Finanšu ministrijā sākta pārbaude par nejēdzībām VID; prokuratūra vairās no atbildības

Finanšu ministrija uzsākusi pārbaudi par kādā iesniegumā minētajām nejēdzībām Valsts ieņēmumu dienestā, savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns pauž gatavību pieslēgt sava resora jaudas vien tad, ja ministrija savā pārbaudē atklās kādas nelikumības © Ģirts Ozoliņš, Vladislavs Proškins f64/Photo Agency

Finanšu ministrijā (FM) uzsākta pārbaude par advokāta, kurš vēlējies palikt publiski neminēts, iesniegumā ministrijai minētajiem faktiem saistībā ar nejēdzībām VID un iestādes attieksmi pret aplokšņu algām, kā arī par iespējām sarunāt pārbaudes lietu uzsākšanu vai to izbeigšanu. Arī Ģenerālprokuratūra gatava pieslēgties likumības stiprināšanai, taču vien tad, ja ministrija atklās kādus likumpārkāpumus.

FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis “Neatkarīgo” informēja: “No FM puses varu apliecināt, ka (advokāta) iesniegumā minētās lietas tiek pārbaudītas. Nav pieņemams, ka VID nereaģē uz iesniegumā minētajiem faktiem par aplokšņu algām.” Savukārt no ģenerālprokurora Jura Stukāna saņemtā atbilde vēsta - kolīdz no FM tiks saņemts signāls par nelikumībām, tiks iedarbināts arī prokuratūras resurss.

Šā gada 5. oktobrī “Neatkarīgā” publiskoja kāda advokāta, kurš vēlējās palikt publiski neminēts, FM nosūtītā iesnieguma atreferējumu.

Balstoties uz savāktajiem faktiem, advokāts cita starpā izklāstījis pieņēmumu, ka “atsevišķi politiski ietekmīgi cilvēki VID var sarunāt pat viņu izdarītu noziegumu neizmeklēšanu”. Viņš aicinājis ministrijas atbildīgās amatpersonas ministrijas uzsāktajā disciplinārlietā pret VID amatpersonām pārbaudīt iepriekš minēto pieņēmumu. Viņš atgādinājis, ka vairākkārt un ilgstoši vērsies VID ar ziņojumiem par to, ka viņa rīcībā ir nodoti tieši pierādījumi, tostarp audio ieraksti, par aplokšņu algu izmaksu, kā arī par cita veida izvairīšanos no nodokļu samaksas sevišķi lielā apmērā politiski ietekmīgiem cilvēkiem piederošā uzņēmumā. Kāds augsta ranga politiķis, kura pārstāvēto partiju sponsorē VID pārbaudāmie miljonāri, “man personiski ir apliecinājis, ka ir bijis Valsts ieņēmumu dienestā “painteresēties” par pret partijas sponsoriem paredzamajām pārbaudēm (šie fakti ir pārbaudāmi). Šī “painteresēšanās” bija tik efektīva, ka nekādas pārbaudes nenotika. Kad par šiem apstākļiem es jautāju Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, tās man paskaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienests “nav Finanšu policija”, proti, nenodarbojas ar aplokšņu algu izmaksu jautājumiem (kam ir grūti noticēt) un man pašam ir jāmeklē, pie kā šajos jautājumos vērsties.

Savukārt Finanšu policijas vadība it kā nejauši interneta portālā “Delfi” nopublicēja “viedokļrakstu” (kurš, domājams, bija adresēts tieši man), kurā publiski pauda likumam neatbilstošu un aplamu viedokli, ka aplokšņu algu izmaksu ir iespējams atklāt tikai tad, ja šāda rīcība tiek fiksēta algas izmaksas brīdī. Proti, tika publiskots skaidrs vēstījums, ka audio ieraksti, kuros tiek apspriesta izmaksa, kā arī algu saņēmēju liecības nav pietiekamas noziegumu atklāšanai un ka ar šādiem pierādījumiem Finanšu policijā nav vērts vērsties. Arī no Finanšu policijas ar mani neviens nekad nav pat sazinājies, lai arī ziņas par nozieguma izdarīšanu visu laiku bija (un joprojām ir) arī šīs struktūrvienības rīcībā,” iesniegumā norādījis advokāts.

Ņemot vērā arvien jaunas gaismā nākošās nejēdzības VID, “Neatkarīgā” adresēja jautājumus arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, vaicājot, vai prokuratūra ir veikusi savas kompetences ietvarā noteiktās darbības, ieskaitot procesuālās, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ šobrīd no amata atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nav veikusi darbības, lai novērstu pārkāpumus, ieskaitot krimināli sodāmos, Valsts ieņēmumu dienestā.

No J. Stukāna ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību saņēmām šādu atbildi: “Atbildot uz Jūsu iesūtīto jautājumu, varam norādīt, ka jautājums par I. Jaunzemes kundzes iespējamiem disciplinārpārkāpumiem nav prokuratūras kompetence, tas ir Finanšu ministrijas jautājums, kurai tas arī jāvērtē, ja saskata pamatu. Ja pārbaudes laikā tiek konstatētas pazīmes, kuras var liecināt par iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, materiāls virzāms kompetentai izmeklēšanas iestādei.”

Svarīgākais