Uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbild Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) karjeras atbalsta nodaļas vadītāja Ināra Punkstiņa.
Kā VIAA iesaistās procesos, lai skolēni pēc iespējas precīzāk un ātrāk spētu izvēlēties savu nākotnes profesiju?
Nu jau sešus gadus īstenojam projektu “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”. Projekta galvenais mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam skolēniem vispārējās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības kompetenču centros (PIKC). Sākotnēji projektā iesaistījās 430 izglītības iestāžu, bet līdz ar skolu reorganizāciju vai likvidēšanu daudzas skolas projektā vairs nepiedalās - šobrīd projektā ir iesaistītas nepilni 300 skolu. Diemžēl šogad projekts beigsies.
Kādas ir šā projekta aktivitātes - tieši kas tika darīts?
Projektā tika paredzēta centralizēta resursu izstrādāšana - izveidojām trīs karjeras attīstības atbalsta paraugprogrammas: vispārējai, profesionālajai un speciālajai izglītībai. Vienlaikus sadarbībā ar profesionāļiem izstrādājām karjeras atbalsta metodikas, kas paredzētas karjeras konsultantu darbam, kā arī individuālās konsultēšanas rokasgrāmatu. Projektā iesaistītie sadarbības partneri - pašvaldības, to izglītības pārvaldes vai PIKC - saņēma finansējumu pedagogu karjeras konsultantu atalgojumam, savukārt pedagogi karjeras konsultanti guva iespējas sava darba pilnveidošanai, piedaloties dažādos kursos, piemēram, par darbu ar vecākiem, par individuālo konsultēšanu. Vislielākais ieguvums ir profesionāli sagatavotu pedagogu karjeras konsultantu pieejamības nodrošināšana visās projektā iesaistītajās skolās.
Vai karjeras konsultants viens spēj paveikt milzīgo darbu, lai katrs skolēns izvēlētos sev piemērotāko nākotnes profesiju?
Nebūt nē - karjeras konsultanta darba rezultāti ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, īpaši no skolas vadības attieksmes pret šiem jautājumiem. Liela loma ir karjeras konsultanta sadarbībai ar priekšmetu skolotājiem, kas šobrīd, kad ir ieviests kompetencēs balstīts izglītības saturs, ir īpaši svarīgi. Ir ļoti labi, ja karjeras konsultants kopā ar priekšmetu pasniedzējiem meklē saskarsmes punktus, lai skolēns ne tikai apgūtu mācību vielu, bet arī apgūtu savas karjeras vadības prasmes. Tiek realizēta arī tāda prakse, ka mācību stundu vada priekšmeta pasniedzējs kopā ar karjeras konsultantu vai pat industrijas pārstāvi. Piemēram, ja sociālo zinātņu stundā tiek runāts par banku darbību un finanšu kustību, pieslēgties var kāds no bankas darbiniekiem. Tādējādi skolēns uzzina gan mācību programmā paredzēto, gan iegūst ieskatu banku darbinieku profesijā. Skolu atsauksmēs dzirdam, ka šādu praksi pozitīvi vērtē ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki.
Cik liela loma karjeras izvēlē ir vecākiem?
Tā ir ļoti liela! Bērniem vienmēr ir vajadzīgs vecāku atbalsts un sapratne - it īpaši pēdējos gados, kad gan vecāki, gan bērni vairāk dzīvoja mājās un biežāk laiku pavadīja kopā, vecāku loma pastiprinājās arī karjeras izvēles jomā. Tikai tad, ja bērns saņem vecāku un citu tuvinieku atbalstu un sapratni, viņš ir motivēts domāt par savu nākotnes karjeru.
Līdz ar kompetencēs balstītas izglītības ieviešanu jau vidusskolas 11. klasē ir jāpieņem galējais lēmums, kurā virzienā skolēns veidos savu karjeru. Cik sagatavoti tik nozīmīgam lēmumam ir vidusskolēni?
Lai jau desmitajā, vienpadsmitajā klasē jaunieši būtu sagatavoti šādam lēmumam, karjeras konsultanti ar bērniem strādā jau no mazākajām klasītēm. Piemēram, aicinājums apmeklēt vecāku darbavietu arī ir process, kura laikā bērnos veidojas izpratne par kādu profesiju. Pamatskolas vecākajās klasēs tiek pētītas bērnu intereses un vajadzības, kā arī sekots līdzi sekmēm vienā vai citā mācību priekšmetā. Tāpat tiek realizēti daudzi citi pasākumi, piemēram, interešu izglītības pulciņi, ēnu dienas, skolu karjeru dienas, iesaistīšana sociālajās aktivitātēs un mācību uzņēmumos, dalība semināros un brīvprātīgajā darbā - visi šie un citi procesi palīdz jaunietim pieņemt lēmumu, kas viņš vēlas būt nākotnē. Tikai šāda paplašināta izglītības pieredze jauniešus pilnvērtīgi sagatavo lēmuma pieņemšanai.
Visi bērni nav vienādi - vieni ir ļoti motivēti, bet citi ir pasīvi savas dzīves pozīcijā. Kā motivēt tieši tos, kuri neko negrib un nekas viņiem nepatīk?
Skolēnu atbalsta jautājums arvien vairāk aktualizējas, tāpēc skolām ir nepieciešams vairāk dažāda atbalsta personāla, tostarp to, kuri strādā ar psiholoģiska vai sociāla rakstura jautājumiem. Šādu speciālistu, tāpat kā karjeras konsultantu, nemaz tik daudz nav, un skolas viņus meklē. Katrā gadījumā ir jārada sistēma, kurā katram skolēnam ir pieejams attiecīgās jomas atbalsta speciālists.
Projekta laikā karjeras konsultantu darbu apmaksāja no iepriekš pieminētā projekta finansējuma. Šogad tas beidzas. Kas būs tālāk?
Tagad skolām karjeras konsultanta atalgojums būs jāieliek pārējā skolas atbalsta personāla izmaksās vai jārod citas iespējas. Ir skaidrs, ka finansējuma jautājums nākamgad būs ļoti aktuāls. Nevar pieļaut, ka līdz ar projekta noslēgumu sabruktu sešus gadus veidotā sistēma. Iespējas ir dažādas - apmaksāt konsultantu darbu var gan no pedagogu atalgojumam paredzētās valsts dotācijas vai arī pašvaldība piešķirt atsevišķu finansējumu šāda pedagoga darba apmaksai. Es domāju, ka risinājumi katrā pašvaldībā būs atšķirīgi. Mums tiešām ir labi apmācīti karjeras konsultanti, tāpēc viņu kapacitāte ir jāizmanto - mēs nedrīkstam atgriezties pie situācijas, kad karjeras izglītība tika realizēta fragmentāri - no projekta uz projektu, no pasākuma uz pasākumu. Kā jau iepriekš teicu - karjeras izglītība ir komplicēts ilgtermiņa darbs.
Jūs iepriekš pieminējāt vērienīgu aptauju. Kādi ir secinājumi?
Aptauja tika veikta projekta ietvaros ar mērķi apzināt, kāda ir aptaujāto izpratne par karjeras atbalsta iespējām skolā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši skolēnu un gandrīz 5000 vecāku. Redzam, ka salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku mazliet ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri nespēj izlemt, kurā virzienā turpināt izglītību vai uzsākt darbu. To skaits, kuri šaubās par vienu vai citu izvēli, ir palicis iepriekšējā līmenī. Vairāk ir to, kuri konkrēti zina, ko darīs tālāk. Viņi saka, ka skola ir tā vieta, kas ir darījusi visu, lai viņi spētu pieņemt lēmumu un būtu par to pārliecināti. Es domāju, ka šie rezultāti ir saistāmi ar karjeras konsultantu darbību. Ir jāsaprot, ka nekad nebūs tā, ka visiem viss ir pilnīgi skaidrs.
Kā mainās sabiedrības viedoklis attiecībā uz vidējo profesionālo izglītību?
Esmu pārliecināta, ka šobrīd profesionālās vidējās mācību iestādes ir labā līmenī un jauniešiem, kuri vēlas turpināt izglītoties augstākajās mācību iestādēs, vispārējās vidējās izglītības apguves līmenis šeit nav šķērslis. Arī profesionālās sagatavotības līmenis ir būtiski audzis, jo programmu izstrādē tiek iesaistīti nozaru eksperti un darba devēju pārstāvji, kā arī ar ES fondu atbalstu ir izveidotas spēcīgas un mūsdienīgas materiāli tehniskās bāzes - laboratorijas, tehnoloģijas, darbnīcas. Jāteic, ka uzņēmēji bieži ar skaudību skatās uz iekārtām un tehnoloģijām, kas ir profesionālās izglītības iestāžu rīcībā. Man bija iespēja piedalīties profesionālās izglītības iestāžu stratēģiju izskatīšanā - redzu, ka katra mācību programma ir ļoti pārdomāti atlasīta un izstrādāta. Arī karjeras attīstības atbalsta stratēģijas ir daudzsološas.
Bet joprojām dzirdam, ka nereti vidusskolas nevēlas “atdot” skolēnus profesionālajai izglītībai, jo tas var ietekmēt pašas skolas turpmāko eksistenci nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Stereotipi arī nav pavisam zuduši - vēl arvien vecāki nevēlas sūtīt bērnu uz profesionālo mācību iestādi, jo tā asociējas ar “profenēm”, ko savulaik izvēlējās tikai tie, kuri nespēja vai negribēja mācīties. Kā zināms, vecākiem ir liela loma karjeras izvēlē. Arī pēc aptaujas datiem redzam, ka vecāki un ģimene ir bērnam pirmais un svarīgākais informācijas avots un padomdevējs. Taču tagadējās profesionālās vidējās mācību iestādes ir pilnīgi cits stāsts. Ar tām arī iepazīstinām pamatskolēnus savlaicīgi, projektā bijusi iespēja gan profesionālo izglītības iestāžu apmeklējumam, gan piedalīties tur piedāvātajās meistarklasēs, darbnīcās, kā arī klātienē vērot profesionālās meistarības konkursu “SkillsLatvia”.
Ko mūsdienu jaunieši visvairāk vēlas apgūt?
Anketā papildus jautājumiem par karjeras atbalsta iespējām savā skolā tostarp tika lūgts atbildēt uz jautājumu, ar kādu jomu / jomām skolēni šobrīd saista savu nākotni. Tendence mani pārlieku neiepriecina, jo TOP 3 jauniešu izvēles ir: mākslas un kultūra, sports, medicīna. Pirms pandēmijas TOP 3 bija citāds - pirmajā vietā pārliecinoši bija medicīna. Iespējams, ka jaunieši mainīja domas, redzot, cik grūti nācās mediķiem strādāt pandēmijas laikā. Savukārt mākslas, kultūras un sporta popularitāte aptaujā, visticamāk, varētu būt saistīta ar mājsēdēm un stipri ierobežotajām iespējām sportot, dziedāt, dejot, baudīt kultūru un mākslu. Tajā pašā laikā daudz laika tika pavadīts sociālajos tīklos, kur gozējās sportiski, dziedoši un skaisti cilvēki - skaistie cilvēki un redzētais ekrānā ir atstājis nospiedumu uz jauniešu karjeras izvēlēm. Tuvu TOP 3 ir IT joma - tā ir palikusi iepriekšējā līmenī.
Es ceru, ka ar katru gadu mūsu izglītības sistēmā būs arvien vairāk labu un atbilstoši atalgotu skolotāju, profesionālu karjeras konsultantu, kuri spēs dot skolēnam zināšanas un prasmes, ko viņš gaida, tostarp profesionālo virzību nākotnes karjerai.
