Izglītība

“Skola ir vēstnesis, proti, mēs esam izpildītāji. Ja vecākiem kaut kas nepatīk, lūdzu, vērsieties ar vēstuli pie ministru prezidenta, pie Saeimas priekšsēdētājas. Lūdzu, netraucējiet man strādāt, jo es izpildu leģitīmi pielemto, un direktoram pārmest to, ka viņš piekrīt likumdošanai, ir vienkārši bezkaunība,” teic Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, analizēdams skolas un vecāku saskarsmi. Par to un par daudz ko citu – šodien intervija ar Rūdolfu Kalvānu.

No 54 500 bezdarbniekiem 11 500 jeb 21% darba meklētāju ir augstākā izglītība, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā statistika par septembri. Gada laikā šis skaits nedaudz sarucis – bija 23%.

Bērnu un jauniešu ieinteresēšana fizikas un citu eksakto mācību priekšmetu apguvē un izcilības veicināšana ilggadēji ir viens no AS “Latvenergo” atbildīgas uzņēmējdarbības virzieniem.

Oktobra beigās skatītāju vērtējumam nodotā izrāde bērniem “Sapraši un nesapraši” Liepājas teātrī apliecina, ka arī digitālās izrādes formā ir iespējams samazināt plaisu starp aktieri un skatītāju, saglabājot konkrētās laiktelpas notikuma neatkārtojamību un cilvēciskās saskarsmes siltumu.

Izglītības un zinātnes ministrija izsludinājusi vēl divas vakances augstskolu padomes locekļu amatiem - Liepājas universitātē un Daugavpils universitātē, algā solot attiecīgi 1056 eiro un 1401 eiro mēnesī.

Latvijas augstskolās drīzumā jāsāk strādāt jaunajai iekšējās pārvaldības institūcijai – augstskolas padomei. Atsevišķu augstskolu padomes locekļiem algā maksās no 2000 līdz 2500 eiro mēnesī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātās vakances šiem amatiem.

Jaunās konservatīvās partijas biedri – ministri Tālis Linkaits un Anita Muižniece – ir radikāli pretējās domās par jūrniecības izglītības nākotni. Satiksmes ministrija iestājas par Latvijas Jūras akadēmijas autonomijas saglabāšanu, iekļaujot tajā arī Liepājas Jūrniecības koledžu. Izglītības un zinātnes ministre – akadēmiju un koledžu pārveidot par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti. Pa vidu ir jūrnieki, kas satraucas, vai politisku eksperimentu dēļ netiks kaitēts labi funkcionējošai nišas izglītības sistēmai, kas viņiem garantē stipru dokumentu darbam uz lielajiem kuģiem visās pasaules malās.

Jūrniecības nozares iestādes, uzņēmumi un nevaldības organizācijas mobilizējas savas vienīgās augstskolas aizstāvībai. Latvijas Jūras akadēmija tiek gatavota reorganizācijai, par ko zināms vien tas, ka gaidāma autonomijas zaudēšana, nokļūstot zem Rīgas Tehniskās universitātes cepures. Ar nozari par tās izglītības vajadzībām runāts netiek.

Skolotājiem šis mācību gads iesākās ar papildu pienākumiem – jāpalīdz veikt skolēnu testēšana pret Covid-19; jāspēj vadīt stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti. Tagad pamatīgu robu pedagogu ģimenes budžetā iecērt vēl prasība par obligātu masku valkāšanu (arī vakcinētajiem), vadot mācību stundas klātienē.

No 2018. līdz 2021. gadam valsts pētījumu programmā “Latviešu valoda” Liepājas Universitātes zinātnieki viesojās pirmsskolas izglītības iestādēs, lai veiktu bērnu valodas pētījumus Kurzemē, Latgalē un Rīgā. Pētījumos piedalījās arī sešas studentes, topošās logopēdes.

Jūrniecības organizācijas vakar pulcējās, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.

Lai arī pēdējos gados sāka samazināties to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās un nestrādā, pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī šo jauniešu skaits palielinājās.

Stājoties spēkā jaunajai izglītības pieejai – kompetencēs balstītam mācību saturam, skolām un skolotājiem ir ieteikts izmantot pieejamos lokālos resursus. Tas nozīmē, ka mācību priekšmetu apguvei jāizvērtē un jāiesaista vietējie uzņēmumi, muzeji, saimniecības un citas struktūras un procesi, kas var kalpot par kompetenču izglītības stūrakmeni.

Saruna ar pedagoģi, Saeimas deputāti Eviju Papuli

Atbild Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa:

Viss pagājušais mācību gads ir pēc būtības zaudēts – attālinātā mācīšanās gan ir jauka lieta, taču ar to var izlīdzēties šad tad. Nekāds datora ekrāns nevar aizstāt dzīvu skolu, kurā skolotājs redz skolēnu un skolēni redz cits citu. Tāpēc Latvijas bērni lielā mērā ir otrgadnieki – tā nav bijusi pietiekama izglītības kvalitāte, kas viņiem ir tikusi pagājušajā gadā.

Klāt 1. septembris, kad beidzot, ievērojot virkni prasību, skolēni un skolotāji tiksies mācību iestādēs klātienē. Bet vai uz ilgu laiku? Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tas atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, piemēram, ja atkal valstī tiek izsludināta ārkārtējā situācija, skolas var tik aizvērtas.

Lai pamatotu obligāto vakcinēšanos pret Covid atsevišķās profesijās un obligātu sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību iekštelpu pasākumos, viens no valdības argumentiem ir tas, ka vakcinācija nepieciešama, lai aizsargātu apkārtējo cilvēku drošību.

Transports un loģistika ir viena no nozīmīgākajām nozarēm mūsu valstī. Arī šī joma izjūt augstas raudzes speciālistu trūkumu – pārlūkojot Latvijā populārākos vakanču portālus, redzams, ka darba sludinājumi minētājā sfērā ir vairāki simti, arī atalgojums profesionālim ir ap 2000–3000 eiro. Par to, kāpēc ir vērts studēt loģistiku plašāk, stāsta Transporta un sakaru institūta (TSI) profesionālā bakalaura studiju programmas „Transporta un biznesa loģistika” direktors un uzņēmuma „GEFCO Baltic” pārdošanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Kotļars.

Iepriekš rakstīju, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi iegādāties CO2 mērītājus skolām par 1,9 miljoniem eiro, tāpēc atvainojos lasītājiem par to, ka nebiju sapratis, par kādām summām stāsts, un šo dezinformāciju tagad atsaucu. Esmu vainīgs, un man ir kauns. Situācija ir vēl daudz drūmāka – runa ir nevis par 1,9 miljoniem, bet par 3,722 miljoniem.

Transporta un sakaru institūts (TSI) izsludina studentu uzņemšanu 2021./2022. studiju gadam. TSI piedāvā aktuālas un nozarē pieprasītas studiju programmas IT un robotikas, loģistikas un aviācijas, vadības un biznesa jomās. Talantīgākajiem reflektantiem ir pieejamas budžeta vietas, kas sedz studiju maksu līdz pat 100%. Pievienojies un kļūsti par TSI studentu un absolventu kopienas biedru, kas Tevi sagatavos starptautiska līmeņa karjerai!

Speciālo izglītību Latvijā saņem vairāk nekā 15 000 bērnu. Lielākā daļa mācās vispārizglītojošās skolās, kurās ir speciālās izglītības programmas vai speciālās klases. Tomēr vairāk nekā trīs tūkstoši bērnu, kuru vidū ir arī mazi, skolas vecumu nesasnieguši bērni, dzīvo internātos. Valsts kontrole revīzijā pamatoti izvirzījusi jautājumu: kāpēc bērni dzīvo institūcijās, un vai to nevar uzskatīt par “slēpto bērnunamu”?