“Neatkarīgā” vaicā izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
Nesen tika publiskota informācija, ka šim gadam zinātnes attīstībai ir piešķirts ievērojami lielāks finansējums nekā iepriekšējos gados. Vai finansējuma apjoms ir atgriezies līmenī, kāds bija pirms 2008./2009. gada krīzes, kad tas tika būtiski samazināts?
Šogad zinātnes attīstības virzienā ir sperts plašs un ļoti gaidīts solis. Mēs panācām, ka zinātnes bāzes finansējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielināts par 32% jeb 7,6 miljoniem eiro. Atgādināšu, ka 2008. gada krīzes laikā finansējumu zinātnei samazināja turpat uz pusi. Turpmākajos gados to ļoti palēnām kāpināja, taču līdz ar šā gada papildu piešķīrumu zinātnei paredzētais bāzes finansējums ir atgriezies un nedaudz pārsniedz pirms krīzes līmeni 2008. gadā. Vienlaikus papildu trīs miljonu finansējumu esam ieguvuši fundamentālo un lietišķo pētījumu programmām, kas ir ļoti svarīgas inovāciju ieviešanai. Es ļoti priecājos, ka potenciāli labi projekti vairs nepaliks aiz svītras. Savukārt 1,6 miljonus eiro novirzījām Latvijas dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā CERN. Līdz ar to kopējais zinātnei paredzētais finansējums šogad palielināts par 12,2 miljoniem eiro. Piešķirtais papildu finansējums zinātnei 2022. gada budžetā ir augstākais kopš 2008. gada. Es ceru, ka arī nākotnē atbalsts zinātnei tiks turpināts atbilstošā līmenī, papildus ik gadus piešķirot 7-10 miljonus. Es uzskatu, ka finansējums ir pirmais solis, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka, jo šobrīd, apskatot valsts budžeta ieguldījumus zinātnē procentos no IKP, redzam, ka Latvija ir 21. vietā starp ES valstīm ar aptuveni trešdaļu no ES vidējā līmeņa.
Pietiekams bāzes finansējums zinātnei ir ļoti būtisks arī mūsu zinātniekiem, lai sniegtu zināmu stabilitāti un iespēju plānot darbību arī ilgtermiņā.
Kuras ir prioritārās nozares, kas saņems šo finansējumu?
Saskaņā ar zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, kas noslēdzās pagājušā gada pavasarī, kopā ar IZM un Ekonomikas ministriju par vienu no prioritātēm noteikta viedās specializācijas stratēģija jeb RIS 3. Jau kopš 2014. gada stratēģijā ir noteiktas piecas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi izmantot zinātnieku iegūtos rezultātus un integrēt tos uzņēmējdarbībā?
Jā, pavisam noteikti, taču nepieciešams sekmēt informācijas apriti, lai uzņēmēji būtu pietiekami labi informēti par to, ko dara mūsu zinātnieki. Tiekoties ar zinātnisko institūtu darbiniekiem klātienē, es redzu, ka tie strādā pie fenomenālām lietām, bet informācija par šo darbu līdz plašākai publikai un uzņēmējiem nenonāk pietiekamā apjomā. Mēs labi saprotam, ka zinātnieku darba mērķis ir iegūtos pētījumu rezultātus pārnest uz uzņēmējdarbību, tāpēc es aicinu runāt skaļāk par sasniegumiem zinātnē un meklēt iespējas tos izmantot mūsu tautsaimniecībā.
Ja runājam par CERN un Pasaules kosmosa aģentūru, kurā esam asociēto biedru statusā, sasaiste ar uzņēmējiem ir ļoti cieša, kas varētu kalpot par labu piemēru arī citiem virzieniem. Es uzskatu, ka plašāk par zinātnisko darbu ir jārunā ne starp zinātniekiem un uzņēmējiem, bet ar sabiedrību kopumā, lai uzskatāmi parādītu, kā no zinātnes iegūst arī ekonomika un sabiedrība kopumā. Es ceru, ka zinātnieku darbs tuvākajos gados tiks plaši popularizēts un apspriests, turklāt tas ir viens no veidiem, kā motivēt jauno paaudzi pievērsties zinātnei.
Augstskolu sistēma ir piedzīvojusi kapitālo remontu - kamdēļ tas bija nepieciešams?
Augstskolu reformas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka augstākā izglītība atspoguļo tās straujās pārmaiņas, kas notiek citās nozarēs - tehnoloģiju attīstību, digitalizāciju, kā arī globālās tendences, kas parāda pētniecības un augstākās izglītības ciešāku integrāciju, augstskolu lomu inovāciju radīšanā, zināšanu pārnesē uz industriju, kā arī augstskolu lomu cilvēkkapitāla veidošanā, kas veido pamatu tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai. Augstskolu likuma grozījumi ir ielikuši pamatu, lai Latvijas augstākā izglītība ietu šādu attīstības ceļu.
Ar ko pamatota ir augstskolu padomju izveidošana? Kā tiek izvēlēti padomju locekļi? Kāpēc Valsts prezidents ir pilnvarots personīgi izvirzīt vienu padomes locekli?
Augstskolu padomes visā pasaulē ir tipiska augstskolu pārvaldības institūcija, atšķirīgi ir to izveidošanas un darbības modeļi. Būtībā padomes atver augstskolu pārvaldību plašākai sabiedrības līdzdalībai un sniedz iespēju spēcīgiem industrijas līderiem piedalīties augstskolas stratēģiskā vadībā. Latvija bija pēdējā valsts Eiropā, kura vēl nebija iedibinājusi savā sistēmā augstskolu padomes.
Runājot par izvēles kārtību - nozares ministrija un augstskolas senāts virza vienādu skaitu padomes locekļu atbilstoši augstskolas tipam un saskaņā ar MK noteikumiem “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība”.
Par to, kāpēc prezidents ir pilnvarots personīgi izvirzīt vienu padomes locekli - tā ir likumdevēja izvēle.
