“Neatkarīgā” vaicā izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (turpinājums no 22.02.)
Covid-19 ierobežojumi ilgu laiku lika skolēniem mācīties attālināti, un arvien biežāk tiek runāts par izglītības kvalitātes kritumu, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku. Vai jau tagad varam spriest par reālo situāciju?
Kvalitatīvos datos balstītas informācijas par patieso situāciju mums nav. Pagājušajā gadā, kad absolūti lielākā daļa mācību procesa noritēja attālināti, Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījums parādīja, ka 30-50% no programmās paredzētā satura nav apgūts. Šogad, kad klātienē skolēni mācījās proporcionāli lielāku laiku, rezultātiem vajadzētu būt labākiem. Taču zinām, un to saka arī pētnieki pasaulē, ka sekas mēs redzēsim ilgtermiņā, tomēr pasaulē, tostarp arī pie mums, notiek virzība attiecībā uz risinājumiem šo seku apzināšanai un mazināšanai, piemēram, ir aktualizējusies diskusija par vērtēšanas mērķiem izglītībā un tās efektīvāku izmantošanu mācīšanās procesa nolūkos. Arī Valsts izglītības un satura centrs ir uzsācis konsultāciju procesu ar mācību priekšmetu skolotāju asociācijām un sadarbībā ar nozares organizācijām un lūdzis pedagogus izvērtēt gan jaunās pieejas ieviešanas gaitu, gan pandēmijas ietekmi uz skolēnu prasmēm un zināšanām. Sākotnējā atsaucība aptaujā ir liela un signalizē, ka pedagogu viedoklis ir daudzveidīgs, ļoti rūpīgi tiek vērtēti arī pedagogu sniegtie priekšlikumi un idejas. Šos datus ir plānots apkopot un jau kopā ar asociācijām un organizācijām izveidot rīcības plānu konkrētu risinājumu ieviešanai.
Lai gan ne objektīvs, jo pērn un arī šogad eksāmenos ir mazāk darba un uzdevumu, taču par tendencēm liecinošs rādītājs ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Kādi tie ir?
Centralizēto eksāmenu rezultāti nebija daudz sliktāki par iepriekšējo gadu rezultātiem, taču pamanījām satraucošu tendenci - vairāk ir skolēnu, kuru rezultāti ir tiešām ļoti iepriecinoši, bet vairāk arī ir arī to, kuru rezultāti ir zemi. Tas nozīmē, ka mazāk ir skolēnu, kuru sekmes ir vidējas. Tas apstiprina tēzi, ka attālinātais formāts ir noderīgs, bet tikai ļoti motivētiem skolēniem. Viņiem bija vairāk laika, ko veltīt mācībām individuāli, un iespējams, ka viņi iemācījās kaut ko vairāk, nekā tas būtu klasē ar 30 klasesbiedriem. Savukārt skolēni ar zemu motivāciju un ar jau esošām mācīšanās grūtībām, ilgstoši mācoties attālināti, riskē zaudēt motivāciju vēl vairāk. Mēs ceram, ka pandēmija beigsies un mēs atgriezīsimies pie normāla mācību darba, taču sekas redzēsim vēl vismaz tuvāko trīs četru gadu laikā.
Jūs jau atzināt, ka eksāmenu saturs pagājušajā gadā bija citāds nekā pirms pandēmijas. Ar ko tie atšķīrās? Vai tie bija vieglāki?
Eksāmeni no saturiskā viedokļa nebija vieglāki. Bija mazāks uzdevumu skaits, un atsevišķi temati netika iekļauti, kā arī samazināts ir eksāmenam nepieciešamais laiks.
Arī šogad eksāmenos ir ieviesta jauna sistēma - vieni vidusskolas centralizētos eksāmenus varēs kārtot jau 11. klasē, citi 12. klasē. Kā veidojas šīs atšķirības?
Jaunais mācību saturs jeb kompetencēs balstīta izglītība paredz, ka vidusskolas kurss optimālajā līmenī lielākoties tiek apgūts divu mācību gadu laikā, bet trešais gads jeb 12. klase ir laiks, kad padziļināti tiek apgūta kāda no skolēna izvēlētajām jomām. Vairākās skolās jaunais mācību saturs jeb kompetencēs balstīta izglītība tika uzsākta jau 2020./2021. mācību gadā. Tas nozīmē, ka šie skolēni optimālajā līmenī var kārtot vidusskolas centralizētos eksāmenus jau šogad, mācoties 11. klasē. Obligātie eksāmeni, kas jānokārto, lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ir latviešu valoda, svešvaloda un matemātika. Taču, ja skolēns ir izvēlējies startēt kādā augstskolā, plānots, ka viņam būs priekšrocības, ja izvēlētajā nozarē jau vidusskolā būs nokārtots attiecīgās jomas eksāmens. 12. klases laikā skolēns padziļināti apgūs kādu no izvēlētajiem mācību priekšmetu kursiem un 12. klases noslēgumā kārtos šī kursa augstākā līmeņa eksāmenu. Var gadīties, ka, piemēram, skolēns matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī nokārto jau 11. klasē, bet, turpinot apgūt šo mācību priekšmetu arī padziļinātajā kursā, 12. klasē kārto augstākā līmeņa matemātikas eksāmenu. Šis ir pārejas laiks, tāpēc pagaidām arī pastāv divas dažādas pieejas eksāmenu kārtošanai, jo šī mācību gada 12. klase valsts pārbaudes darbus vēl kārtos pēc “vecā” standarta prasībām, taču, līdzko visas klases pilnā apmērā visu vidusskolas laiku būs mācījušās kompetencēs balstītas izglītības ietvarā, tas ir - no nākamā mācību gada - pieeja visiem būs vienāda.
Kāpēc ir izveidoti dažādi eksāmenu līmeņi - vispārīgais, optimālais un augstākais?
Manuprāt, šī pieeja eksāmeniem ir atbalstāma. Šis būs pirmais gads, kad eksāmenus varēs kārtot jau 11. klasē, un skatīsimies kā mūsu ieceres, izstrādājot kompetencēs balstītu mācību saturu, attaisnosies. Iegūstot padziļinātās zināšanas konkrētās jomās, tiks sekmētas vidusskolu absolventu iespējas augstākajā izglītībā, tāpat tiks sekmēta kopējā konkurētspēja Eiropas un pasaules labāko universitāšu kontekstā. Jaunais mācību saturs veicinās to, ka 12. klasē skolēni padziļināti apgūs izvēlēto jomu.
Pedagogu trūkums ir ļoti plaši apspriests temats - cik slikta ir reālā situācija?
Ja runājam par vakancēm, tad redzam, ka skolās ir 352 brīvas vienas pilnas darba slodzes vakances, tas ir 1,96% no kopumā nepieciešamā pedagogu skaita. Vērojamas lielas atšķirības starp valsts reģioniem un novadiem, piemēram, Latgalē brīvu skolotāju vakanču praktiski nav. Savukārt Jūrmalā, Rīgā, Pierīgā, Saulkrastos, Ogrē un citviet pedagogu trūkums ir robežās līdz 4%. Esošajā situācijā vidēji Latvijā ir ļoti maz skolēnu uz vienu skolotāju un atšķirības starp reģioniem ir visai ievērojamas, piemēram, Rīgā un Pierīgā ir ap 16 skolēniem uz vienu skolotāju, bet attālākajos reģionos uz vienu skolotāju ir tikai 3,7-4 skolēni. Eiropā pieņemtais vidējais standarts ir 14 skolēnu uz vienu skolotāju. Nevar teikt, ka Latvijā kopumā trūkst skolotāju - ir daudz cilvēku ar pedagoģisko izglītību, kuri varētu strādāt skolās. Lai gan valdība skolotāju atalgojumu palielina, tas vēl arvien nemotivē cilvēkus atgriezties izglītības sistēmā.
Projekts “Mācītspēks” ir ļoti laba iniciatīva - jo cilvēki ar augstāko izglītību kādā jomā, kuri jūt aicinājumu sniegt savas zināšanas jaunajai paaudzei, divu gadu laikā kļūst par pilntiesīgiem pasniedzējiem. Tas neatrisinās visas problēmas, bet tas ir labs veids, kā ienest skolā citu skatījumu. Piemēram, ir liela starpība, vai uzņēmējdarbību pasniedz uzņēmējs, kurš pats strādā industrijā, vai pedagogs, kurš uzņēmējdarbību ir apguvis akadēmiskajā vidē.
Mums vēl nav pilnīgas skaidrības, vai pēc 1. aprīļa skolās varēs atgriezties pedagogi, kuri atteicās vakcinēties un bija spiesti pamest darbavietas. To izlems eksperti.
Vai ir redzams, ka saistībā ar teritoriāli administratīvo reformu pašvaldības ievieš izmaiņas skolu tīklā?
Pēc teritoriāli administratīvās reformas pašvaldības ir uzsākušas mērķtiecīgu skolu tīkla optimizēšanu, kas, no vienas puses, risina pedagogu jautājumu un, no otras, ir ekonomiski pamatota. Skolu tīkla sakārtošana (sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs izglītības programmu piedāvājums) ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Vēlos uzsvērt, ka sākumskolu uzturēšana nav pretrunā ekonomiskajiem apsvērumiem, jo pirmajās sešās klasēs priekšmetus pamatā māca viens skolotājs. Tas nozīmē, ka skolā, kurā katrā klasē ir pa vienai klašu grupai, ir nepieciešami seši skolotāji, kā arī mūzikas un sporta skolotāji. Savukārt 7. līdz 9. klašu skolēniem, kā arī vidusskolēniem zināšanas jāapgūst lielākās skolās ar atbilstošu infrastruktūru un laba līmeņa pilna laika priekšmetu pasniedzējiem. Ļoti rūpīgi skolu tīklu plāno Alūksnes novads - viņi rēķina gan to, cikos bērnam jāceļas, cikos jāpaēd brokastis, cik laika būs jāpavada ceļā, cikos viņi varēs nokļūt mājās. Būtībā daudz ir atkarīgs no pašvaldības spējas izprast skolēna vajadzības un pieņemt atbilstošus lēmumus.
Valdība ir lēmusi, ka skolēni drīkst atgriezties gandrīz vai pirmskovida apstākļos. Vai līdz mācību gada beigām skolas pagūs atgūt ierasto darba ritmu un rudenī uzsākt pilnvērtīgu darbu?
Domas par ierobežojumu atcelšanu skolēniem sabiedrībā dalās, taču mēs ļoti ceram, ka līdz mācību gada beigām mūs vairs nesatricinās kādi jauni notikumi. Es varu solīt, ka turpināšu cīnīties par bērnu tiesībām mācīties klātienē, tāpat kā esmu to darījusi līdz šim.
Vai ir veikta analīze, cik skolēnu pandēmijas laikā ir “pazuduši” - vairs neapmeklē skolu vai nepieslēdzas attālinātajām nodarbībām?
Katru gadu tiek veikta datu analīze par bērniem 5-18 gadu vecumā, kas nav reģistrēti nevienā skolā un nav beiguši pamatskolu. Dati par pagājušo gadu vēl tiek apkopoti, bet vasarā veiktā analīze parādīja, ka no mācībām ir “pazuduši” daži bērni, kuriem jau iepriekš bijis daudz kavējumu, kā arī notikusi skolas maiņa. “Pazudušo” pamatskolas bērnu skaits pandēmijas laikā nav palielinājies, jo ļoti daudzi bērni, kuri deklarēti Latvijā, bet nav reģistrēti šeit skolā, realitātē atrodas ārzemēs. Ar šiem bērniem parasti aktīvi strādā visi pašvaldību dienesti, un Izglītības kvalitātes valsts dienests apkopo informāciju, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar skolu un pašvaldību un skaidrojot situāciju. Ja skolēns “pazūd”, par to trauksme vispirms jāceļ skolai un jāinformē pašvaldība. Tālāk darbs ar šiem skolēniem ir jāveic pašvaldībai un tās iestādēm - sociālajam dienestam, izglītības pārvaldei. Grūtības rada tas, ja ģimene dodas projām uz ārzemēm vai maina dzīvesvietu un nevienam par to nepaziņo. Tādēļ ļoti svarīgs ir skolas darbs - pamanīt problēmu, strādāt ar skolēniem, kas ilgstoši kavē, sniegt atbalstu, kā arī pašvaldības sociālā dienesta un citu dienestu darbs, strādājot ar ģimeni.
Vienlaikus ļoti satraucošu tendenci redzējām rudenī, kad daudzi skolēni no parastajām skolām tika pārcelti uz tālmācības skolām. Kā jau es iepriekš teicu, augsti motivētiem bērniem un jauniešiem attālinātas nodarbības ir ļoti efektīvas, taču tālmācības skolas nav piemērotas pirmo klašu skolēniem. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie bērni izglītības saturu neapgūs.
