Izglītība

Lai gan 100% valstij piederošs un teju simt gadu sens uzņēmums var asociēties ar birokrātisku “papīru” darbu, konservatīvu darba kultūru un nelokāmām tradīcijām, darbs VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC)  šo mītu atspēko.

Ekonomikas ministrijas analīze parāda, ka Latvijā ir liels STEM, it īpaši IT jomas, speciālistu trūkums un šī tendence saglabāsies tuvākajā nākotnē. Viena no augstskolām, kas sagatavo konkurētspējīgus STEM jomas speciālistus, ir Transporta un sakaru institūts.

Vēlies kļūt par ārstu, programmētāju vai skolotāju, bet neesi izvēlējies izglītības iestādi? Vai varbūt vēl nezini, ko studēt?  Tad tev no 11. līdz 13. martam ir jāapmeklē izstādē “Skola 2022”! Trīs dienas Ķīpsalā varēs iepazīties ar izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs, konsultēties ar studentiem, pasniedzējiem un karjeras konsultantiem, apmeklēt izglītojošus seminārus un piedalīties aizraujošās aktivitātēs.

Augstākās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības dati (informācija publiskota par 2017.–2018. gadu) atklāj, ka darbu ar diplomu kabatā iegūst aptuveni 88% absolventu, nepilni 4% papildina bezdarbnieku rindas, 1% nolemj pamest valsti, pārējie – ekonomiski neaktīvi vai par viņiem nav iegūta informācija.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir viena no lielākajām universitātēm Latvijā, kas sagatavo spējīgus, darba tirgū pieprasītus speciālistus 53 studiju programmās inženierzinātnēs, biozinātnēs un sociālajās zinātnēs. Mūsdienīga studiju vide, atbalsta programmas, iespēja iesaistīties pētniecībā un starptautiskajos projektos, kā arī plašs brīvā laika pavadīšanas piedāvājums – tie ir tikai daži aspekti, kāpēc studēt Jelgavā, kas izsenis zināma kā studentu pilsēta.

Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums (LVT) Latvijā ir vadošais partneris trīs jomās – enerģētika, telemehānika un loģistika un komerczinības. Tehnikums ik gadu nāk klajā ar jaunām mācību programmām, kas ir tiešā saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm.

“Neatkarīgā” vaicā izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi ziņas no vairākām pašvaldībām par vēlmi šogad slēgt vietvaru pārziņā esošās izglītības iestādes. Pēdējais zvans, mācību gadam noslēdzoties, izskanēs Remtes, Rubas, Pampāļu pamatskolā un Jaunlutriņu sākumskolā.

“Skola ir vēstnesis, proti, mēs esam izpildītāji. Ja vecākiem kaut kas nepatīk, lūdzu, vērsieties ar vēstuli pie ministru prezidenta, pie Saeimas priekšsēdētājas. Lūdzu, netraucējiet man strādāt, jo es izpildu leģitīmi pielemto, un direktoram pārmest to, ka viņš piekrīt likumdošanai, ir vienkārši bezkaunība,” teic Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, analizēdams skolas un vecāku saskarsmi. Par to un par daudz ko citu – šodien intervija ar Rūdolfu Kalvānu.

No 54 500 bezdarbniekiem 11 500 jeb 21% darba meklētāju ir augstākā izglītība, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā statistika par septembri. Gada laikā šis skaits nedaudz sarucis – bija 23%.

Bērnu un jauniešu ieinteresēšana fizikas un citu eksakto mācību priekšmetu apguvē un izcilības veicināšana ilggadēji ir viens no AS “Latvenergo” atbildīgas uzņēmējdarbības virzieniem.

Oktobra beigās skatītāju vērtējumam nodotā izrāde bērniem “Sapraši un nesapraši” Liepājas teātrī apliecina, ka arī digitālās izrādes formā ir iespējams samazināt plaisu starp aktieri un skatītāju, saglabājot konkrētās laiktelpas notikuma neatkārtojamību un cilvēciskās saskarsmes siltumu.

Izglītības un zinātnes ministrija izsludinājusi vēl divas vakances augstskolu padomes locekļu amatiem - Liepājas universitātē un Daugavpils universitātē, algā solot attiecīgi 1056 eiro un 1401 eiro mēnesī.

Latvijas augstskolās drīzumā jāsāk strādāt jaunajai iekšējās pārvaldības institūcijai – augstskolas padomei. Atsevišķu augstskolu padomes locekļiem algā maksās no 2000 līdz 2500 eiro mēnesī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātās vakances šiem amatiem.

Jaunās konservatīvās partijas biedri – ministri Tālis Linkaits un Anita Muižniece – ir radikāli pretējās domās par jūrniecības izglītības nākotni. Satiksmes ministrija iestājas par Latvijas Jūras akadēmijas autonomijas saglabāšanu, iekļaujot tajā arī Liepājas Jūrniecības koledžu. Izglītības un zinātnes ministre – akadēmiju un koledžu pārveidot par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti. Pa vidu ir jūrnieki, kas satraucas, vai politisku eksperimentu dēļ netiks kaitēts labi funkcionējošai nišas izglītības sistēmai, kas viņiem garantē stipru dokumentu darbam uz lielajiem kuģiem visās pasaules malās.

Jūrniecības nozares iestādes, uzņēmumi un nevaldības organizācijas mobilizējas savas vienīgās augstskolas aizstāvībai. Latvijas Jūras akadēmija tiek gatavota reorganizācijai, par ko zināms vien tas, ka gaidāma autonomijas zaudēšana, nokļūstot zem Rīgas Tehniskās universitātes cepures. Ar nozari par tās izglītības vajadzībām runāts netiek.

Skolotājiem šis mācību gads iesākās ar papildu pienākumiem – jāpalīdz veikt skolēnu testēšana pret Covid-19; jāspēj vadīt stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti. Tagad pamatīgu robu pedagogu ģimenes budžetā iecērt vēl prasība par obligātu masku valkāšanu (arī vakcinētajiem), vadot mācību stundas klātienē.

No 2018. līdz 2021. gadam valsts pētījumu programmā “Latviešu valoda” Liepājas Universitātes zinātnieki viesojās pirmsskolas izglītības iestādēs, lai veiktu bērnu valodas pētījumus Kurzemē, Latgalē un Rīgā. Pētījumos piedalījās arī sešas studentes, topošās logopēdes.

Jūrniecības organizācijas vakar pulcējās, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.

Lai arī pēdējos gados sāka samazināties to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās un nestrādā, pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī šo jauniešu skaits palielinājās.

Stājoties spēkā jaunajai izglītības pieejai – kompetencēs balstītam mācību saturam, skolām un skolotājiem ir ieteikts izmantot pieejamos lokālos resursus. Tas nozīmē, ka mācību priekšmetu apguvei jāizvērtē un jāiesaista vietējie uzņēmumi, muzeji, saimniecības un citas struktūras un procesi, kas var kalpot par kompetenču izglītības stūrakmeni.

Saruna ar pedagoģi, Saeimas deputāti Eviju Papuli