Tuvojas liels karš - Polija un Rumānija sākusi izvietot “Merops”
Polija, Rumānija un Dānija ir sākušas izvietot jauno amerikāņu sistēmu “Merops”, kas spēj atklāt un iznīcināt Krievijas bezpilota lidaparātus, raksta “Associated Press”.
NATO stiprina savu austrumu flangu, izvietojot jaunāko pretdronu sistēmu “Merops” - pirmās sistēmas jau ir sākušas darboties Polijā un Rumānijā, un plānots, ka arī Dānija drīzumā saņems līdzīgu aprīkojumu.
Lēmums tika pieņemts pēc virknes Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukuma NATO valstīs, kas atklāja Eiropas aizsardzības vājās vietas, raksta izdevums.
“Merops”, kas izstrādāta ar amerikāņu speciālistu atbalstu, ir kompakta un mobila - tā ir tik neliela, ka var ietilpt apvidus auto aizmugurē. Sistēma izmanto mākslīgo intelektu un var darboties arī tad, ja sakari un navigācija ir traucēti. Tās mērķis ir ātri identificēt, izsekot un iznīcināt dronus.
"Šī sistēma nodrošina ļoti precīzu mērķa noteikšanu," skaidroja pulkvedis Marks Maklelans, NATO operāciju vadītāja vietnieks sauszemes spēkos. Pēc viņa teiktā, “Merops” ne tikai efektīvi notriec dronus, bet arī dara to ar minimālām izmaksām: "Tas ir daudz lētāk nekā izvietot F-35 un iztērēt raķeti dronam, kas maksā desmitiem tūkstošu dolāru."
Šīs tehnoloģijas unikālā iezīme ir tās spēja atšķirt zemu lidojošus mērķus, kurus parastie radari bieži jauc ar putniem vai civilām lidmašīnām.
"”Merops” burtiski palaiž dronus pret droniem," atzīmēja Maklelans.
Sistēma var pārraidīt iegūtos datus sauszemes vai gaisa spēkiem, kas pēc tam var iznīcināt mērķi. Ģenerālis Tomass Lovins precizē, ka “Merops” var aizsargāt gan militāros objektus un vienības, gan civilo infrastruktūru, piemēram, lidostas.
Projekta investors ir bijušais “Google” izpilddirektors Ēriks Šmits.
NATO lēmums paātrināt savas austrumu robežas nostiprināšanu ir saistīts ar virkni nesen notikušu incidentu - septembrī aptuveni divdesmit Krievijas droni ielauzās Polijas gaisa telpā, piespiežot militārpersonas izmantot dārgas iznīcinātāju lidmašīnas. Vēlāk droni tika pamanīti Rumānijā, bet Eiropā tie uz laiku lika slēgt lidostas Kopenhāgenā, Minhenē, Berlīnē un Briselē.
Alianse atzīst acīmredzamo nepieciešamību stiprināt aizsardzību, un Eiropas valstis jau izstrādā savas pārtveršanas sistēmas un būvē "dronu sienu" uz ES austrumu robežas, savukārt ASV un NATO veido jaunu atturēšanas līniju - ciešu aizsardzības joslu, kas stiepjas no Norvēģijas līdz Turcijai.
ASV armijas komandieris Eiropā ģenerālis Kriss Donaho uzsvēra, ka alianses mērķis ir izveidot elastīgu sensoru un vadības sistēmu tīklu, kas ir saderīgs ar jebkura veida ieročiem. Pēc Lovina teiktā, “Merops” ir tikai pirmais solis, un pilnas infrastruktūras izvietošana varētu ilgt divus līdz piecus gadus.
NATO cenšas kompensēt Krievijas skaitlisko pārsvaru ar tehnoloģiju palīdzību - ja Maskavai ir lielas armijas un mobilizācijas rezerves, tad alianse paļaujas uz inovācijām. “Merops” sistēma jau ir pārbaudīta kaujas apstākļos Ukrainā un ir pierādījusi savu efektivitāti. "Ja tur kaut kas nedarbojas, tad nav jēgas to pirkt," sacīja Lovins.
Tomēr Krievija arī nestāv uz vietas - Kremlis aktīvi palielina uzbrukuma dronu ražošanu, aprīkojot tos ar kamerām, reaktīvajiem dzinējiem un traucēkļu izturīgām antenām. "Mēs vērojam, ko Krievija dara Ukrainā, un mums jābūt gataviem tam pašam," uzsvēra brigādes ģenerālis Zakariass Ernandess.
