Jūrniecības nozares iestādes, uzņēmumi un nevaldības organizācijas mobilizējas savas vienīgās augstskolas aizstāvībai. Latvijas Jūras akadēmija tiek gatavota reorganizācijai, par ko zināms vien tas, ka gaidāma autonomijas zaudēšana, nokļūstot zem Rīgas Tehniskās universitātes cepures. Ar nozari par tās izglītības vajadzībām runāts netiek.
Pagājušajā nedēļā jūrnieku organizācijas par iespējamo augstskolas autonomijas zaudēšanu sāka runāt publiski un tostarp ar Neatkarīgās starpniecību plašākai sabiedrībai darīja zināmu, ka “jūrnieki nepiekrīt nekompetentai reorganizācijai”. Šobrīd pastāvošā jūrniecības izglītības sistēma nodrošina tās ieguvējiem izcili labas darba iespējas, karjeru un atalgojumu. Latviešu virsnieki kotējas. Ja akadēmija tiks padarīta par kādas citas augstskolas maznozīmīgu piekabi, jūrniecības izglītības kvalitāte un tās sniegtās iespējas var mainīties. Uz labu vai sliktu, to šobrīd neviens nevar pateikt, jo Izglītības ministrija par reorganizācijas modeli un sasniedzamajiem mērķiem klusē.
Vispārīgās frāzēs ministrija izsakās, ka jūrniecības izglītībai jākļūst kvalitatīvākai un konkurētspējīgākai. Bet kur nu vēl konkurētspējīgāka, ja 95% absolventu pēc akadēmijas beigšanas paliek strādāt nozarē un pelna 3,6 līdz 6 reizes lielākas algas nekā vidēji Latvijā. Nozares cilvēki jūrniecības izglītību tēlaini salīdzina ar vistiņu, kas dēj zelta oliņas. Viņi mobilizējušies savas augstskolas aizstāvībai. Pagājušajā nedēļā notika jūrniecības organizāciju un iestāžu sanāksme, kurā pausts atbalsts jūrniecības izglītības autonomijas saglabāšanai un iezīmēti turpmākie soļi, lai piespiestu Izglītības ministriju sarunāties. Piemēram, ar mediju starpniecību veicināt sabiedrības izpratni par jūrnieku profesijas specifiku un Latvijas tautsaimniecību, lūgt satiksmes ministra atbalstu, vērsties atbildīgajā Saeimas komisijā, panākt nozares pārstāvju tikšanos ar izglītības ministri, lai saņemtu konkrētu informāciju par reorganizācijas ieguvumiem. Kā Neatkarīgajai paskaidro Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns: “Nevienam nav saprotams, kāpēc vajadzētu nojaukt labi organizētu izglītības sistēmu, kas uzrāda starptautiski augstu atzītus rādītājus.”
Tikai pēc tam, kad jūrniecības organizācijas sākušas publiski šūmēties, arī Izglītības un zinātnes ministrija attapusies, ka jūrniekiem un sabiedrībai kopumā laikam kaut kas jāpasaka. Tomēr ministrijas izplatītais paziņojums “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” nekādu lielāku konkrētību nevieš: “Plānotā Latvijas Jūras akadēmijas un Liepājas Jūrniecības koledžas reorganizācija un iekļaušana Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā nostiprinās jūrniecības izglītību un padarīs to pieejamāku visās izglītības pakāpēs. Pēc reorganizācijas paplašināsies iespējas iegūt starptautiskajiem standartiem atbilstošu izglītību jūrniecības nozarē, attīstīt profesionālo un akadēmisko karjeru un sniegt ieguldījumu nozares zinātnes izcilības veicināšanā.” Kas tā par tādu ekosistēmu, un kā tieši izpaudīsies reorganizācija? No ministrijas paziņojuma to izlobīt nav iespējams. Kaut kas konkrētāks gaidāms kaut kad vēlāk: “Lēmums par reorganizāciju tiks skatīts Ministru kabinetā, nosakot laika grafiku un nākamos soļus, lai no sagatavošanās posma pārietu rīcības fāzē.”
Ministrija citastarp apgalvo, ka, “gatavojot pārmaiņas, ir notikušas sarunas ar jūrniecības izglītības jautājumos iesaistītajām pusēm”. Taču jūrniecības organizācijas tādas sarunas nav pamanījušas. Arī pati Latvijas Jūras akadēmija ne. Augstskola aicina ministriju sniegt oficiālu informāciju par iecerētajām pārmaiņām, kā arī iesaistīt nozari iespējamajos pārmaiņu procesos.
Neatkarīgās aicinājumam paust augstskolas nostāju attiecībā uz ministrijas gatavoto reorganizāciju atsaucās Kristīne Carjova, Latvijas Jūras akadēmijas rektore. Lūk, viņas rakstītais:
“Lai varētu notikt augstskolas reorganizācija, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums, kā arī rīcības plāns par reorganizācijas norisi, taču patlaban Ministru kabinetā šis jautājums nav skatīts, tāpēc Latvijas Jūras akadēmija (LJA) turpina strādāt atbilstoši jaunā Augstskolu likuma grozījumu pārejas noteikumiem, pārveidojot akadēmijas pārvaldes struktūru. Ir apstiprināts jaunais Senāta nolikums, Senāts, un notiek darbs pie augstskolas padomes izveides.
Taču, tā kā publiskajā telpā ir parādījusies informācija par iespējamajām pārmaiņām, tad LJA ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), aicinot organizēt sanāksmi, kurā piedalītos arī Latvijas Jūras administrācija un nozares nevalstiskās organizācijas, lai saņemtu oficiālu informāciju par iecerētajām pārmaiņām.
LJA uzskata ka Latvijā ir jāsaglabā augsta jūrniecības izglītības autonomijas pakāpe.
Šis jautājums ir pārrunāts ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, kurš ir solījis sekot līdzi pārmaiņu procesam, ja tāds tiktu uzsākts, šī jautājuma risināšanā iesaistot nozares pārstāvjus.
LJA uzskata, ka nozares iesaiste iespējamajos pārmaiņu procesos ir ļoti svarīga, jo visu pušu argumentu uzklausīšana nepieciešamības gadījumā ļautu pieņemt izsvērtu lēmumu, lai Latvijā stiprinātu gan jūrniecības izglītību, gan LJA kā augstākās izglītības iestādi, kas sagatavo augsti kvalificētus un starptautiski konkurētspējīgus jaunos jūrniecības nozares profesionāļus.”
