Arī Liepājas un Daugavpils universitātē izsludinātas padomes locekļu vakances

© Jānis Vecbrālis/F64

Izglītības un zinātnes ministrija izsludinājusi vēl divas vakances augstskolu padomes locekļu amatiem - Liepājas universitātē un Daugavpils universitātē, algā solot attiecīgi 1056 eiro un 1401 eiro mēnesī.

Liepājas Universitātē un Daugavpils universitātē katrai tiek meklēti trīs šādu amata vietu kandidāti.

Neatkarīgā jau rakstīja par Latvijas universitātei, Rīgas Tehniskai universitātei, Banku augstskolai, Vidzemes universitātei, Ventspils augstskolas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai izsludinātajām padomes locekļu vakancēm.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka ir izsludināta pieteikšanās Ministru kabineta (MK) virzītiem kandidātiem uz vietu valsts augstskolu padomēs.

  • Līdz 23. novembrim (iepriekš 11. novembris) aicināti pieteikties kandidāti uz Latvijas Universitātes (piecas amata vietas) un Rīgas Tehniskās universitātes (piecas amata vietas) augstskolas padomēm.

  • Līdz 25. novembrim (iepriekš 13. novembris) aicināti pieteikties sabiedrības pārstāvji, kas kandidē uz vietu augstskolu padomēs Banku augstskolā (divas amata vietas) un Vidzemes Augstskolā (divas amata vietas).

  • Līdz 29. novembrim (iepriekš 17. novembris) aicināti pieteikties kandidāti Ventspils Augstskolas (divas amata vietas) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (divas amata vietas) augstskolas padomēm.

  • Līdz 1. decembrim aicināti pieteikties kandidāti Liepājas Universitātes (trīs amata vietas) un Daugavpils universitātes (trīs amata vietas) augstskolas padomēm.

Tuvākajās dienās plānots izsludināt MK virzītu augstskolas padomes locekļu pieteikšanos arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomei.

IZM pagarināja līdz 30.novembrim pieteikšanās termiņu iepriekš izsludinātajām vakancēm Ministru kabineta (MK) virzītiem kandidātiem uz vietu valsts augstskolu padomēs, ņemot vērā nozares pārstāvju izteikto viedokli par nepieciešamību atvēlēt ilgāku laiku pirmreizējai augstskolu padomju izveidei.

Kandidēt uz Ministru kabineta virzīto sabiedrības pārstāvju vietām valsts augstskolu padomēs var ikviena persona, kas atbilst amata prasībām, kā arī pretendentus var izvirzīt jebkura privāta vai juridiska persona, ja pretendents rakstiski apstiprinājis savu piekrišanu viņa kandidatūras virzīšanai.

Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras šī gada jūnijā apstiprināja Saeima. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Augstskolas padomes locekļus izvirza Valsts prezidents (viens padomes loceklis), attiecīgās augstskolas Senāts, kā arī Ministru kabinets. MK noteikumi nosaka tiesisko regulējumu, kā ministrija, kuras padotībā ir valsts augstskola, organizē un īsteno augstskolas padomes locekļu kandidātu atlasi un virza šos kandidātus apstiprināšanai Ministru kabinetā, kā rezultātā tie kļūst par Ministru kabineta izvirzītiem sabiedrības pārstāvjiem valsts augstskolu padomēs.

MK virzītie augstskolas padomes locekļi jeb tā dēvētie “ārējie pārstāvji” ir sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašināt stratēģisko redzējumu, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības procesu, kas balstīts zinātnē un pētniecībā, ir starptautiski konkurētspējīgs un stimulē valsts ekonomisko attīstību. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais