Sievietes Latvijas valsts budžeta finansētos amatos mīļi gaidītas un apmaksātas ne sliktāk par vīriešiem.
Turpinām pārlūkot to, cik dāsni vai skopi valsts Latvijas valsts maksā saviem kalpotājiem. Nupat kā dzīvojām līdzi valsts algoto Jāņu Bērziņu finansiālajām sekmēm 2021. gadā un mēģinājām saprast, kā tieši pakalpot valstij, lai par to netrūktu naudas ne maizei, ne sviestam, ne citām labām lietām. Tagad palūkosimies uz viņu uzvārdu māsu izredzēm nopelnīt valsts un pašvaldību iestādēs. Datu avots joprojām ir Valsts ieņēmumu dienesta eksponētās amatpersonu ienākumu deklarācijas.
Ne valsts, bet bērnu vecāki savulaik izlēmuši, ka latviešu sievietēm nav tik stereotipa vārda un uzvārda salikuma, kāds latviešu vīriešiem ir Jānis Bērziņš. Vakar tika pētītas VID uzkrātās ziņas par 56 dažādiem Jāņiem Bērziņiem, kuri kalpojuši valstij kopš 2000. gada. Līdzīgu daudzumu Bērziņu sieviešu dod kopā 21 Ilze, 17 Daces un 16 Ivetas Bērziņas. Jānim jēdzieniski tuvās Līgas VID datu bāzē pārstāv pārstāv jau mazāk - tikai 12 Bērziņas; Sandru Bērziņu tur ir tieši tikpat. Vēl jāpaiet laikam, pirms šo Bērziņu vietu VID datos aizņems jau piedzimušās un vārdus saņēmušās, bet vēl ne amatos nonākušās Emīlijas, Martas vai Sofijas Bērziņas.
Lielākā daļa no VID uzrādītajām Bērziņām savas attiecības ar valsti jau beigušas. 2021. gada ienākumi figurēja 15 deklarācijās. Droši vien, ka ne visas 2021. gada deklarācijas jau pievienotas datu bāzei.
Vislielākā valsts maksātā alga Jānim Bērziņam pērn bijusi 54,3 tūkstoši eiro Tieslietu ministrijā ar morāli, ka labi klājas tiem, kuri pratuši kļūt par mēbelēm valsts iestādēs. Tik daudz neviena Bērziņa no valsts pērn saņēmusi nav, bet apstiprinās, ka ilglaicīgu kalpošanu valsts prot novērtēt.
Negaidīti, ka algu nominācijā ar 28,5 tūkstošiem pērn uzvarējusī Iveta Bērziņa nav ministrijas darbiniece, bet definēta kā “Karavīrs. Zemessardzes štābs”. Dienestu sākusi kā vada komandiere 2003. gadā par 4005 latiem, kas atbilda 5,7 tūkstošiem eiro.
Kopumā tomēr lielākas izredzes saņemt vairāk ir ministrijās un ap tām. To apliecina uzvarētājas ne algas, bet kopējo ienākumu nominācijā.
Čakla naudas vācēja, piemēram, ir Dace Bērziņa Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas atbild par ES palīdzības naudas iztērēšana procedūru likumību. D. Bērziņa tur nodaļas vadītāja vietniece, par ko viņai 24,5 tūkstoši eiro gadā. Bet arī viņa mācījusi skolā par 4,8 tūkstošiem, saņēmusi apdrošināšanas atlīdzībā 2,4 tūkstošus, uzturlīdzekļos 1,8 tūkstošus un pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas (VSAA) aģentūras vēl 600 eiro.
Pie šā brīža cenām atbilstoši labas naudiņas iespējams tikt arī bez sevišķi daudzām papildu kustībām. Kāda Ilze Bērziņa sākusi aizpildīt ienākumu deklarāciju 2004. gadā ar 4,6 tūkstošiem latu par to, ka bijusi Rīgā dislocētas skolas direktora vietniece. Viņas toreizējā alga atbilda 6,6 tūkstošiem eiro, bet pērn viņai par to pašu amatu samaksāts 26,1 tūkstotis eiro.
Rīgā neapšaubāmi maksā vairāk nekā ārpus tās. Cita Ilze Bērziņa kā skolas direktora vietniece Talsu novadā saņēmusi tikai 14,9 tūkstošus eiro, bet toties viņai zemnieku saimniecība, no kuras deklarēti 9,3 tūkstošu eiro ieņēmumi. Ivetai Bērziņai Kokneses mūzikas skolas direktores amats un iespēja atrasties patīkami muzikālā vidē, bet samaksāti par to tikai 10,7 tūkstoši eiro; labi, ka VSAA piemetusi vēl 2,7 tūkstošus.
Rīgas pašvaldības policiste Dace Bērziņa karjeru sākusi 2000. gadā ar 430 latu jeb 614 eiro algu (gada ieņēmumi!), bet pērn atalgota ar 21,4 tūkstošiem eiro. Tikpat nopelnījusi VID darbiniece Ilze Bērziņa, kas šajā darba vietā startējusi 2012. gadā ar 6,6 tūkstošu latu jeb 9,4 tūkstošu eiro algu.
Ja gribas pārdesmit tūkstošus eiro gadā uzreiz, tad gan jābūt prasmei iekārtoties jebkurā ministrijā par sekretāri vai referenti, ekspertu vai konsultantu. Ir arī tāda Dace Bērziņa, kas pērn saņēmusi 21,6 tūkstošus eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par to, ka esot jaunatnes programmu eksperte.
Jāņu Bērziņu algas parādīja un Daču Bērziņu algas apstiprina, ka valsts maksā mazāk tiem, kuru zināšanas un prasmes pārsniedz tikai un vienīgi runāšanu un papīra vai elektronisko dokumentu stumdīšanu.
Tā, lūk, “galvenajai arhitektei” Dacei Bērziņai Rīgas pašvaldība pērn samaksājusi tikai 18,3 tūkstošus eiro. Šāds arhitekta tituls nenozīmē izcilu ēku projektēšanu, bet vismaz saprast ēku vai teritoriju projektus viņa droši vien prot un par to pati vainīga, ka saņem mazāk nekā iepriekš minētā Dace Bērziņa ministrijā, kur kvalifikācijas prasību praktiski nav. Līdzīgi Madonas novads pērn samaksājis 24,4 tūkstošus eiro Ivetai Bērziņai par to, ka viņa Administratīvās komisijas locekle.
Latvijas budžets noteikti nav tik liels, lai garantētu daudz vairāk par reālo iztikas minimumu katrai budžeta iestādes darbiniecei vai darbiniekam. Piemēram, daudzus augstāk minētos personāžus ar naudu aplaimojušajā VSAA darbinieki paši dzīvo pieticīgi. Pērn novembrī VSAA darbu beigusī Iveta Bērziņa deklarējusi 12,4 tūkstošu algu.
