Lai gan 100% valstij piederošs un teju simt gadu sens uzņēmums var asociēties ar birokrātisku “papīru” darbu, konservatīvu darba kultūru un nelokāmām tradīcijām, darbs VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) šo mītu atspēko.
Kā? Nemitīgs darbs pie jaunu tehnoloģisko risinājumu attīstības, kas arī darbiniekiem liek izjust atbildību un personisko iesaisti valsts mēroga projektu īstenošanā, mudina pilnveidoties profesionāli un vairo prieku un izaicinājumu strādāt LVRTC.
“Daudziem mūsu jaunākajiem kolēģiem nereti jau pirmajās darba dienās ir patiess pārsteigums par visaptverošo LVRTC sniegto pakalpojumu un īstenoto projektu vērienu! Mūsdienīgi un jaudīgi datu centri, nacionālās e-identitātes rīki, e-paraksts, optiskās šķiedras tīkls visā valstī, torņi un masti, kas jau sen vairs nenodrošina tikai radio un televīzijas apraidi, kiberaizsardzības risinājumi, ko LVRTC nodrošina valsts sektoram, pēdējo desmit gadu laikā tie ir bagātinājuši LVRTC darbības lauku, ļaujot no uzņēmuma, kas gadu desmitiem bijis tikai apraides un telekomunikāciju inženieru darba vieta, kļūt par iekārojamu darba devēju arī programmētājiem, IT drošības speciālistiem, datu centru ekspertiem, optikas metinātājiem un tīklu arhitektiem, ambīciju pilniem projektu vadītājiem, rūpīgiem finansistiem un skrupuloziem juristiem,” skaidro LVRTC Personāla attīstības daļas vadītāja Eva Bērziņa-Zommere.
LVRTC strādā gandrīz 270 darbinieku. Lielākajai daļai no tiem ir divdesmit un vairāk gadu darba stāžs uzņēmumā. Ir arī darbinieki, kuri visu darba mūžu nostrādājuši LVRTC, un viņu darba stāžs vienīgajā darbavietā sasniedz un pārsniedz 40 gadu. Tomēr ik gadu uzņēmumam pievienojas aptuveni 30 jaunu kolēģu, gan speciālisti, kam jau uzkrāts pieredzes portfolio, gan absolventi, kas LVRTC bijuši praksē, iepazinuši uzņēmumu un jau kļuvuši par daļu komandas. Pērn veiktā darbinieku aptauja atklāj, ka
65% LVRTC darbinieku noteikti rekomendētu savu darba devēju draugiem, paziņām un 72% LVRTC darbinieku atkārtoti noteikti pieteiktos darbā uzņēmumā.
Tas nozīmē, ka darbs LVRTC speciālistiem patīk! Kāpēc?
“Sarunās gan ar gados pieredzējušiem, gan jauniem darbiniekiem esam identificējuši tipiskākos daba vides aspektus, ko kolēģi labprāt un ar lepnumu piemin, runājot par savu darbu LVRTC,” skaidro E. Bērziņa-Zommere. “Pirmkārt, tas, protams, ir kolektīvs, komandas gars un mikrovide gan struktūrvienībā, gan uzņēmumā kopumā. Tam seko valstiska mēroga tehnoloģiski risinājumi, vērienīga infrastruktūra, aizraujoši risinājumi un inovācijas, kuru radīšanā darbinieki tiek iesaistīti, kā arī iespēja plānot un veidot karjeru uzņēmumā,” uzsver Bērziņa-Zommere.
#1 Mērogi izaicina
Bruno Treiguts LVRTC sāka strādāt pirms nepilniem četriem gadiem. Viņa pārziņā ir e-paraksta tehnoloģiskā platforma. Pēdējo trīs gadu laikā e-paraksta lietošana ir dubultojusies, e-paraksts tiek plaši izmantots visās tautsaimniecības nozarēs, uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē. Bruno pārziņā esošo tehnoloģisko platformu darbība, pieejamība un veiktspēja nosaka valstiska mēroga procesus, un tas nozīmē arī lielu atbildību par savu darbu, spēju koncentrēties un plānot ilgtermiņā. “Tas pozitīvais izaicinājums ir iespēja domāt plaši. Strādājot LVRTC, mēs nekad nerunājam par maziem, lokāliem risinājumiem, izstrādēm un projektiem. Ja kāds no kolēģiem nāk klajā ar jaunu ideju, piedāvājumu vai problēmas risinājumu, tad ir skaidrs, ka pirmais kritērijs, kas šim priekšlikumam ir jāiztur, ir mērogi un atbilstība valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju specifikai un prasībām. Turklāt tā tas nav tikai ar manā pārziņā esošiem procesiem, bet gan ikvienu no deviņiem LVRTC biznesa virzieniem. Domāju, ka šis valstiskais mērogs arī ir tas, kas aizrauj jaunos speciālistus nākt strādāt tieši LVRTC,” uzsver Treiguts.
#2 Iespēja izvēlēties sev interesantāko
“Domāju, ka IT speciālistiem mūsdienās ir ļoti svarīgi, ka viņi var mainīt un pielāgot darba specifiku savām interesēm. Nelielā uzņēmumā tas visdrīzāk nozīmētu darba devēja maiņu, bet mana pieredze LVRTC rāda, ka uzņēmuma iekšienē iespējams gan augt, gan mainīt profesionālo ievirzi,” stāsta LVRTC vadošais kiberaizsardzības risinājumu administrators Sendijs Dzenītis. Darbu LVRTC viņš uzsāka 2018. gadā un četru gadu laikā sev kā visinteresantāko darbības jomu ir atklājis tieši izpēti un analīzi, kas nepieciešama jaunu risinājumu attīstībai.
LVRTC kiberaizsardzības pakalpojumus valsts sektoram nodrošina jau vairāk nekā sešus gadus. Kiberaizsardzība šobrīd ir salīdzinoši jauna, turklāt nemitīgi attīstībā esoša joma, tāpēc ik dienu savā darbā Sendijs apgūst ko jaunu. To pieprasa gan arvien pieaugošā klientu izpratne par drošības prasībām, gan arī ģeopolitiskā situācija, kas daudzām valstīm ir likusi pārvērtēt arī digitālās telpas drošības nosacījumus. “Tas paver milzīgu potenciālu profesionālajai izaugsmei, bet ikdienas darbs rada milzu gandarījumu, ka varu darīt tieši to, ko vēlos,” uzsver Dzenītis. Sendijs jau divus gadus strādā pilnībā attālināti un dzīvo savā dzimtajā pilsētā. Arī iespēju salāgot privāto un profesionālo dzīvi Sendijs vērtē kā būtisku priekšrocību darba devēja izvēlē.
#3 Vieta, kur dzimst inovācijas
IKT vide un digitālā transformācija visās tautsaimniecības nozarēs ir liels dzinulis inovāciju dzimšanai. LVRTC Datu pārraides daļas vadītājs Dzintars Pentjušs LVRTC strādā jau kopš 2008. gada. Savu karjeru LVRTC Dzintars sāka kā tīkla infrastruktūras uzraudzības tehniķis, tam sekoja datu tīklu administratora amats, bet nu jau gadu Dzintars ir daļas vadītājs.
13 darba gadu laikā Dzintars bijis iesaistīts daudzu jaunu pakalpojumu un tehnoloģiju radīšanā un šo iespēju līdzdarboties inovāciju dzimšanā vērtē kā unikālu iespēju pilnveidot gan tehniskās zināšanas, gan finanšu plānošanas un projektu vadīšanas prasmes, vienlaikus izvairoties no iestigšanas vienmuļā rutīnā.
Pērnā gada lielākais izaicinājums bijis kvantu šifrēšanas iekārtu tests reālos apstākļos, ko LVRTC īstenoja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu (turpmāk - LUMII). Tests veikts, izmantojot LVRTC datu pārraides tīklu, kas ir Dzintara pārziņā, kā arī LVRTC jaunākā un jaudīgākā datu centra skaitļošanas jaudas, un testa laikā izdevies sasniegt Latvijas vēsturē lielāko atslēgu sadales ātrumu, kas ir atbilstošs šifrēšanas iekārtu maksimālai jaudai. “Kvantu tehnoloģijas, ko, sākot strādāt LVRTC, redzēju kā nākotni, nu ir kļuvušas par manu ikdienu. Būtiskākais inovāciju radīšanas procesā ir pacietība un rūpība. Ja kaut kas nav izdevies ar pirmo reizi - sēdi, pēti, analizē gan optisko tīklu, gan izmantotās iekārtas, gan pats savas darbības. Strādājot ar tehnoloģijām, ir jāmāk saglabāt vēsu prātu, tajā pašā laikā tieši degsme sasniegt rezultātu neļauj padoties,” uzsver Dzintars.
Noskaties video par LVRTC datu centriem
#4 Noderīgi risinājumi
Ventspilniece Una Jirgensone LVRTC sāka strādāt tikai pirms pusgada. Lai gan Una ir ieguvusi politoloģijas bakalaura grādu, viņu vienmēr ir saistījušas tehnoloģijas un komunikācija. Nu tā ir Unas ikdiena. Lai gan pati tikai pirms nepilna gada uzsāka lietot e-parakstu, viņa jau ir apmācījusi to darīt vairāk nekā 1000 cilvēku, sniedz konsultācijas un atbalsta e-paraksta lietotājus, kuriem eParakstīšana vēl nepadodas, kā arī veido dažādu veidu informatīvos un skaidrojošos materiālus. “Ir liels gandarījums, ja tavs darbs, kā arī risinājums, ko LVRTC ir izstrādājis, nes labumu iedzīvotājiem. Pandēmijas laikā pieprasījums pēc “e-paraksts mobile” būtiski pieauga, turklāt to ir uzsākuši lietot cilvēki, kam iepriekš bijusi maza pieredze digitālo risinājumu izmantošanā. “Darbs LVRTC viennozīmīgi ir arī mainījis manu priekšstatu par dažādu valsts nodrošināto risinājumu noderīgumu ikdienā. Pirms tam nereti uzdevu jautājumu, vai tiešām šī informācijas sistēma, e-pakalpojums vai kāds risinājums ir vajadzīgs. Nu, redzot, cik daudzās gan pavisam ikdienišķās, gan formālās situācijās noder, piemēram, “e-paraksts mobile”, jūtu lielu pievienoto vērtību no sava darba,” stāsta Una. Una dzīvo un strādā savā dzimtajā Ventspilī, lai gan pārējie viņas struktūrvienības kolēģi fiziski atrodas Rīgā. “Šis ir vēl viens lielisks pierādījums mūsdienu tehnoloģiju noderīgumam. Droši rīki man ļauj pieslēgties darba informācijas sistēmām no jebkuras vietas, stabili interneta sakari ļauj vadīt apmācības cilvēkiem visdažādākajās pilsētās Latvijā un ārpus tās, ik rītu esmu kopā ar savām kolēģēm ikdienas plānošanā, tajā pašā laikā turpinu dzīvi Ventspilī, kas ir gan finansiāli izdevīgāk nekā, piemēram, īrēt dzīvokli Rīgā, gan arī ļauj būt tuvāk ģimenei,” uzsver Una.
Noskaties Unas pamācību par to, kā uzstādīt eParaksts mobile uz sava viedtālruņa
#5 Vērienīga infrastruktūra
LVRTC infrastruktūras redzamākā daļa ir Latvijas augstākie torņi, kas jau gadu desmitiem kļuvuši par neatņemamu Rīgas, Liepājas, Cesvaines, Daugavpils, Ventspils un Valmieras pilsētvides elementu. Cesvaines torni, kura smaile ir augstākais punkts Baltijā, vietējie sauc par mazo Eifeli, savukārt valmierieši pilsētas daļu ap torni ar humoru mēdz dēvēt par “mazo Parīzi”.
Valmierietis Roberts Ziediņš ir viens no vairāk nekā 40 LVRTC augstkāpējiem, kuru ikdiena paiet, veicot dažādus inženiertehniskus darbus trīsdesmit Latvijas augstākajos torņos. “Dzīvojot Valmierā, tornis vienmēr ir labi redzams, bet īpaši tajā ieskatījos 2015. gadā, kad Zaķusalas TV tornī, kas ir augstākais tornis Eiropas Savienībā, pirmo reizi pacēla valsts karogu. Toreiz tas man lika pamanīt LVRTC kā iespējamo darba devēju, tāpat toreiz domāju - arī Valmieras augstākajā karoga mastā varētu plīvot valsts karogs. Divus gadus vēlāk sāku strādāt LVRTC Valmieras struktūrvienībā. Godīgi sakot, tikai tad pa īstam sapratu LVRTC plašās infrastruktūras nozīmi valsts sakaru tīklā un lomu tajā, kā ziņas, internets vai TV signāls nonāk līdz katrai mājsaimniecībai,” stāsta Roberts.
Roberts Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis maģistra grādu telekomunikāciju zinātnē. Līdztekus darbam LVRTC Roberts darbojas arī Zemessardzē.
2018. gadā Zaķusalas TV tornī LVRTC pacēla valsts vēsturē lielāko - 800 kvadrātmetru plašu - valsts karogu. Arī Valmieras, Liepājas, Ventspils, Daugavpils un vēl 15 valsts augstākajos torņos kopš 2018. gada svētkos plīvo karogs. Lai gan pats Roberts karoga pacelšanā Valmieras vai kādā citā tornī nav piedalījies, valsts svētkos maijā un novembrī Roberts domās ir kopā ar kolēģiem, kas iesaistīti Zaķusalas TV torņa izgaismošanā, kā arī karogu pacelšanā.
***
Uzzini arī tu, kādas ir tavas karjeras iespējas LVRTC. Mūsu vakances.
Vēlies parunāt par darbu LVRTC? Satiec mūs arī Rīgas Tehniskās universitātes karjeras dienās: Tiekamies Karjeras dienās.
