Slimnīcām dod papildu naudu skābeklim

SKĀBEKLIS. Covid-19 epidēmijas laikā, visticamāk, visas Latvijas slimnīcas ir aprīkotas ar atbilstošu medicīniskā skābekļa padevi © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Veselības ministrija konstatējusi, ka saslimstība ar Covid-19 pagājušā gada rudenī bija daudz lielāka un tika stacionēts būtiski lielāks Covid-19 pacientu skaits, nekā iepriekš tika paredzēts. Slimnīcām nācās veikt skābekļa sistēmas pievades izbūvi un pielāgošanu, lai sniegtu medicīnisku palīdzību smagiem slimiem Covid-19 pacientiem.

Veselības ministrija aicina valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tagad slimnīcām samaksāt par šiem darbiem. Tam kopumā nepieciešams aptuveni miljons eiro.

Secina: bez skābekļa terapijas Covid-19 pacientu ārstēšana nav iespējama

No Veselības ministrijas ziņojuma Ministru kabinetam izriet, ka pagājušā gada rudenī slimnīcās tika stacionēti Covid-19 pacienti ar smagāku veselības stāvokli nekā 2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā. Pacientiem ilgāks laiks bija jāpavada stacionārā un bija būtiski nepieciešams saņemt skābekļa terapiju, tajā skaitā ārstējoties intensīvās terapijas nodaļās. Pacientu skaits slimnīcās strauji pieauga, un bija nepieciešams izveidot papildu gultas, kuras būtu gan aprīkotas ar nepieciešamajām medicīniskajām ierīcēm, gan nodrošinātas ar vajadzīgo personālu.

“Veselības aprūpes sistēma saskārās ar strauju un lielu stacionētu pacientu skaita pieaugumu, papildus šiem pacientiem bija nepieciešamība nodrošināt epidemioloģiskos nosacījumus, kā arī aptuveni 85 procentiem pacientu bija nepieciešamība nodrošināt skābekļa terapiju un 15 procentiem pacientu ārstēšanos intensīvajā terapijā,” skaidro Veselības ministrijā.

Covid-19 pacientu ārstēšanai, papildu gultas vietu pielāgošanai bija nepieciešams nodrošināt arī vienlaicīgu augstas plūsmas skābekļa padevi lielam pacientu skaitam, tāpēc slimnīcās tika veikti pasākumi, lai nodrošinātu medicīniskā skābekļa pieejamību, kas kritiski svarīgs Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai.

Koronavīrusa pneimonijas izraisīto plaušu bojājumu gadījumā pamata medikaments ir medicīniskais skābeklis (sašķidrināti un gāzveidā uzglabātais), un bez skābekļa terapijas Covid-19 pacientu ārstēšana nav iespējama,

tāpēc ir būtiski nodrošināt slimnīcu medicīniskā skābekļa piegādes un padeves sistēmu darbību skābekļa terapijas nodrošināšanai Covid-19 pacientiem.

Sakārto skābekļa terapijas sistēmas

Atbilstoša medicīniskā skābekļa pieejamība ir jānodrošina atbilstoši slimnīcu līmenim un sniegtajiem pakalpojumiem, proti, pacienti ar smagāku slimības gaitu sākotnējo ārstēšanu saņem augstāka līmeņa slimnīcās, kur nepieciešama augstākās plūsmas skābekļa pieejamība, līdz ar to arī lielāks medicīniskā skābekļa apjoms, bet stabilizēti pacienti ārstēšanu pabeidz zemāka līmeņa slimnīcās. Atbilstoši medicīniskās palīdzības sarežģītībai un apjomiem slimnīcas veikušas pārkārtojumus, piemēram, reģionālās slimnīcas veikušas nepieciešamos iekšdarbu izbūves atbilstoši Covid-19 pacientu centralizētā medicīniskā skābekļa pievadei. Savukārt ārstniecības iestādēm vai rehabilitācijas centriem, kuriem nav izbūvētas centralizētas medicīniskā skābekļa piegādes sistēmas, skābekļa padeve tiek nodrošināta ar gaisa ģeneratoriem. Veselības ministrijā skaidro, ka lielāka medicīniskā skābekļa pieejamība ir slimnīcās, kur tas lielākā apjomā un regulāri tiek izmantots pacientu ārstēšanai, bet zemāka līmeņa slimnīcās skābekļa izmantošana tiek veikta zemākā apjomā, taču kopumā veiktie pasākumi nodrošinās, ka iespējamie skābekļa zudumi tiek novērsti.

Samaksās jau par padarīto

Veselības ministrijas aprēķini liecina: lai veiktu norēķinus par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu no pagājušā gada janvāra līdz 2022. gada martam, ārstniecības iestādēm nepieciešams gandrīz miljons jeb precīzi 909 694 eiro. Lai slimnīcas atbilstoši to līmenim varētu nodrošināt Covid-19 pacientu ārstēšanu, tajā skaitā skābekļa terapijas sniegšanu, vai ārstēšanas pabeigšanu pēc sākotnējās ārstēšanas saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā, jau ir veikti skābekļa sistēmas pievades izbūves un pielāgošanas darbi.

Liepājas reģionālā slimnīca šim mērķim izlietojusi vislielāko naudas summu - 778 470 eiro. Tai seko citas slimnīcas jau ar daudz mazākiem ieguldījumiem: Rīgas 1. slimnīca - 52 395 eiro, Tukuma slimnīca - 22 501 eiro, Jūrmalas slimnīca - 11 482 eiro, Dobeles un apkārtnes slimnīca - 11 411 eiro, Aizkraukles medicīnas centrs - 9240 eiro, Saldus medicīnas centrs - 7370 eiro, Bauskas slimnīca - 5482 eiro, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca - 5638 eiro, Ludzas medicīnas centrs - 2444 eiro, kā arī Preiļu slimnīca - 1784 eiro un Jelgavas pilsētas slimnīca - 1477 eiro.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.