Šobrīd, kad Eiropa saskaras ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās sankcijas pret valsti, kura vēsturiski ir lielākais resursu eksportētājs, tostarp dabasgāzes, naftas produktu, elektroenerģijas, metāla, arī Latvijai ir jāveic straujāki soļi, kas mūs padarītu par pašpietiekamākiem un gatavākiem dažādiem pavērsieniem.
Par pašreizējo situāciju, neizdarītajiem mājasdarbiem un turpmākajiem scenārijiem “Neatkarīgā” vaicā SIA “Reck”, viena no lielākajiem energobūvniecības pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, valdes priekšsēdētājam Viesturam Kaģim.
Krievija Eiropas valstīm draud ar atslēgšanu no gāzes vada un citiem stratēģiski nozīmīgiem resursiem, tostarp vienotā elektroenerģijas tīkla. Kādas sekas tas var atstāt?
Cik droši mēs varam justies, jautājums būtu jāadresē AS “Augstsprieguma tīkls”, taču es varu komentēt situāciju no industrijas puses. Elektroapgādē ļoti liela loma ir stabilitātei, kas cita starpā nozīmē, ka ir būtiski uzturēt tīkla spriegumu un svārstību frekvenci noteiktos parametros. Ja tīklā, visbiežāk kāda tehnoloģiskā traucējuma dēļ, notiek straujas izmaiņas, piemēram, strauji samazinās patēriņš, bet ir lielas ģenerējošās jaudas vai arī otrādi, tīklā var notikt masveidīgi atslēgumi, kas var novest pie elektroapgādes pārtraukuma daudziem jo daudziem patērētājiem. Arī tad, ja elektroenerģijas avārija būs tikai vienu vai divas sekundes, sistēmas pilnīga atjaunošanās prasīs stundas un pat dienas. Kā vienu no piemēriem varu pieminēt pagājušajā gadā notikušo 330 kilovoltu elektroenerģijas padeves līnijas avāriju Rīgā, kuras dēļ vienā no Rīgas daļām elektrības padeve tika pārtraukta uz vairākām stundām. Līdzīga situācija var veidoties visā Latvijas teritorijā, tāpēc ir svarīga Latvijas tīkla stabila darbība pēc tā sinhronizēšanas ar Eiropas tīklu. Vienlaikus šāda sistēma Krievijai atņemtu dažādu spekulāciju iespēju.
Kas un kad ir jāizdara, lai šādus riskus samazinātu?
Viens nozīmīgākajiem projektiem enerģētiskās neatkarības un drošības nodrošināšanā šobrīd ir Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīklu. Protams, mums ir elektropārvades savienojumi ar Eiropas tīklu, taču šīs sistēmas drošībai un pilnvērtīgai ekspluatācijai ir nepieciešamas papildu tehnoloģijas un iekārtas - sinhrono kompensatoru stacijas. Bez šīm sinhronizācijas iekārtām, lai cik ļoti vēlētos, lai kādas sankcijas nebūtu pieņemtas, nav iespējams atslēgties no Krievijas tīkla. Sinhronā kompensatora pamatuzdevums ir nodrošināt stabilitāti elektriskajā tīklā un nodrošināt tīkla inerci un līdzsvaru brīžos, kad strauji mainās elektroenerģijas patēriņa un ražošanas attiecība, piemēram, lielu ģenerējošo avotu vai patērētāju atslēgšanās gadījumā. Spilgti šo iekārtu darbību ilustrē Ukraina, kas jau pirmajās kara dienās pilnībā atslēdzās no Krievijas tīkla un patēriņam izmanto pašu saražoto elektroenerģiju.
Lietuvā un Igaunijā šādas stacijas jau ir tapšanas stadijā, bet Latvijā vēl arvien to būvniecība kavējas. Lai sasniegtu šo mērķi, Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) 2019. gadā pieņēma lēmumu par sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu (sinhrono kompensatoru) iegādes un uzstādīšanas iepirkumu. Citēju ierakstu AST mājaslapā: “Trīs iekārtu, kuru kopējā vērtība var pārsniegt 100 milj. EUR, iegāde un uzstādīšana ir viens no svarīgākajiem Latvijai veicamajiem uzdevumiem pirms plānotās Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu, kas plānota 2025. gadā.”
Cik tālu ir tikušas Lietuva un Igaunija?
Kā ierasts, mūsu kaimiņvalstis ir soli priekšā! Igaunijā ir pabeigta projektēšana un pirmajai no stacijām jau notiek pamatu izbūve. Lietuvā ir noslēgusies iepirkuma procedūra un noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi. Latvija atpaliek!
Pirmajā AST izsludinātajā konkursā, kura pagarinātais pieteikšanās laiks noslēdzās 2021. gada maijā, piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: Grieķijas kompānija “Mytilineos S.A.”, SIA “Reck” un “Siemens Energy”. Kas toreiz traucēja izvēlēties piemērotāko pretendentu? Kā tālāk risinājās iepirkuma gaita?
Tā paša gada jūnijā “Augstsprieguma tīkls”, pagarinot iepirkuma termiņu, pretendentiem pieprasīja veikt cenu samazinājumu. “Reck” kopā ar partneri/iekārtu ražotāju “GE Steam Power Switzerlands GmbH” sākotnēji piedāvātās cenas samazināja, savukārt “Siemens Energy” tieši pretēji - par gandrīz diviem miljoniem sava piedāvājuma cenu palielināja turpat līdz 82,5 miljoniem eiro. Cenu palielināja arī Grieķijas kompānija “Mytilineos S.A”. Piedāvājuma izvērtēšana saskaņā ar procedūras nolikumu, kas paredz par uzvarētāju atzīt ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, šķietami netika veikta. Šādā situācijā, kā argumentu minot nepietiekamu konkurenci un Covid-19 ietekmi, jo pandēmija nav ļāvusi veikt objekta apskati, AST nolēma sarunu procedūru pārtraukt, argumentējot, ka no jauna rīkotajā iepirkuma procedūrā tiktu noteiktas prasības, atbilstoši kurām, iespējams, pieteiktos lielāks pretendentu skaits. Ņemot vērā, ka iepriekš iepirkuma procedūrā savus piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, AST pauda viedokli, ka no jauna izteiktās prasības, kā arī apskates vietas nodrošināšana pretendentiem vairos konkurenci, palielinās iesniegto piedāvājumu kvalitāti un iepirkuma priekšmeta noteiktību attiecībā uz tam izvirzītajām īpašībām, kā arī ļaus izmantot objekta īstenošanai piešķirtos līdzekļus taupīgi un efektīvi.
Bet rezultāts taču ir cits - atkārtotajā iepirkumā kvalificējās tikai viens pretendents. Kur palika pārējie, tostarp jūsu pārstāvētā kompānija “Reck”?
Jauns iepirkums, kura nolikumā nav redzamas atšķirības kvalifikācijas prasībām, tika izsludināts 2021. gada beigās, un tajā piedalījās visi iepriekš minētie kandidāti. “Siemens” vietā gan tagad ir personu apvienību grupa “SE EP SynCon” (“Siemens Energy” un “Empower”, SIA). Pārbaudot atbilstību izvirzītajām prasībām, “Augstsprieguma tīkla” iepirkuma komisija lēma, ka šoreiz izvirzītajām kvalifikācijas prasībām atbilst tikai viens pretendents - personu apvienība “Siemens Energy” un “Empower”! Paradoksāli, ka iesniedzām identisku piedāvājumu kā iepriekšējā iepirkumā, kad mūsu piedāvājums tika novērtēts kā atbilstošs kvalifikācijas prasībām! Tātad - pirmais iepirkums tiek pārtraukts brīdī, kad sarunu procedūras otrās jeb sarunu kārtas ietvaros pretendenti iesniedz uzlabotus tehniskos un finanšu piedāvājumus, kam būtu jāseko piedāvājumu izvērtēšanai saskaņā ar iepirkumu procedūras nolikumu. Turpretī iepirkuma rīkotājs sarunu procedūru nolemj pārtraukt. Izskatās, ka, drošs paliek nedrošs, pārējie pretendenti no konkursa tiek “izmesti” jau kvalifikācijas fāzē, savukārt uz otro kārtu tiek uzaicināta tikai personu apvienība “SE EP SynCon”. Tagad vienīgajam pretendentam vairs nav jākonkurē ar cenu un citiem iepirkumu procedūras dalībniekiem. Piebildīšu, ka atkārtotā iepirkuma piedāvājumā SIA “Reck” ar partneri “GE Steam Power Switzerlands GmbH” piedāvātā cena ir par septiņiem miljoniem zemāka nekā “Siemens” pārstāvētās kompānijas piedāvātā cena. Taisnības labad gan jāsaka, ka cenai šajā gadījumā nav izšķirošā loma, jo jāizvēlas ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ir jāvērtē tehniskie parametri, ekspluatācijas drošums un citas nianses, kas pārliecina, ka izvēlētais pretendents spēs nodrošināt vislabāko variantu ilgtermiņā.
Godīgi sakot, izklausās neticami, ka atkārtotajam iepirkumam nekvalificējās divi pretendenti, kas iepriekš bija atzīti par gana piemērotiem... Vai ir mainījušies kvalifikācijas noteikumi?
Jā, tas ir neticami, tāpēc esam iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Šo soli ir spērusi arī Grieķijas kompānija. Kvalifikācijas noteikumi nav mainījušies, bet ir mainījusies noteikumu interpretācija - kas pirmajā kvalifikācijā tika traktēts kā atbilstošs, atkārtotajā kvalifikācijā tiek interpretēts citādi. Līdz ar šīm interpretācijām ne “Reck”, ne Grieķijas uzņēmums vairs neatbilst iepirkuma prasībām.
SIA “Reck” konkursā startēja ar partneri “GE Steam Power Switzerlands GmbH”, kas ir arī iekārtu ražotājs. Zināms, ka Igaunijā un Lietuvā līgumi ir noslēgti ar kompānijām, kam sadarbības partneri ir “Siemens energy”. Vai “Reck” nekvalificēšanās konkursam varētu būt saistāma ar atšķirīgo iekārtu piegādātāju?
Tāpat kā “Siemens”, tā arī “General Electric” ir pasaulē atzīti ražotāji. Ja iepirkuma veicējiem ir nepieciešama konkrēta iekārta un tā ir vienīgā tirgū, tad organizācija ir tiesīga veikt sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu. Taču šādā situācijā iepirkumu veicējam ir jāpierāda ekskluzīvo tehnisko iemeslu esamība, kuru dēļ citu iekārtu iegāde neapmierinātu iepirkumu veicēja vajadzības. Savukārt, ja šādu ekskluzīvu tehnisko iemeslu nav, iepirkuma veicējam ir pienākums organizēt atklātu un pārskatāmu procedūru iekārtu iegādei, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.
Iepirkumu veicējs nav tiesīgs organizēt atklātu procedūru, vienlaikus darot visu, lai varētu iegādāties konkrētu iekārtu un lai iepirkuma procedūras dalībniekiem, kas piedāvā citas iekārtas, netiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.
Šāda rīcība nav taisnīga pret tirgus dalībniekiem, kuri iegulda apjomīgus resursus pieteikumu un piedāvājumu sagatavošanā. Tā nav korekta nevienā iepirkumā, jo sevišķi valsts nozīmes stratēģiska līmeņa iepirkumā, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, jo tā rada būtiskus riskus attiecībā uz iepirkuma tiesiskumu, kā arī Eiropas Savienības finansējuma attiecināmību.
AST šādu pieteikumu izvērtēšanu ir pieļāvusi stratēģiskas nozīmes iepirkumā, kura kopējās projekta izmaksas paredzētas 106 miljoni eiro, kas ir ievērojami augstākas nekā pretendentu piedāvājumi pirmajā iepirkuma procedūrā.
Pieņemot, ka iepirkums tā vai citādi, bet drīzumā noslēgsies - cik ilgs laiks vajadzīgs, lai projekts tiktu pilnībā pabeigts?
Pirmais kritiskais posms, ja iepirkums noslēgsies un tiks parakstīti līgumi, ir projektēšana un projekta saskaņošana, kas Latvijā var prasīt ilgu laiku, domāju, ka ap gadu. Vēl gads būs nepieciešams būvniecībai - tas ir ar nosacījumu, ka iekārtas tiks savlaicīgi pasūtītas un izgatavotas. Šajā posmā jāņem vērā arī situācija pasaulē, kas var radīt papildu sarežģījumus izejmateriālu pieejamībā un loģistikā. Tagad, kad uzņēmēji ir spiesti meklēt citus materiālu piegādātājus, aktualizējas jautājums par to atbilstību Eiropas standartiem, par sertificēšanu un savienojamību. Tie ir jautājumi, uz ko ir jāskatās arī valdībai, ne tikai uzņēmējiem. Straujo cenu izmaiņu laikā ražotāji cenu piedāvājumiem dažkārt nosaka pat tikai nedēļas termiņu, kas nozīmē, ka objektīvu cenu piedāvājumu projekta realizēšanai mēs varam pateikt tikai dažu nedēļu ietvarā. Tāpēc ir ļoti svarīgi izstrādāt un ieviest projektu izmaksu indeksācijas sistēmu.
Es uzskatu, ka šajā saspringtajā laikā valdībai ir jāveic viss iespējamais, lai turpinātos visu iesākto projektu realizācija, kā arī nekavētos ieplānoto projektu būvniecība.
