Krievijas akadēmiskā inteliģence meklē patvērumu Latvijā

© Ekrānšāviņš

Emigrācijā esošā Krievijas akadēmiskā inteliģence nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, nosoda akadēmiskās vides konformismu Krievijā un lūdz Rietumu pasauli pavērt durvis krievu studentiem, kas pašu mājās tiek atskaitīti no augstskolām, jo ir pret karu, bet Rietumos netiek pieņemti, jo vakar bijuši Krievijas augstskolu audzēkņi. Latvijā mājvietu pašlaik radusi Brīvā universitāte, kas, darbojoties biedrības formātā, cenšas saglabāt Krievijas akadēmisko domas brīvību tiešsaistē.

Brīvā universitāte ir pandēmijas laika produkts. Izveidota Latvijā 2020. gadā, kad izglītības procesā visā pasaulē iestājās attālinātā laikmeta krīze, bet Krievijā tas sakrita ar režīma politisko skrūvju pievilkšanu, cenzūru un citādi domājošo vajāšanām.

Vieta krievu akadēmiskajai brīvībai

Tiešsaistes universitātes kodolu veido no Krievijas izraidītie vai brīvprātīgi emigrējušie mācībspēki. Savu jomu profesionāļi. Zinātnieki, sabiedriskie darbinieki, žurnālisti. Daudzi no viņiem iekļauti Krievijas ārvalstu aģentu un nevēlamu organizāciju darbinieku sarakstos, pret vairākiem arī ierosinātas politiski motivētas krimināllietas. Mācības ir bez maksas, notiek semināru un kursu veidā. Pārstāvētas visdažādākās humanitāro zinātņu jomas - tiesības, politikas zinātne, filoloģija, filosofija, vēsture, mediju darbība. Universitāte tiek uzturēta ar ziedojumu un grantu palīdzību. Tā nav oficiāli reģistrēta kā izglītības iestāde, jo Krievijā politisku iemeslu dēļ tas nav iespējams, bet Latvijā neatbilst formālajiem kritērijiem, jo darbojas tikai tīmeklī. Nav ēkas. Tāpēc tā ir biedrība. Un tomēr arī bez iespējas izsniegt oficiālus izglītības papīrus tā ir populāra Krievijas krievu vidū, jo nodrošina akadēmiskās domas brīvību un tiesības uz atšķirīgu viedokli. Nepilnu divu gadu laikā biedrības organizētos kursus apmeklējuši vairāk nekā 3000 studentu.

Krievijā notikusi morāla katastrofa

Latvijā nodibinātās Brīvās universitātes rektore - juriste un valststiesību zinātniece Jeļena Lukjanova. Vairākus gadus bijusi opozicionāra Mihaila Hodorkovska advokāte. No darba valsts universitātē Maskavas Augstākās ekonomikas skolā tika atlaista par Krievijas konstitūcijas grozījumu publisku kritiku. Jāatgādina, šie grozījumi Krievijas prezidenta Putina režīmam faktiski nodrošināja beztermiņa statusu, starptautiskās tiesību normas pakārto Krievijas likumiem un leģitimē tā dēvēto tautiešu aizsardzību ārvalstīs. To, kas pašlaik notiek Ukrainā - genocīdu pret ukraiņu tautu. Lukjanova parakstīja petīciju, kas vērsta pret šo konstitūcijas grozījumu pieņemšanu. Parakstīja arī petīciju, atbalstot sabiedrības protestus Baltkrievijā, un februārī parakstīja atklāto vēstuli pret karu. Tajā Krievijas iebrukums Ukrainā raksturots kā “Krievijas morālā katastrofa, kas valsti pielīdzina fašistiskajai Vācijai”. Jeļenai Lukjanovai atgriešanās Krievijā vairs nav iespējama, tāpat kā lielākajai daļai kolēģu. Tagad viņas mājas ir Latvija.

Kā nodalīt labos un sliktos krievus

Šobrīd daudzi cilvēki, kam nav pieņemami Putina režīma pastrādātie noziegumi un ideoloģija, patvērumu meklē ārzemēs. Bet līdztekus šai plūsmai pastāv arī citas. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka vienlaikus ar bēgļu straumi no Ukrainas “Uz Latviju pieaug arī Krievijas pilsoņu plūsma”. Ielas pilnas ar Krievijas numurzīmēm. Vieni patiešām bēg no Putina režīma, jo tur kara kritiķi tiek bargi sodīti. Otriem aptrūcies omāru, mikroshēmu un citu pirmskara dzīves labumu. Trešie vēlas iekļūt, lai Latvijā būtu Krievija. Un ir svarīgi šos krievus pareizi sašķirot - nesamest vienā katlā labos un sliktos krievus. “Tā šobrīd ir mūsu problēma, parādīt, kādi mēs kurš esam. Un mūsu traģēdija tā, ka pavēle iebrukumam tika dota krievu valodā. Mēs esam atbildīgi par šīm visām šausmām,” “Neatkarīgajai” atzīst Jeļena Lukjanova. 75% Krievijas iedzīvotāju atbalsta iebrukumu Ukrainā, tātad vairāk nekā 100 miljoni. Bet šo skaitli vērts aplūkot no otras puses. 25% ir pret karu, un šos 36 miljonus cilvēku nedrīkst pamest Krievijas propagandas varā. “Viņiem ir nepieciešama izglītība!” uzsver Jeļena Lukjanova, un, ja dzimtenē tāda vairs nav pieejama, ja Krievijā vairs netiek mācīta politoloģija, netiek mācīta vēsture, tad rietumvalstīm jāļauj vismaz Krievijas padzītajiem studentiem disidentiem mācīties pie sevis. Uz to aicina Brīvā universitāte un tās mācībspēki savā publiskajā paziņojumā “Krievijas studentu un pasniedzēju aizstāvībai”.

Viņi ir pret Putina noziedzīgo režīmu

Vispirms paziņojumā definēta nepārprotama pozīcija attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā:

“Mēs, pasniedzēji un zinātnes darbinieki, kas spiesti uzturēties ārpus Krievijas Federācijas, uzskatām par nepieciešamu paziņot sekojošo.

Iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tās suverenitātes pārkāpums un tam sekojošie smagie noziegumi pret cilvēci ir kļuvuši par ciešanu un neskaitāmu dzīvību zaudēšanas iemeslu Ukrainā, un uz to fona zaudē nozīmi jebkuras citas publiskas un privātas intereses. Mēs rakstām un parakstām šo vēstuli ar nepārprotamu izpratni par šo faktu.”

Krievijas akadēmisko vidi piemeklējusī problemātika izklāstīta turpinājumā. Lai arī nokļuvuši vienā politiski vajāto grupā, tomēr sākotnēji mācībspēki centās ievērot politiskās neitralitātes pozīcijas. “Taču 2022. gada 24. februārī šai politiskai neitralitātei pienāca gals. Vēstuli varas iestāžu prettiesiskās rīcības atbalstam parakstīja 260 Krievijas Federācijas lielāko universitāšu rektori.” Kādreizējie kolēģi un darba devēji tātad atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attiecīgi Rietumu akadēmiskā kopiena paziņoja par sankcijām pret oficiālo jeb institucionālo Krievijas zinātnes un izglītības sistēmu.

Kremlim nelojālos represē divkārt

Kas notika tālāk Krievijā? Brīvās universitātes paziņojumā skaidrots šādi: “Pret savu augstskolu rektoru paziņojumiem iebilda tūkstošiem studentu un absolventu, simtiem pasniedzēju, kas tika pakļauti represijām - no atlaišanas un atskaitīšanas no augstskolām līdz pat arestiem. Dažiem no viņiem izdevās pamest valsti. Tikai pēdējā mēneša laikā pretkara petīcijas ir parakstījuši gandrīz divi miljoni Krievijas pilsoņu. Visi tie, kas iestājas pret karu, kas riskē ar savu stāvokli un brīvību, paliek brīvās pasaules sabiedrotie. Tāpēc sankcijas pret oficiālo Krievijas akadēmiju būtu jāpiemēro, ņemot vērā šo atšķirīgo un nepakļāvīgo slāni (..)” Pašlaik brīvajai pasaulei lojālie Krievijas studenti un absolventi tiekot sodīti divkārt: “Viņu pašu, Krievijas valsts universitāšu vadība izraida viņus par pretkara paziņojumiem, bet ārvalstu programmas - par to, ka viņi vēl vakar bija savu augstskolu studenti. Izņēmumi no sankciju listēm līdz šim skāra tikai zinātniekus un pasniedzējus, nevis studentus. Tās paaudzes daļas drošības, veselības un dzīvības apdraudējuma ignorēšana, kas, cik vien spēj, pretojas Krievijas režīma noziegumiem, nav pieļaujama.”

Ar brīvās pasaules vērtībām

Vai iespējams, ka ar šo Rietumu vērtībām uzticīgo krievu studentu plūsmu pie mums var ieceļot arī Kremļa atbalstītāji? Brīvās universitātes rektore Jeļena Lukjanova šādu iespēju nepieļauj. Pie viņiem nav un nevar būt neviena paša Putina režīmam lojālā. Tāpēc jau arī šī ir universitāte izsūtījumā, un tieši šādu juridisko statusu tā centīsies iegūt Latvijā. Brīvās universitātes paziņojuma noslēgumā teikts: “Mēs atbalstām kopējās brīvās pasaules vērtības, nevardarbības vērtības. Mēs neatzīstam agresora valsts tiesības diktēt savu gribu citiem. Šodien Krievijas valsts ir uzsākusi brutālas vardarbības politiku Krievijas Federācijā un ārpus tās, un mēs cik vien spējam esam gatavi atbalstīt tos, kuri tieši vai netieši cieš no šīs vardarbības.”

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais