Izglītība

Ar šī brīža izaicinājumiem mūsu valstī skolotāju streiks nav vajadzīgs. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” 2. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Katru nedēļu samazinoties Covid-19 jauno infekcijas gadījumu skaitam, epidemiologi ir diezgan optimistiski noskaņoti par jaunā mācību gada norisi tikai un vienīgi klātienē. Arī Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” apstiprina, ka koronavīrusa ietekme uz mācību procesu mazinās visos izglītības līmeņos un mācības var notikt klātienē.

Klāt ir 1. septembris, un kādam šī būs pirmā diena bērnudārzā, skolā vai augstskolā, kādam iesāksies noslēdzošais mācību gads. Lai zināšanām bagāts šis jaunais mācību gads un, ne mazsvarīgi – lai izglītošanās process noritētu klātienē visiem kopā, ne katram mājās pie monitora. Vismaz pagaidām epidemioloģiskā situācija ļauj mācības atsākt klātienē.

Latvijas valsts iestādēm nav ne sajēgas, ne gribas izmainīt situāciju, ka skolēnu zināšanas matemātikā un dabaszinības kļūst aizvien vājākas gan par spīti tam, gan tieši tāpēc, ka strauji pieaug atalgojums tiem, kam kaut minimālas zināšanas un spējas strādāt profesijās, kur vajadzīgas prasmes rēķināt un rēķināties ar dabas spēku un vielu īpašībām.

Vēl jūnijā politiķi pauda, ka ir iespējams rast risinājumu, lai pedagogi nedotos streikā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, šķiet, nokļuvis strupceļā un pedagogi pieteikuši streiku. Atbildīgā ministre gan vēl cer, ka tiks rasts kompromiss, taču, ja pedagogi nepiekāpsies, streiks ir neizbēgams.

Pirms vasaras brīvdienām pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas radīti, lai pēc trīs gadu pārejas perioda mācības notiktu tikai valsts valodā, ir apauguši ar priekšlikumiem, kurus atbildīgā Saeimas komisija nu steidz izskatīt, lai, Saeimai atsākot darbu, likumprojekti vēl šajā sasaukumā tiktu apstiprināti galīgajā lasījumā. Darbs rit raiti, bet ne bez aizķeršanās, jo pārliecinošam vairākumam cenšas iebilst tie, kas izglītības sistēmā vēlas saglabāt vismaz divas mācību valodas.

Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Covid-19 epidēmijas izplatības scenārijiem skolu darbība un iespējamie ierobežojumi izglītības jomā ir apieti. “Neatkarīgā” centās noskaidrot, vai sabiedrības bažas un arī baumas par to, ka oktobrī, ja Covid-19 izplatītos nekontrolēti, visas skolas varētu pāriet attālinātā režīmā, ir pamatotas.

Saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu

Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.

14. jūlijā Transporta un sakaru institūts (TSI) aicina uz Atvērto durvju dienu. Pasākumā varēsi uzzināt visas interesējošās detaļas par uzņemšanu 2022./2023. studiju gadam, kas jau rit pilnā sparā! Studiju programmu jaunumi, budžeta vietas un granti no darba devējiem, ekskursija pa aizraujošām TSI laboratorijām – tas viss tevi gaida.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas no 2022. gada 1. septembra kļūs par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, ir viena no lielākajām universitātēm Latvijā, kas sagatavo spējīgus, darba tirgū pieprasītus speciālistus 59 studiju programmās biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. Šīs ir trīs lielās jomās, kurās, piedāvājot dažādas studiju programmas, specializējas universitāte, daudz strādājot arī pie visu šo jomu sinerģijas.

Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.

Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.

Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.

Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.

Latvijā šobrīd jauniešu vidū ir novērojams intereses trūkums par eksaktajiem priekšmetiem.

Beidzot valdība ir pieņēmusi lēmumu, ko vajadzēja izdarīt jau pirms 30 gadiem – visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā.

Ar optimistiskiem virsrakstiem tiek pieteikts valdība lēmums – Latvija beidzot pāries uz izglītības sistēmu tikai valsts valodā. “Vienotības” politiskais aktīvists, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raksta: “Tas darbs, kuru iesāku 2004. gadā, beidzot sekmīgi pabeigts.” Vai tiešām pabeigts?

Lai jaunā paaudze būtu labāk sagatavota darbam un dažādām uzņēmējdarbības formām, “Junior Achievement Europe” organizē profesionālās un vispārējās vidējās izglītības iestāžu konkursu “TES Awards”, kurā akcentēta uzņēmējdarbības prasmju mācīšana.

Ar šo mācību gadu Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā apgūt studiju programmu, kas dod iespēju saņemt dubulto diplomu.

Uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbild Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) karjeras atbalsta nodaļas vadītāja Ināra Punkstiņa.

Gandrīz katrs ceturtais studējošais pēc pamatstudijām uzsāk mācības maģistrantūrā, bet motivācija iegūt arī doktora grādu ir krietni zemāka – studējošo skaits ir ap diviem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Šāds izglītības segums gan automātiski nenozīmē labākas izredzes darba tirgū, būtiska loma ir tieši izvēlētajai studiju jomai, jo, piemēram, inženierzinātņu maģistri un doktori var nopelnīt pat līdz 147% virs vidējās algas valstī, tikmēr absolventi no humanitārajām jomām pat šo vidējo rādītāju var nesasniegt.