Gaidāms vēl viens elektrības sadārdzinājums 15 līdz 36 procentu apmērā

SKAISTI, BET DĀRGI: lūk, kā vajadzētu izskatīties baterijām, kuras no 2025. gada gan uzsūks elektropārvades tīklā klīstošus elektroenerģijas pārpalikumus, gan aizpildīs elektroerģijas piegāžu pārrāvumus © Publicitātes foto: AST

Elektroenerģijas patērētājiem Latvijā tuvojas nākamais elektrības piegādes tarifu palielinājums. Šīs nedēļas beigās 24. martā valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) varbūt beidzot saņems piedāvājumus no kompānijām piegādāt un uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, kuras izmaksām vajadzētu iekļauties 58,66 miljonos eiro.

Līdz šim esam dzīvojuši un šodien vēl dzīvojam, paļaujoties uz to, ka vienmērīgu elektrības plūsmu līdz Latvijas patērētājiem nodrošina Krievija. Turklāt Krievija kopš pagājušā gada vasaras to dara labdarības režīmā, jo Latvija vairs nepērk no Krievijas elektrību, kuras cenā Krievija varēja iekļaut arī izmaksas par elektrības plūsmas balansēšanu. Ja Latvija nemaksā par elektrību, tad nemaksā arī par maiņstrāvas frekvences un piegādes nepārtrauktības uzturēšanu, lai gan kādam par šo uzturēšanu ir tik un tā jāsamaksā.

Krieviju neinteresējot sīknauda no Latvijas

Frekvenču nomaiņa parāda plašākai sabiedrībai šo elektrības kopējās cenas komponenti līdzās elektrības ražošanas izmaksām un izdevumiem par elektropārvades stabiem, vadiem un vēl daudz ko citu. “Neatkarīgā” pagājuša gada 12. septembrī jau aprakstīja to, kā AST nonāca līdz frekvenču nomaiņas izmaksām 116,3 miljonu lielumā. Tagad jāturpina, ka par strāvas plūduma vienmērību būs jāmaksā atsevišķi. Ja Latvijas platības un to pārklājošo elektropārvades vadu kopgaruma mērogos šīs izmaksas sasniedz simtus miljonu eiro, tad Krievijas mērogā elektrības plūsmas uzturēšanai jātērē eiro miljardiem atbilstošas naudas summas.

Latvijas oficiālā versija tāda, ka Krievijai lētāk neko nemainīt savā sistēmā, nevis atslēgt Latviju un visu Baltiju no šīs sistēmas pirms 2025. gada, kad Baltijas valstis apņēmušas un apsolījušas Eiropas Komisijai pašas atslēgties no Krievijas sistēmas.

AST sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Grīvāne tagadējo situāciju aprakstīja ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu palīdzību:

Atis Ieviņš/F64

-To var salīdzināt ar gaismas ieslēgšanu istabā. Spuldze paredzēta, lai izgaismotu visu istabu. Tā veic savu funkciju un tas, ka mums [rakstīts no Krievijas skatpunkta] negribētos, lai tā spīd arī ārā pa logu, ir mūsu iegriba, bet gaismas stari iet savu ceļu un spīd pa logu pat pretēji mūsu vēlmēm. Ja mums ļoti sagribas, mēs varām iekārt aizkarus un lauzt gaismas starus. Ja runājam par risinājumu ekonomisko izdevīgumu, tad viennozīmīgi ir lētāk darbināt spuldzīti un paciest, ka 3% no gaismas izstaro pa logu, nekā tērēt brangu naudu biezajiem aizkariem. Savukārt Baltijas valstu uzdevums ir beigt paļauties uz istabā ieslēgto gaismu un ierīkot apgaismes stabu, kas ir viņu [mūsu] kontrolē. Tāpēc Krievijai mūsu frekvence ir sīka vienība, bet mums uzsākt uzturēt frekvenci pašiem ir fundamentāls jaunums, kura ieviešama prasa līdzekļus.

Ko speciālisti saka, tam ministri tic

Atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla vieglāk pieņemt un apmaksāt kā atbildi Krievijas uzbrukumam Ukrainai, bet īstenībā lēmumi par šo atslēgšanos tika pieņemti daudz agrāk. AST pilda valdības 2021. gada 21. septembra sēdē pieņemtu lēmumu, par kādu pārliecināt ministrus bija ieradušies pat desmit enerģētikas speciālistu no AST un citām instancēm. Saruna rezumēta valdības rīkojumā Nr. 674 “Par atļauju akciju sabiedrībai ''Augstsprieguma tīkls'' iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves".

Ministru galvās iedzīts, ka “nevienā no Baltijas valstu energosistēmām atsevišķi pilnībā 2025. gadā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās manuāli aktivizējamās frekvences atjaunošanas rezerves (turpmāk - mFRR) regulēšanai uz leju, frekvences uzturēšanas rezerves (turpmāk - FCR) un automātiski aktivizējamās frekvences atjaunošanas rezerves (turpmāk - aFRR)".

Speciālisti pārliecinājuši valdību, ka bateriju pirkšana būs nevis naudas tērēšana, bet ietaupīšana. Lai gan valdības rīkojums izklāts uz vairākām lappusēm, no tā tomēr nav pilnībā saprotams, kā iespējams vienā un tajā pašā dokumentā apgalvot, gan ka “nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās manuāli aktivizējamās frekvences atjaunošanas rezerves” utt., gan piestādīt tāmi, pēc kuras neizdarāmā darba izdarīšana izmaksāšot AST no 35,9 līdz 56,1 miljonam eiro gadā. Tālāk tiek paziņots, ka neizdarāmo darbu var izdarīt ne tikai par nosauktajām summām, bet vēl lētāk, ja darba metode ir bateriju izmantošana. Valdības rīkojuma punkts 12.2 apraksta labāko gadījumu, kurā AST tarifi būtu jāceļ nevis par 51 līdz 80%, bet tikai par 15 līdz 36%:

Ekrānšāviņš

- Balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksas, ja tās visas nodrošinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieki, akciju sabiedrībai veidotu izmaksas no 35,9 miljoniem eiro līdz 56,1 miljonam eiro gadā, kas savukārt atstātu ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu 51 % līdz 80 % apmērā. Savukārt, ja akciju sabiedrība uzstādītu elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā, akciju sabiedrības izmaksas par elektroenerģijas par balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanu svārstītos no 10,5 miljoniem līdz 26,7 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu samazinātos apjomā no 15 % līdz 36 %. Šāda ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu novērtēta, ņemot vērā, ka akciju sabiedrībai izdosies piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu 75 % apmērā elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā iegādei.

Ja konkurss velkas kā gliemeži, tad cenas lec kā sienāži

Eiropas Savienības nauda bateriju pirkšanai ir piesaistīta plānotajā 75% apmērā. Pagājušā gada 7. jūnijā AST kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem parakstīja granta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru par kopā 170 miljonu eiro saņemšanu, no kuriem Latvijai iedalīti 37 miljoni. Pagājuša gada vasarā AST jau varēja atsaukties uz to, ka šī nauda “jo īpaši svarīga ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. (..) Līdzekļi nepieciešami elektropārvades tīkla pastiprināšanai, enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu izveidei, pretavārijas automātikas modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai, lai veiktu Baltijas valstu desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.”

Jau pirms ES finansējuma dokumentu nokārtošanas AST 25. aprīlī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā izsludināja sarunu procedūru elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu iekārtu piegādei un uzstādīšanai. Tomēr AST solītie 58,66 miljoni eiro nevienu neieinteresēja. 28. jūlijā šo pašu sarunu procedūru AST nācās izsludināt atkārtoti ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 2. septembrim. AST solīja pretendentus, ja tādi pieteiktos, vest uz bateriju izvietošanas adresēm elektropārvades tīklu apakšstacijās "Rēzekne" un "Tume".

Tagad jau 2022. gadu ir nomainījis 2023. gads, bet konkurss turpina virzīties gliemeža ātrumā no viena termiņa uz nākamo. Šis ātrums pagaidām nav atcēlis apņemšanos pieņemt baterijas ekspluatācijā 2025. gadā. Droši vien, ka šis termiņš tiks ievērots, jo ES dāvinātas naudas apgūšana ir svēta lieta. Sabiedrībai tomēr jau ir laiks kļūt tramīgai. Projekta izpildes novilcināšana var tikt izmantota par ieganstu projekta izpildes sadārdzināšanai, ko pēc tam nāksies apmaksāt elektrības lietotājiem.

Izpēte

Ja Latvijā šā gada piecos mēnešos dzimstība samazinājusies straujāk nekā vienā no kara skartajiem Krievijas apgabaliem, tad nākamā gada budžeta veidotājiem jāsaspringst pie uzdevuma vismaz pamēģināt dzimstību “nopirkt” ar pabalstiem, piemaksām vai nodokļu u.c. maksājumu atlaidēm jebkuram, kam kāda saistībā vismaz ar vienu bērnu (nepilngadīgo).

Svarīgākais