Latviešu tauta runā latviski. Gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par pedagogu streiku izsakās latviešu valodā. Tomēr klausītājam no malas rodas iespaids, ka viena runā svahili, bet otra hindi valodā, un tā vien šķiet, ka viena otru nemaz nesaprot.
LIZDA padomes ārkārtas sēdē otrdien tika pieņemts lēmums neturpināt pedagogu streiku ceturtdien, vēsta LETA. Trešdien streiks gan notikšot, jo valdības ārkārtas sēde plānota trešdien pēcpusdienā. Tikai pieņemtie grozījumi valdības noteikumos sniegšot LIZDA padomei pārliecību, ka streika vienošanās ir izpildītas.
LIZDA ir formulējusi savas prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un par darba slodzes sabalansēšanu.
Daļa no streika prasībām tiek pildīta, bet būtiska daļa netiek pildīta - Ministru kabinetam 7. februārī bija jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku. Tas netika izdarīts. LIZDA nevar piekrist, ka nauda grafika izpildei tiek saistīta tikai ar skolu optimizāciju un netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas.
Anda Čakša apgalvo, ka valdība ir izpildījusi pedagogiem doto solījumu - vēl janvārī bijusi panākta vienošanās par skaitļiem, kam jābūt grafikā, vienojoties ne tikai par algu grafiku, bet arī par slodzes balansēšanas stundām. Tikmēr pagājušās nedēļas otrdienā apstiprināts grafiks, bet piektdien - noteikumi, kas paredz kārtību pedagogu algu aprēķinam.
Te atslēgas vārds ir “piektdien” - proti, pēdējā brīdī, pa kaklu, pa galvu ar mērķi samulsināt pedagogus, lai radītu viņiem iespaidu, ka labā valdība prasības ir izpildījusi un vairs nav iemesla streikot.
Inga Vanaga nebija īsti konsekventa un runāja dīvaini - tā kā streikos, tā kā varbūt nestreikos, deva valdībai laiku ar tādu kā ultimātu, ja līdz trešdienai netiks izpildītas prasības, tad gan būs gājiens un streiks.
Apžēliņ, kāds vairs tur laiks valdībai? Valdībai ir bijuši mēneši un gadi, lai pedagogos ieklausītos. Pat ja Krišjāņa Kariņa (JV) otrā valdība savā rīkojumā pārkopētu visas pedagogu prasības un vēl uzmestu pa virsu katram skolotājam 500 eiro, streikam bija jābūt, un ir labi, ka tas ir.
Streiks jau nav tikai par naudu - tas ir par attieksmi, par aroganto nevēlēšanos pedagogus dzirdēt. Lieks apstiprinājums tam ir Andas Čakšas agresīvie izteikumi tagad jau streika laikā, ka streiks esot nelikumīgs. Ja uz Latviju pārceļami būtu Baltkrievijas likumi un tikumi, tad tiešām streiks būtu nelikumīgs...
Vēl tur ar šķidru uzrunu kaut ko centās stāstīt premjers Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Latviešu skolotāji nav tik nikni, lai darītu tā, kā savulaik ukraiņi, kuri savus amatvīrus lidināja atkritumu konteinerā.
Runa jau nav tik daudz par naudu, kuras, saprotams, valstī vairs nav “tik daudz kā nekad vēl nav bijis”. Runa ir par valdošās koalīcijas izglītības un zinātnes politiku, kura ir bijusi deklarēta kā viena no prioritāšu prioritātēm, taču praksē ir izgāzusies.
Streiks būs trīs dienas. Nestreiko visi, un ir skolas, kurās daļēji notiek mācības. Ja LIZDA aprobežosies tikai ar šīm trim dienām, tad necik liela jēga streikam nebūs bijusi.
Vajadzētu tā, lai jūt! Neatkāpties! Tā, lai sabiedrība arī ierauga un saprot, kas ir deviņi centi par stundu vairāk skolotājam, kurš katru dienu māca visādās zinībās ļaužu atvases, bet vakarā ar šausmās saceltiem matiem vēl labo jauno cilvēku kļūdas burtnīcās. Lielbritānijā neviena apkopēja nesaņem mazāk par 10 mārciņām stundā, bet Latvijā ar cēliem vārdiem tiek paziņots, ka skolotāju algu likmes tiek paaugstinātas no 7,5 uz 8,5 eiro par stundu.
Skolotāja darbs ir smagāks nekā ateju tīrīšana. Skolotājs dzīvo nemitīgā stresā, baisā troksnī. Viņš nevar, kā agrākos laikos, nolikt pie vietas sīkos neliešus, kuri viņam runā pretī, apsaukājas, sūdzas vecākiem un veido mobingu.
Valstī naudas ir tik daudz, cik ir, bet valdība kaut kā ir sākusi velt mucas uz pašvaldībām, it kā tās būtu pie visa vainīgas.
Valstī nav daudz naudas, taču tās pietiek visādiem neprāta “Rail Baltica” projektiem, karavīru ēdināšanas iepirkumam par 220 miljoniem eiro, “airBaltic” vadītāja Martina Gausa atalgojumam, deputātu un amatpersonu algu pacelšanai un vēl neskaitāmām un neticamām izrīcībām un izšķērdībām, ko redz katrs iedzīvotājs. Bet skolotājiem vienmēr nepietiek. Par maz. Valdība nevar izpildīt to, ko pati lēmusi.
Kariņa otrā valdība ir mazspējīga un ir sevi izsmēlusi. Kariņa valdības ministri ir neefektīvi. Tas nav tikai par Andu Čakšu. Tāpēc LIZDA vajadzētu neaprobežoties ar sīku triju dienu streiku, ko dažs ministrs pamanās pat piespraust sev kā veiksmīga nopelna medāli. LIZDA vajadzētu neatkāpties un streikot vēl - tik ilgi, kamēr tiek izpildītas visas prasības.
Kariņš diezgan pat klaji smejas par pedagogu streiku, kas viņa pozīcijas neapdraud. Taču streiks varbūt ir ievads? Necik ilgi vairs nav līdz Valsts prezidenta vēlēšanām (31. maijā). Varbūt tagad streiks ir “apetītes ierosināšanai”, lai pēc tam tiktu gāzts gan Egils Levits, gan Krišjānis Kariņš?
