Reaģējot uz civilizēto valstu sabiedrībās panākto vienošanos par Krievijas pieminekļu nojaukšanu, Krievijas propagandas kanālos un tālāk sociālajos tīklos tiek izplatīti dažādi draudi. Attiecībā uz Latviju tiek solītas krimināllietas pret deputātiem, kas balso par šo pieminekļu nojaukšanu, un viņu vajāšana Krievijas sadraudzības valstīs. Bet attiecībā uz iecerēto līguma laušanu par šo pieminekļu aizsardzību tiek solīta pat Krievijas armijas atgriešanās Latvijā.
No Latvijas jau pirms padsmit gadiem izmestais Krievijas Federācijas izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs turpina “strādāt” ar Latviju attālināti. Viņš kūda Latvijas vietējos krievus uz nemieriem un brīdina par Krievijas bruņoto spēku atgriešanos, ja tiks lauzta vienošanās, kas pašlaik sargā Krievijas militāros pensionārus un vairāk nekā 300 padomju varu un sarkano armiju slavinošos pieminekļus Latvijā. Runa ir par dokumentu ar nosaukumu “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”. Saeimā tiek virzīta šīs vienošanās 13. panta apturēšana, jo tajā iestrādāta Krieviju interesējošo pieminekļu aizsardzība. “Neatkarīgā” uz to aicināja jau pirms pāris gadiem publikācijā “Okupācijas pieminekļi, par kuriem vismaz jādiskutē”. Tagad Latvijas politiķi no diskusijām beidzot ķērušies pie darbiem, un tas, protams, izraisījis lielu satraukumu par tautiešu politiku atbildīgo Krievijas propagandas darbinieku vidū. Nav labi izpildījuši darbiņu. Tāpēc tagad pieminekļu gāzējus biedē ar dramatiskām sekām.
Tas pats caurkritušais spiegs Jermolajevs sacerējis garu un krievu informatīvajā telpā daudzviet pārpublicētu opusu par to, ka 1994. gada vienošanās konkrētā panta apturēšana vienpusēji nemaz nav juridiski iespējama. Ka tam vajadzīga Krievijas piekrišana, kas nav iespējams. Ka daudzās Latvijas pašvaldībās jau notiekošā padomju pieminekļu demontāža ir vienošanās pārkāpums. Arī tas, ka no pieminekļa Pārdaugavā krīt nost flīzes, esot vienošanās pārkāpums. Galu galā - atnākšot Krievijas armija un te ieviesīs kārtību. Ja tikšot pārkāpta 1994. gada vienošanās, kas noteic Krievijas un Latvijas attiecības attiecībā uz Krievijas spēku izvešanu, tas atbrīvošot Krieviju no jebkādiem pienākumiem attiecībā uz Latviju. Finālā Jermolajevs nonāk pie atziņas, ka arvien aktuālāks kļūst jautājums par Latvijas denacifikāciju, un Kremļa algotņu leksikā denacifikācija nozīmē militāru iebrukumu svešā valstī. Tādu kā pašlaik Ukrainā - slepkavojot un nogalinot visus pēc kārtas pēc valstiskās piederības pazīmes. Ja spiegam Jermolajevam izdotos kaut kā iekļūt Latvijā, viņš nekavējoties būtu jāliek cietumā par genocīda atbalstīšanu. Bet neba Jermolajevs tāds vienīgais ar profesionālu interesi par situācijas šūpošanu Latvijā. Arī Krievijas informācijas aģentūrai “Regnum” uzdots reaģēt uz Latvijā notiekošo pieminekļu karu. Šajā nolūkā piesaistīts Krievijas Ārlietu ministrijas bijušais Latvijas jautājumu kurators Mihails Demurins, kurš darbu zaudēja pēc konflikta ar ministru. Viņš sacerējis publikāciju ar nosaukumu “Karš vai cietums? Latvija gatavojas pārkāpt vienošanos par Krievijas spēku izvešanu”.
Demurins mēģina iebiedēt Latvijas Saeimas un pašvaldību deputātus. Lai viņi neuzdrošinās atbalstīt padomju pieminekļu nojaukšanu. Lai neaiztiek pat mazāko akmentiņu, kur nu vēl “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Jo tādā gadījumā viņi pārkāps Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 243.4. pantu, kļūstot par nozieguma līdzdalībniekiem. Šis pants par padomju pieminekļu, stēlu, obelisku un citu memoriālu būvju bojāšanu vai iznīcināšanu paredz bargu sodu no trim miljoniem rubļu līdz pat pieciem gadiem brīvības atņemšanas. Un Krievija to attiecina ne vien uz savu teritoriju, bet visu pasauli. Attiecīgi ikviens, kurš Krievijas izpratnē būs saistīts ar vandalismu pret Krievijas memoriāliem, var tikt aizturēts tajās valstīs, ar ko Krievijai ir līgumi par noziedznieku izdošanu, un izdots tiesāšanai Krievijā. Aģentūra “Regnum” publicējusi arī valstu sarakstu, uz kurām tagad Latvijas deputātiem, kas pieliek roku padomju pieminekļiem, jābīstas braukt. Tās ir: Ķīna, Indija, Vjetnama, Indonēzija, Taizeme, Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Brazīlija, Argentīna, Kuba, kā arī citas Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstis.
Te vēlreiz jāuzsver, ka šie kaķa lāsti debesīs nekāpj un nav arī veltīti ekskluzīvi tikai Latvijai, bet visām civilizētajām valstīm, kas pašlaik demontē padomju un Krievijas armiju slavinošos pieminekļus.
Krievija iedomājas, ka var uzspiest savus noteikumus, likumus un betona izstrādājumus visai pasaulei. Taču pasaule sadodas rokās un tam nepiekrīt.
