“Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?” – ar dziļu, pat eksaltētu rūpi pie sabiedrības vērsās topošā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Saruna portāla “Delfi” studijā notika pērnā gada decembrī, pāris dienas pirms Kariņa otrās valdības apstiprināšanas. Tā ir nepelnīti aizmirsta diskusija, kas liek domāt par to, kādā nevirzienā dodas mūsu izglītības sistēma un kādus karogus rokās tur ministrijas vadība.
“Skolu optimizācija, kas tika uzspiesta vardarbīgā veidā, ir jāaptur,” minētajā diskusijā teica Viktors Valainis (ZZS).
Uz šo repliku atbildēja Anda Čakša: “Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni? Valaiņa kungs, vai jūs būtu gatavs, saprotot to, ka pēc šīs reģiona skolas viņš tālāk vairs nevar nekā sevi realizēt? Ne tikai bērnus, bet norakstīt arī pedagogus, kuri strādā 20 bērnu skolā un kuri nevar savu potenciālu tur attīstīt. Te ir svarīgi, ka mēs, domājot par bērniem, domājot par pedagogiem, veidojam skolas, kurās ir kvalitatīva izglītība, un pedagogiem varam nodrošināt kvalitatīvus darba apstākļus un arī atalgojumu. Un tas, protams, prasa izmaiņas skolu tīklā.”
Mazliet juceklīgi domas nepabeigtības dēļ, tomēr galveno var saprast: mazajās lauku skolās strādā “norakstīti” pedagogi, sniedz nekvalitatīvu izglītību, kuras dēļ skolu absolventi nevar sevi “tālāk realizēt”. Proti, paliek par tādiem pašiem “norakstītajiem”. Perspektīva skaidra kā Glāžšķūņa stikliņš: Latvijas lauki - “norakstīto” bērnu kalve.
“Norakstīto” kalvē pēdējo 23 gadu laikā likvidētas aptuveni 400 skolas. Dažviet šis solis ir bijis objektīvu apstākļu mudināts, taču ir vietas, kur pašvaldība līdz pēdējam izglītības elpas vilcienam cīnījusies par skolas saglabāšanu, bet ministrija - ni un ni. Jo acīmredzot ir grūti izprast kādu elementāru lietu: ja vairs nebūs skolas, nebūs arī nekā cita, ieskaitot izaugsmi - pagasts vienkārši aizies postā. Un diez vai maza skola nozīmē kaut kādu iedomātu atpalicību. Visticamāk ir otrādi.
Bet ne par to šodien dziesma. Fascinē arogance, ar kādu uzstājas izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, noniecinot Latvijas lauku cilvēku devumu kultūrā un izglītībā. Par to runā arī ugālnieks Gatis Gāga, Ventspils novada domes deputāts, līdztekus arī aktieris, augļkopis, Kultūras akadēmijas absolvents ar bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā.
Gatis Gāga teic: “Esmu beidzis Ugāles vidusskolu, un mana nākotne nav bijusi norakstīta tāpēc, ka es beidzu lauku vidusskolu. Nevienu mirkli savā dzīvē es neesmu juties dumjāks, mazāk attīstīts vai nepilnīgāks salīdzinājumā ar lielo pilsētu skolu beidzējiem. Gluži otrādi. Tāpēc uzskatu, ka valsts politika attiecībā uz lauku skolu tālāku eksistenci ir bijusi nepareiza, bet izglītības ministres teiktais ir bezatbildība un apvainojums visiem lauku un mazpilsētu skolu beidzējiem un pedagogiem. Bijušajiem un esošajiem. Tāpēc aicinu ikvienu, kurš beidzis lauku vai mazpilsētas skolu un kurš uzskata, ka viņa dzīve tādēļ nav norakstīta, - neklusējiet! Dalieties ar savu pieredzi. Paldies Ugāles vidusskolai, un - nē lauku skolu optimizācijas plāniem!”
Lai nosauktu visus lauku un mazpilsētu skolu absolventus, kuri ir sasnieguši mākslas, literatūras, mūzikas vai zinātnes virsotnes, vajadzētu rakstīt ilgi un daudz. Nosaukšu vien dažus. Piemēram, Ropažu vidusskolu ir beidzis mūsu rakstnieks Alberts Bels un pasaulē pazīstamais autosportists Haralds Šlēgelmilhs, savukārt rakstnieks Ēriks Hānbergs ir mācījies Birzgales pamatskolā.
Ja ieskatāmies vēsturē, mūsu apgaismības laikmeta rakstnieki un kultūras darbinieki nākuši tieši no lauku skolām. Pirmās latviešu profesionālās skolotāju mācību iestādes - Vidzemes skolotāju semināra - vadītājs, skolotājs un mācību pārzinis, pirmo latviešu tautasdziesmu apdaru veidotājs Jānis Cimze beidzis Raunas draudzes skolu.
Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Un tad savādā kārtā varētu pat izrādīties, ka ne visiem latviešu tautas izcilniekiem katrā ziņā jābūt Rīgas centra skolu absolventiem...
Tāpēc ministres Andas Čakšas apgalvojums par “norakstītajiem” bērniem un pedagogiem ir vismaz amorāls. Jo atrunas par to, ka nav iespējams uzturēt skolas ēku, kurā mācās daždesmit skolēnu, un ka pedagogu darba kvalitāte krītas tieši mazā skolēnu skaita dēļ, ir tikai atrunas. Gan jau pašvaldības ir spējīgas izdomāt, kā skolu ēkas padarīt ne tikai knapi uzturamas, bet pat rentablas. Tāpēc jau pedagogi nav vainojami un bērni nav bez nākotnes. Bet algu paaugstināšana pedagogiem nav jāsaista ar citu pedagogu atlaišanu no darba skolu likvidācijas dēļ.
Protams, jūklis ar skolu likvidāciju ir ieildzis, un tā saknes sniedzas vairāk nekā 20 gadu senā pagātnē. Bet ir tik “skaisti”, ka tas netraucēti turpinās arī šodien - bez analīzes, bez secinājumiem par Latvijas lauku attīstību.
Lasu kādas lauku vidusskolas direktores rakstīto. Neminēšu direktores vārdu, jo šī atklāsme var nostrādāt pret viņas vadīto skolu. Un tā: “Direktoru arodbiedrības valdē tikāmies ar Andu Čakšu. Nevaru nomierināties vēl šodien. Kā var tā pazemot nozari, ieliekot amatā nekompetentu ministri? Viņa runā vispārīgās frāzēs par kaut ko, kur nevar īpaši kļūdīties. Pa labi un pa kreisi padomnieki, uz kuriem viņa visu laiku jautājoši skatās. Kad mani kolēģi runā, viņa aplūko eksministru portretus uz sienas un cenšas neaizmigt. Kāpēc cilvēkam, kurš bez atbilstošas izglītības nejauši ticis par ministru, maksā septiņreiz lielāku algu nekā visizcilākajam pedagogam? Tāda rūgtuma sajūta...”
Tas, protams, ir bēdīgi, toties simptomātiski. Taču jāpiekrīt ministres teiktajam, ka neviens nav gatavs norakstīt savu bērnu nākotni. Bet tad jāpiebilst: šī norakstīšana joprojām turpinās ne tikai ar lauku skolu un lauku vides mērķtiecīgu iznīcināšanu, bet arī ar izglītības līmeņa vispārēju pazemināšanu, ko veicina absurdā “kompetenču izglītība”. Un, protams, nepārejošā un neiztrūkstošā izglītības virsvadītāju arogance. Visu virsvadītāju, piebildīšu.
Andas Čakšas viedoklis par skolu likvidāciju:
@delfilv "Skolu optimizācija, kas tiek uzspiesta vardarbīgā veidā ir jāaptur," uzskata Viktors Valainis (ZZS). Anda Čakša (JV) viņa ieteikumam nepiekrīt un vaicā: "Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?" #SpriedArDelfi #DelfiTV ♬ original sound - delfi.lv
