Pilnīgs haoss Alūksnes novadā. Runa ir par izglītības sistēmas sagraušanu. Nav saskatāma nekāda loģika šai darbībai, un to nerisina arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas līdz šim nav sniegusi jelkādu skaidrojumu tam, kas notiek Alūksnes novadā.
Tuvākajā laikā tiks slēgtas vai reorganizētas daudzas skolas Alūksnes novadā. Novada lielākā lauku mācību iestāde - Strautiņu pamatskola, kurā mācās aptuveni 100 bērnu - tiks reorganizēta par Strautiņu sākumskolu. Likvidēs 4.-9. klases, tās pievienojot Alūksnes vidusskolai. Izglītības ministre Anita Muižniece iepriekš teica, ka pamatskolas bērniem jāmācās maksimāli tuvu dzīvesvietai. Bet par transportu nekas nav skaidrs.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā (EGAVĢ) 7.-12. klašu vietā paliks izglītības programma 10. līdz 12. klasei, lai esošie ģimnāzisti beigtu skolu vēl ar ģimnāzijas diplomu. Šādu kompromisu piedāvā dome.
Bet ģimnāzija visus šos gadus bijusi prestižākā novada skola ar augstāko novērtējumu novadā un 12. vietu skolu reitingā Latvijā. Arī ģimnāzija publiski ir paudusi viedokli un aicinājusi domi apvienot EGAVĢ ar Alūksnes sākumskolu, kā tas jau bijis senāk, taču šis piedāvājums tika ignorēts.
Kas notiks vēlāk, kad skolnieki absolvēs esošo ģimnāziju, nav zināms. Visticamāk, skola zaudēs akreditāciju un tiks pievienota Alūksnes vidusskolai, kas nav atrodama skolu reitingā jau daudzus gadus. Ģimnāzijai patlaban nav direktora, kas aizstāvētu tās intereses, tāpēc arī pašvaldība izmanto situāciju.
Ir paredzēts likvidēt Pededzes pamatskolu, Bejas pamatskolu, Malienas pamatskolu un Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolu. Tās visas paredzēts pievienot Alūksnes vidusskolai. Skolas var apvienot tikai juridiski, kontrolējot skolu budžetu un mācību norisi.
Šo skolu bērnu vecāki ir ļoti neapmierināti ar mācību iestāžu likvidēšanu: tas ir gan traumējoši bērniem, gan apgrūtinoši vecākiem. Turklāt novada iedzīvotāji, zaudējot iespēju bērniem mācīties valsts ģimnāzijā, var doties uz citām pašvaldībām, kur tādas iespējas būs, vai arī izvēlēsies vidējo izglītību iegūt tālmācībā. Vai no tālmācības celsies zināšanu kvalitāte? Diez vai. Toties skolotājiem, kuri pēc reorganizācijas sāks strādāt Alūksnes vidusskolā, būs lielāka darba slodze un līdz ar to arī augstāks atalgojums. Kārtējo reizi tiek domāts par kvantitāti, nevis par kvalitāti.
Alūksnes novada domes sēdē, kurā tika lemts par skolu likvidāciju, tika aktualizēts jautājums par ģimeņu sociālo stāvokli. Ir ģimenes, kurām trūkst naudas, lai iegādātos bērniem apģērbu, un diez vai tām atradīsies līdzekļi, lai varētu sūtīt bērnus uz skolu pilsētā...
Dome, plānojot skolu tīkla sakārtošanu, nav ņēmusi vērā, ka skola ir nozīmīga vietējās kopienas sastāvdaļa. Protams, var ar vieglu roku iznīcināt mazās skolas, bet līdz ar to pazušanu mainīsies arī apkārtējā vide, un ne uz to labāko pusi. Par mazo skolu saglabāšanu iestājusies arī Pašvaldību savienība, kas piedāvā skolu darbību sakārtot, nevis tās slēgt.
Skolu padomju pārstāvji nosūtīja atklātu vēstuli Alūksnes novada domei, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsarga birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - ar lūgumu izvērtēt, „vai ir pieļaujama šāda pašvaldības domes darba prakse, virzot un apstiprinot lēmumus, kuri ir pretrunā sabiedrības vairākuma, jo īpaši bērnu, interesēm, tajā pašā laikā būtiski ietekmē domes deputātes vadītās iestādes attīstību”.
Dome atbildēja nekonkrēti un izvairīgi, Tiesībsarga birojs palūdza vairāk informācijas, savukārt Izglītības un zinātnes minstrija klusē joprojām.
Iztaujāju vecāku pārstāvi Ingu Sedlenieci, kuras dēls mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8. klasē. „Mēs saprotam, ka izmaiņas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, jo bērnu ir mazāk, iedzīvotāju ir mazāk. Nevarēs būt tik daudz skolu, cik ir patlaban. Tomēr varbūt ne tik radikāli mainīt to visu? Varbūt vispirms parunāt ar cilvēkiem? Mēs veicām aptauju par skolu reformu mūsu novadā, piedalījās vecāki, aizpildot vairāk nekā 600 anketu. 94% no aptaujātajiem vecākiem ir pret šo reformu,” teic Inga Sedleniece.
„Pašvaldība nevēlas runāt ar cilvēkiem. Protams, vārdos pašvaldības deputāti sola komunicēt un apgalvo: sarunu nekad nevar būt par daudz. Bet tad, kad lielā steigā notiek lēmumu pieņemšana, tad tie solījumi aizmirstas.
Zaudējumi, veicot reformu, būs jebkurā gadījumā. Pašvaldība spiež uz to, ka novadā nevarot būt divas vidusskolas. Mēs gan vēl neesam finansiāli salikuši kopā: var vai nevar būt. Ja ģimnāzijā atstāj tikai 10.-12. klases, tad mēs zaudējām vairāk bērnu nekā tad, ja paliek divas vidusskolas - ģimnāzija un novada vidusskola. Un kā var atdalīt 7.-9. klases no ģimnāzijas 19.-12. klasēm?
Esam aptaujājuši arī sākumskolas bērnu vecākus. Absolūti lielākā daļa vēlas būt pie ģimnāzijas. Tā tomēr ir pakāpi augstāk nekā parastā vidusskola, jo prasības nopietnākas.
Izglītības ministrijas attieksme pret skolu reformu ir īpatnēja. Ministrija neatbild uz mūsu vestuli. Ziemas vidū ministre Anita Muižniece viesojās Alūksnes novadā, un viņas teksts, ko publicēja arī vietējā presē, bija par to, ka ģimnāzija ir jāstiprina un jāatbalsta. Un Alūksnes novada dome pēc neilga laika lemj, ka ģimnāzija jālikvidē! Ar domu, ka mainīsies valsts politika un Latvijā paliks tikai kādas divas ģimnāzijas... Šajā pretstāvē gandrīz visas Alūksnes novada skolas ir vienotas, izņemot Alūksnes novada vidusskolu, kas neiesaistās šajos procesos. Acīmredzot tā cer uz tādas kā centrālās skolas statusu.
Nu nedrīkst slēgt ciet skolas. Tas nav pareizi! Tas ir tāds putinisms: kā es nolēmu, tā arī būs! Deputāti taču ir ievēlēti tautas pārstāvji, viņiem tā kā būtu jāņem vērā tas, ko tauta saka. Bet tas, protams, ir tikai teorētiski. Praktiski izskatās tā, ka pašvaldība pieder deputātiem un viņi dara visu, kas viņiem ienāk prātā.”
Pieķēros domai par to, ka skola ir nozīmīga vietējās kopienas sastāvdaļa. Ja nav skolas, drīz nebūs arī kultūras nama vai tautas nama. „Izbeigsies” arī bibliotēka. Pārtrūks un „nomirs” jebkāda kultūras dzīve, līdz ar to - arī pati mazpilsēta, kuras pārpalikušie iedzīvotāji skumji, bet drīz arī likteņpakļāvīgi raudzīsies uz kādas saprātīgākas pilsētas pusi. Mazpilsētas vai mazpagasta dzīve iznīks kā bezsakņu stādiņš.
Še nu ir īsti pamatoti atcerēties padomju laika saukli, ka „bērni ir mūsu nākotne”. Nebūs pagastā vai pilsētā bērnu, nebūs arī nākotnes. Šķiet, ka Alūksnes novada dome padomju stiliņu pārņem tikai daļēji: bērni kā nākotne to neinteresē, savukārt atttieksme pret vēlētājiem ir tieši tikpat vienaldzīga kā padomju laikos. Tāpat taču nobalsos par vajadzīgajiem, vai ne?
Kad otrdien sazvanīju Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Dzintaru Adleru, viņš, uzzinājis, par ko vēlos iegūt informāciju, tas ir, par skolu likvidāciju, atteicās runāt, jo „tūlīt sāksies sapulce”. Iespējams, ka tāda sapulce arī bija paredzēta. Tad tai vajadzētu sākties pulksten 10.00 (savienojums ar Adlera kunga tālruni notika pulksten 9.52), un tas nozīmē, ka pietiktu arī ar dažām ninūtēm, lai priekšsēdētājs sniegtu komentāru par Alūksnes novada skolu likvidāciju. Toties viņš vēlīgi piedāvāja noklausīties domes sēdes ierakstu, kurā esot dzirdamas debates par skolām...
Kas tagad atliek Alūksnes novada vecākiem, kuri ir kategoriski pret skolu likvidāciju? Cerēt uz Izglītības ministrijas rīcību, bet tās pagaidām nav, tā ka ne čiku, ne grabu - nav. Vēl var gaidīt VARAM reakciju, taču arī diezgan bezcerīgi: šī ministrija ir aizņemta ar „zaļo kursu”, kas vērsts uz elektroautomobiļu dāvināšanu miljonāriem. Ko vēl? Pašvaldību vēlēšanu dienā atcerēties esošās domes „varoņus”. Bet tad jau būs par vēlu - skolas būs iznīcinātas.
Taču - kas visvairāk nepatīk jebkurā līmenī valdošajiem? Ja viņus neliek mierā, pieprasa, neatlaižas, raksta, runā, kliedz... Ja spiediens no vecāku puses neatslābs, tieši otrādi - ja tas pastiprināsies, ir cerības, ka skolas tiks saglabātas. Lai jums izdodas!
