par bēdīgi slavenajiem, kā to joprojām dara Rietumu mediji. Jāsaka vienkārši – slavenais “Azov”. Tas joprojām notur Mariupoli – svarīgāko pilsētu pie Melnās jūras.
Pēdējos gados vairākas pasaules valstis plāno spert radikālus soļus smēķēšanas ierobežošanā, piemēram, Lielbritānija paziņojusi, ka līdz 2030. gadam kļūs par valsti bez dūmiem, savukārt Jaunzēlande no 2025. gada aizliegs pārdot cigaretes cilvēkiem, kas dzimuši pēc 2004. gada. Šādam solim pievienojusies arī Malaizija. Par līdzīgiem aizliegumiem diskutē arī Latvijā.
Migrācijas krīze uz Latvijas zaļās robežas līdz ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā faktiski beigusies, un šobrīd vairs nav nekādu šaubu, ka pērnvasar no Baltkrievijas noorganizētais migrantu hibrīduzbrukums bija sagatavošanās posms īstajam karam. Lai Krievijas genocīds pret ukraiņu tautu tiktu īstenots, arī tai esot bēgļu gaitās. Taču Kremļa plāns izgāzās.
Saeima rudenī atbalstīja Valsts kancelejas rosinātos likuma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas no 2023. gada nosaka ievērojami lielāku atalgojumu valsts pārvaldes amatpersonām, tajā skaitā arī pašiem Saeimas deputātiem. Līdz ar to Saeimas deputāti, kuri ieņems vairākus amatus, varēs tikt atalgoti ar 7056 eiro mēnesī (uz papīra).
Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi. Iedzīvotāji kā iemeslus ienākumu kritumam min samazinātu atalgojumu, saīsinātu darba laiku, darba zaudēšanu vai uzņēmuma bankrotēšanu.
Aivars Lembergs bija viens no tiem, kurš jau pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pauda viedokli, ka karš nekavējoties jāaptur; karojošajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda. Par šāda viedokļa paušanu viņš izpelnījās bargu kritiku no oponentiem politikā.
Pēc tam, kad Valsts drošības dienests brīdinājis Latvijas Krievu savienība par tās īstenoto aktivitāšu neatbilstību Latvijas nacionālās drošības interesēm un starptautiskajām tiesību normām, partijas valde biedriem izplatījusi pamācību, kā publiski reaģēt vai, precīzāk – tieši nereaģēt uz ziņām par karu Ukrainā. Citādi partija var tikt likvidēta.
Iesākumā “Kremļa propagandas skatīšanās var izmaksāt 700 eiro”, bet jau ir vēsturiska liecība, ka “par atkārtotu ienaidnieka raidījumu klausīšanos un to sniegto melu ziņu izplatīšanu lauksaimnieks Roberts Brachmanis notiesāts uz nāvi un nošauts”.
Grozījumi Likumā par ostām atgriezīs Latviju PSRS laikos, kad ostas pārvaldīja valsts varas ierēdņi, kurus interesēja tikai no ostu darbības ienākošā nauda un kuriem bija vienaldzīgas vides piesārņojuma izraisītās problēmas, uzskata ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Valsts drošības dienesta aizturētais Kirills Fedorovs jeb Alconafter Latvijas blogeru indeksā nav atrodams, kaut gan viņa sekotāju un skatījumu skaits daudzkārt pārsniedz populārāko Latvijas ietekmētāju rādītājus. Toties viņš jau kopš 2018. gada atrodas kustības “МИРОТВОРЕЦЬ” veidotajā Ukrainas ienaidnieku katalogā, jo ikdienā izplata Ukrainai naidīgu un no militārā viedokļa kaitējošu informāciju. Tāpēc tagad par šo Latvijas pilsoni iestājas Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija.
Kamēr Latvijas valdība enerģētiskās atkarības problemātiku plāno risināt īstermiņā, vēja enerģijas projektiem noņemot jebkādus ierobežojumus un tādējādi pieļaujot vides, ainavas un cilvēku dzīves kvalitātes degradāciju, igauņi iet tālredzīgāku ceļu un strādā pie mazo modulāro kodolreaktoru tehnoloģijas ieviešanas.
2022. gada karš apliecina Neatkarīgās prognozi 2014. gada 20. oktobrī, ka “valdības tomēr izlūgsies no ECB aizdevumus un novilcinās reformas līdz brīdim, kad tās norisināsies pašas no sevis kara vai tam līdzīgā veidā”.
Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi mēneša laikā Ukrainas atbalstam caur labdarības organizāciju “Ziedot.lv” saziedojuši 6,2 miljonus eiro. Marta vidū no tiem 4,3 miljoni jau bija izlietoti, iegādājoties degvielu, tehnisko aprīkojumu Ukrainas armijai, zāles, medicīnas preces, pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, ko sūtīt uz kara epicentriem civiliedzīvotājiem.
Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas sagraus Krieviju tāpēc, ka Krievijas varas aparāts netic sankcijām, bet tic pats savai propagandai, ka sankcijas esot nekas vai gandrīz nekas.
Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.
Bijušā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni kontrolētajos Latvijas lielajos uzņēmumos, kuros uzlikti aresti “patiesā labuma guvēja tiesībām”, šā gada sākumā pat vairākkārt mainīta vadība, tostarp mainītas arī uzņēmumu padomes.
Pensionāru pirktspēja, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn ir nedaudz palielinājusies, proti, 2021. gadā pensionārs varēja iegādāties par četriem kilogramiem desas vairāk nekā pirms gada.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Piecu gadu laikā Latvijas Republika un Zviedrijas Karaliste nav spējušas sarunu ceļā vienoties par “Nordea bank AB” Latvijas filiāles veikto noguldījumu garantijas sistēmas iemaksu piekritību. Eiropas Savienības Tiesā sākusies Latvijas rosināta tiesvedība. Lietas apstākļi, tās gaita un Latvijas pieprasītā summa netiek atklāta.
Līdzšinējos gados vēja biznesmeņiem visai grūti nācās pierādīt sabiedrībai, ka valsts dāsni subsidētā biznesa ieguvumi atsver videi nodarīto kaitējumu un neatgriezeniski industrializēto Latvijas ainavu. Taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vien retais atļaujas oponēt blīvai Latvijas apstabošanai ar vējdzirnavām. Nepieciešamība mazināt enerģētisko atkarību ir universāls arguments, lai anulētu vietējo kopienu iebildes, atteiktos no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī izņemtu traucējošās normas Aizsargjoslu likumā.
