Kā jau varēja paredzēt, septembrī saņemtie rēķini par energoresursu patēriņu augustā lielai daļai Latvijas uzņēmumu izrādījusies tik smaga nasta, ka jau tuvākajā laikā var sagaidīt gan ražošanas apjomu samazināšanu, gan būtisku gala produktu cenu kāpumu un pat bankrotu vilni. “Neatkarīgās” aptaujātie uzņēmēji gan šobrīd vēl balto karogu nav izkāruši, tomēr gandrīz visi kā viens atzīst – valsts atbalsts līdz šim bijis gandrīz nejūtams.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) izvairās atbildēt uz konstruktīviem jautājumiem par spēju realizēt viņam likumīgi deleģēto valsts varu, konkrēti, par spēju politiski pārvaldīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un atklāt sabiedrībai savu redzējumu, kas būtu jādara, lai kaut vai mazinātu priekšnoteikumus skandāliem viņa pārziņā esošajās nodokļu un muitas struktūrvienībās.
Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzēti strauju energoresursu cenu kāpumu, Saeima vienojusies par vairākiem pasākumiem siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām. Diemžēl visas mājsaimniecības šo atbalstu nesaņems.
Lai arī Latvijas valsts amatpersonas izvēlas izvairīties no viedokļu paušanas par to, ir vai nav a/s “Latvijas gāze” (LG) sankcijām pakļauts uzņēmums, fakti nepārprotami liecina, ka par šo tēmu šobrīd ir nevis tikai jārunā, bet skaļi jākliedz!
Jautājums par a/s “Latvijas gāze” pakļaušanu sankcijām tiek cilāts varas koridoros, tomēr amatpersonas publiski par to runā izvairīgi un pat pilnībā baidās atbildēt, aptaujājot politiķus un ierēdņus, secina “Neatkarīgā”.
Uz Latvijas valdības un partijas “Jaunā Vienotība” vadonim Krišjāni Kariņu gulstas atbildība par to, ka Latvijas valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric” (GE).
Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei nav aktuāli jautājumi par Inčukalnā rezervētās gāzes pircējiem un to iespējamo saistību ar Krieviju vai arī viņa nespēj uz tiem atbildēt, secināms no ministres sagatavotajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Nekustamā īpašuma attīstītāji šonedēļ piespieda uz 14. Saeimu sataisījušos politiķus kaunēties, taisnoties un apsolīties labot situāciju, ka no 2011. gada līdz 2022. gada pirmajai pusei Latvijā uzbūvēti 16 000 jaunu dzīvokļu, kamēr Igaunijā vairāk nekā 31 000 un Lietuvā vairāk nekā 44 000.
Sensācija ar 2022. gada pavērsienu Latvijas iedzīvotāju kopskaita palielināšanās virzienā ir tik caurskatāma un nesaistīta ar pašu Latviju, ka neviens politiķis vai partija pat nemēģina ar to lepoties vai kā savādāk izmantot priekšvēlēšanu cīņā par 14. Saeimu.
No 2022. gada sākuma līdz šai baltai dienai turpinās iedzīvotāju skaita palielināšanās valstī, kurā tas iepriekš sarucis kopš pirmās dienas, kad valsts pastāv savā tagadējā teritorijā un lielā mērā ar to pašu cilvēku sastāvu, kura vārdā 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstījušas veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanām vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.
Trešās paaudzes mobilo sakaru tīkla tehnoloģija, ko Latvijā sāka ieviest pirms gandrīz 20 gadiem, ilgi vairs nekalpos. Mobilo sakaru operators “Latvijas mobilais telefons” (LMT) jau sācis tīklā darbojošās 3G tehnoloģijas izslēgšanu, paredzot līdz 2025. gadam to pilnībā slēgt. “Tele2” un “Bite” 3G tīkla tehnoloģija šobrīd darbojas ar visu uzbūvēto jaudu, lai gan abi uzņēmumi “Neatkarīgajai” atzīst, ka arī tie nākotnē atteiksies no šīs tehnoloģijas.
Ekonomikas ministrijai jātur ciešāk groži gāzes jautājumā, no ministrijas tiek gaidīta atbilstoša rīcība, a/s “Latvijas gāze” nav tiesību neievērot likumu, gāzei Inčukalna krātuvē vajadzētu būt pietiekami, – šādus viedokļus “Neatkarīgajai” pauda koalīcijas politiķi, atbildot uz jautājumu par a/s/ “Latvijas gāze” rīcības atbilstību Enerģētikas likumam.
Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.
Mēs nevēlamies subsidēt karu Ukrainā, tādēļ politisko lēmumu dēļ a/s “Latvijas gāze” vairs nespēj piegādāt Krievijas gāzi un kļūst par “sistēmiski nevajadzīgu” uzņēmumu; par valdības lēmumiem saistībā ar gāzi saņemam tikai informācijas druskas – šādus viedokļus “Neatkarīgajai” pauda Saeimas deputāti, atbildot uz jautājumiem par “Latvijas gāzes” darbības atbilstību likumam.
Finanšu ministrijas ieskatā nav atbalstāms Veselības ministrijas priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem. Zālēm jau pašlaik tiek piemērota samazinātā nodokļa likme – 12 procenti, tāpēc piedāvājums samazināt to līdz pieciem procentiem konceptuāli nav atbalstāms, norāda Finanšu ministrija.
No Krievijas izsprukt gribošajiem krieviem jāatgādina pasaulei par par Hitlera Vācijā iesprostoto ebreju nogalināšanu, bet Latvijas krieviem jābrīdina latvieši neatkārtot viņu 1914. gada gaviles par vāciešu un ebreju deportēšanu, kas drīz vien pārvērtās vaimanās par pašu latviešu deportēšanu.
Tagadējie Latvijas iedzīvotāji var priecāties vismaz par to, ka viņiem piestādītais 2,1 miljona rēķins par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir daudz mazāks nekā Latvijas PSR iedzīvotāju izdevumi par šī paša pieminekļa uzcelšanu.
Bezskaidrās naudas izkrāpšana kļuvusi par globālu industriju, kas strādā bez brīvdienām u.c. darba laika ierobežojumiem, bet ne visi tās produkti vienlaicīgi tiek noformēti atbilstoši Latvijas iedzīvotāju profilam.
Atbildes no iekšlietu ministra Kristapa Eklona un Valsts Drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta uz jautājumiem par a/s “Latvijas gāze” (LG) jaunajiem līgumiem klientiem, kuros atteikta apņemšanās piegādāt gāzi, liecina par varas nevarību vai nevēlēšanos iesaistīties jautājumos, kas saistīti ar "Latvijas gāzi", secina Neatkarīgā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs vakar publiski virknēja bargus vārdus un raidīja niknu skatienu uz Daugavpili, no kurienes bija saņēmis negatīvu atbildi uz viņa 25. augusta vēstulē Daugavpils pašvaldībai izteikto prasību demontēt padomju varu slavinošos pieminekļus šīs pašvaldības teritorijā.
Klientiem nosūtītajos jaunajos līgumos a/s “Latvijas gāze” (LG) iekļāvusi atrunu, ka tā gāzi var arī nepiegādāt. Juristi to vērtē kā likumpārkāpumu, norādot, ka kompetentajām iestādēm nekavējoties jāuzsāk kriminālprocess, savukārt pašu līgumu kā dokumentu, kurā pārdevējs neuzņemas nekādas saistības, kā dokumentu, kurš apliecina, ka LG interesēs ir pirmām kārtām apkalpot ar Krieviju saistītus starpniekus – ne savus klientus.
Lāča pakalpojumu pats sev un visiem Latvijas putinistiem izdarījis viņu aktīvists Andrejs Pagors ar 2019. gada 23. jūlija publikāciju “Stāvēsim dienu un nakti: krievi neļaus nojaukt Uzvaras pieminekli”.
