Izpēte

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” padomes locekļi atbildēs “Neatkarīgajai” par iepriekš presē aprakstītajām nejēdzībām saistībā ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sniedz identiskas atbildes, paužot pilnīgu atbalstu līdzšinējam “Altum” valdes darba stilam.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi pagaidām neoficiāla informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot procesuālās darbības, jau šīs nedēļas sākumā aizturējis vēl četrus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus.

Šodien turpinās Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streiks, kurā piedalās 316 mediķu no dažādām Latvijas slimnīcām. Streika iemesls ir vēlme mediķu arodbiedrībai un Veselības ministrijai panākt kompromisu par ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.

Valdība vakar nolēma un Saeima rīt nolems piešķirt kārtējos 422 miljonus, ar kuriem valsts apmaksās daļu no rēķinos par siltumu un elektrību norādītajām summām iedzīvotāju un uzņēmumu vietā.

Privātajām Covid-19 testu laboratorijām globālā sērga gada laikā ļāvusi tikt pie gandrīz pieckārtīgas peļņas – liecina “Neatkarīgās” veiktā laboratoriju gada pārskatu analīze.

Vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdē ministriem tika celts priekšā Ekonomikas ministrijas dzīlēs tapis likumprojekts par Skultes sašķidrinātās gāzes termināli. Lai gan iespējams, ka dzīļu vietā projekts tika steigā uzskrīpēts uz kādas palodzes – tik nesagatavots un paviršs bija MK iesniegtais variants. Tomēr ministriem arī šāds – ar vairākām ministrijām nesaskaņots un gramatiskām kļūdām pārpilns teksts – likās gana labs esam, lai lemtu par tā tālāko virzību uz Saeimu.

13. Saeimas vēlēšanās partija “Jaunā Vienotība” ieguva tikai 6,69% vēlētāju balsu, stipri vien izzaudējot savas priekšteces – partijas “Vienotība” – ietekmi 12. Saeimā (“Vienotībai” bija 23 mandāti). Tomēr šis rezultāts partijai deva astoņu mandātus. Pēc tam, kad divi premjera amata kandidāti neguva Saeimas atbalstu (Aldis Gobzems un Jānis Bordāns), par premjeru izdevās kļūt Krišjānim Kariņam (JV). Apbrīnojamā kārtā Kariņam ir izdevies amatu saglabāt, vadot valsti visu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Nav pat bijis arī kādas nopietnas politiskas šūpošanās, kas apdraudētu Kariņu, lai gan viņa premjerēšana iekrita valstij skarbā laikā – sērgas pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas agresija Ukrainā un vēl dziļāka energoresursu krīze un inflācija.

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, un, lai arī joprojām katra dalībvalsts minimālās algas apmēru varēs noteikt pati, valdībām tomēr būs jāseko Eiropas ieteiktajam algas noteikšanas mehānismam. Latvijā pašlaik ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati, un priekšvēlēšanu gaisotnē, nesagaidot atbildi Eiropas Parlamenta lēmumam, atsevišķi politiski spēki iesnieguši Saeimā priekšlikumus Darba likuma izmaiņām, piedāvājot bez plašas apspriešanas celt minimālo algu.

Iepriekšējā Saeimas sēdē 22. septembrī vairāki deputāti iesniedza izskatīšanai likumprojektu par līgumsodu un kavējuma naudas nepiemērošanu iedzīvotājiem par laikus neveiktiem komunālajiem maksājumiem un citiem norēķiniem par saņemtajiem energoresursiem. Tā kā ierosme nāca no opozīcijas, valdošie veica ierasto procedūru, kā novadīt līdz atkritumu urnai projektus, kas gan tautai varētu būt ļoti svarīgi, bet nākuši no “nepareizās puses” – nodeva likumprojektu atbildīgajai Budžeta komisijai, kas tā izskatīšanu pat nav iekļāvusi nākamās sēdes darba kārtībā.

Finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) un šobrīd no amata atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes nesaskaņas, visticamāk, sākušās šīs valdības laikā, abiem uzsākot pildīt amata pienākumus, un tās pāraugušas nerisināmā konfliktā līdz ar VID ierēdņa Māra Knoka nobīdīšanu zemākos amatos, secina “Neatkarīgā”, izpētot amatpersonu strīda hronoloģiju.

Šā gada 30. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti divi jautājumi, kas jau iepriekš bija izpelnījušies lielu sabiedrības ievērību, proti, par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu vienam no projektiem par sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību un par zemes atpirkšanu zem Biķernieku trases, iztērējot tam vairāk nekā astoņus miljonus valsts naudas.

Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Kopš Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam valdība tā pa īstam iedeva zaļo gaismu, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, arvien biežāk no Latvijas politiski ekonomiskā dūksnāja sāk iznirt fakti, kas rada aizdomas par netīru spēli gan no valdošo, gan projektu attīstīt alkstošo puses. Pašlaik arvien vairāk pazīmju ļauj secināt, ka tomēr iespējama valsts garantiju sniegšana “Skulte LNG Treminal”, tādējādi faktiski uzkraujot Latvijas patērētājiem neizbēgamu maksājumu nastu jau vistuvākajā nākotnē.

Politiķu iesniegumi ar norādēm ģenerālprokuroram Jurim Stukānam saistībā ar vakcīnu nepirkšanu izrādījušies noderīgi apsūdzības celšanai pret iesniedzēju politisko konkurenti, bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par”), secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem.

Laikā, kad globālu un ne tik globālu procesu iespaidā valsts ir nonākusi kārtējā krīzē, no valdības un tās satelītstruktūru puses arvien vairāk izskan ieteikumi sākt dzīvot taupīgi. Līdz šim šie aicinājumi lielākoties bijuši adresēti iedzīvotājiem, tajā skaitā arī 150 000 minimālās algas saņēmējiem, kuriem tiek atgādināts, ka turīgās dzīves laiks nu esot beidzies un nākšoties koriģēt savus līdz šim neapvaldītos tēriņus.

Skolotāji nav vienīgie, kuri gatavojas streikam. Nepanākot atbalstu savām prasībām, kuras mediķi izvirzīja jau vasarā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau šodien lemj par streiku septembra beigās.

Pārtika Latvijā gada laikā kļuvusi par ceturtdaļu dārgāka. Sviesta paciņa, kuru vēl novembrī varēja nopirkt par nepilnu eiro, tagad maksā jau gandrīz divus eiro un atsevišķos veikalos pārsniegusi arī šo robežu. Sviesta cenu kāpums ir tik krass, ka tas kļuvis par zagļu iecienītu preci.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi neoficiāla, bet uzticama avota sniegta informācija, ka Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri kopīgi ir sagatavojuši un iesnieguši (vai tuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās ES institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.

Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pārī ar savu kuratoru un dažbrīd arī konkurentu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir izdevies nodarīt lielus zaudējumus Latvijai, Lietuvai un Polijai, piespiežot tās nocietināt savas robežas pret nelegālu cilvēku plūsmu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), visticamāk, reaģējot arī uz “Neatkarīgās” neatlaidīgi uzdotajiem jautājumiem un publikācijām, vakar pieņēma lēmumu atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Politiķiem jāpilda Satversmes tiesas spriedumi un steidzami ir jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi valstī, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Ja pensijas šogad ir indeksētas atbilstoši inflācijas kāpumam, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palicis nemainīgs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība nevēlas novērtēt koruptīvo problēmu apmērus iestādē un nespēj īstenot korupcijas mazināšanu – šādi skarbi atzinumi par VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi lasāmi finanšu ministra Jāņa Reira atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem.