Sankciju piemērošana Krievijas gāzei un arī Krievijas nevēlēšanās to piegādāt var radīt jaunus sarežģījumus Eiropai, tādēļ steidzami nepieciešams domāt par jaunām alternatīvām. Starptautiskā enerģētikas aģentūra brīdina, ka Eiropai, lai nākamā gada vasarā piepildītu savas krātuves, var pietrūkt pat 30 miljardu kubikmetru gāzes.
Šāds scenārijs varētu rasties tad, ja Krievija apturētu savas piegādes pa gāzes cauruļvadiem un Ķīna kāpinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu. Krievija Eiropai šogad ir piegādājusi apmēram 60 miljardus kubikmetru gāzes, un esot maz ticams, ka līdzīgs apjoms varētu tikt nodrošināts nākamajā gadā. Situāciju Eiropā sarežģī fakts, ka iepriekš Krievijas gāze veidoja aptuveni 40% no ES patērētā “zilā kurināmā” apjoma, līdz ar to šādu apjomu ir grūti strauji aizvietot, pat ja tādas ieguves lielvalstis kā Norvēģija, Alžīrija, ASV un Katara strauji kāpinātu savas piegādes.
Patlaban par galveno aizvietotāju Krievijas gāzei Eiropā tiek uzskatīts tieši sašķidrinātās dabasgāzes imports. Tomēr iespējamā ekonomiskā krīze Ķīnā var radīt tieši pretēju situāciju - sašķidrinātās gāzes imports nevis pieaug, bet samazinās. Turklāt, tā kā Krievijas gāzei ceļš uz Eiropu lielā mērā ir slēgts, tā centīsies rast noieta iespējas citur, piemēram, jau minētajā Ķīnā. Vienlaikus tirgus nenoteiktība šobrīd ir ļoti augsta, dabasgāzes cenu kritums biržā pagaidām ir apstājies, un pēdējās dienās cena kopumā turas 115-25 eiro par megavatstundu.
