Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā jaunais mācību gads septembrī iesāksies ar daudzu skolu slēgšanu vai apvienošanu. Iemesls – nepietiekamais skolēnu skaits.
Tomēr igauņiem ir arī kāda priecīga vēsts - līdzās skolu slēgšanai un apvienošanai atvērsies arī jaunas skolas - valsts ģimnāzijas.
Kā ziņo Igaunijas sabiedriskā televīzija EER, uz 1. aprīli Igaunijas pašvaldības Izglītības un zinātnes ministrijai bija iesniegušas datus par vietējo skolu slēgšanu vai reorganizāciju. Lielākās izmaiņas skolu organizācijā no rudens gaidāmas Pērnavas apriņķī, kas ir platības ziņā lielākais no 15 Igaunijas apriņķiem; Jervas apriņķī, kas atrodas valsts centrālajā daļā, un Ida-Viru apriņķī, teritorijā, kas atrodas starp Peipusa ezeru un Somu līci pie Igaunijas un Krievijas robežas. Igaunijā šobrīd darbojas 521 vispārizglītojošā skola, un tajās strādā vairāk nekā 14 000 pedagogu.
Sarunas par skolu slēgšanu parasti ir jutīgs temats, ko nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji. Tomēr reformas un to acīmredzamā nepieciešamība ievieš savas korekcijas.
Kā jebkurā situācijā, arī mazo skolu pastāvēšanā vai likvidēšanā ir savi ieguvumi un zaudējumi. Tā vai citādi skola ir neatņemama katras pašvaldības daļa - kultūras un izglītības centrs, inteliģences avots. Pastāvot skolai, priekšrocība ir tās atrašanās tuvums bērnu dzīvesvietai, klasēs ar mazāku skolēnu skaitu pedagogam iespējams vairāk strādāt individuāli, ņemot vērā katra skolēna īpatnības (mācīšanās stilu, uztveres tempu, veidu utt.). Un valstij ir jārada priekšnoteikumi iedzīvotāju vēlmei un iespējām dzīvot laukos un nejusties “apdalītiem”. Igaunijā tiek vērtēts arī tāds aspekts: vai maza skola jāslēdz tāpēc, ka nav kas tajā mācās, vai varbūt iedzīvotāju nav tāpēc, ka nav skolas?
Kā mazo skolu trūkums tiek minētas to lielās uzturēšanas izmaksas uz vienu skolēnu, kuras, salīdzinot ar lielākajām skolām, var pat dubultoties. Igauņi nonākuši pie secinājuma, ka, ja skolās tiek ieviestas apvienotās klases, tad būtiski cieš mācību procesa kvalitāte, kas ietekmē skolēna iegūtās zināšanas.
Igaunijā proporcionāli mazāk ir vidusskolu, savukārt pamatskolu un sākumskolu pat vairāk. Savulaik vidusskolu skaits tika samazināts ar mērķtiecīgu valdības politiku, valstij veidojot savas ģimnāzijas apriņķu centros un tā izkonkurējot pašvaldību izglītības iestādes. Mazāks vidusskolu skaits iespaido izmaksas, jo vecākajās klasēs nepieciešams vairāk skolotāju un dārgāks ir arī mācību aprīkojums.
Taču ir arī kāda priecīga vēsts. Kā ziņo EER, šā gada rudenī tiks atvērtas piecas valsts ģimnāzijas. Tallinā - Tallinas Tonismē Valsts ģimnāzija, Mustamē Valsts ģimnāzija un Pelgulinnas Valsts ģimnāzija. Narvā atrodas Narvas Igaunijas Valsts ģimnāzija un Narvas ģimnāzija. Tādējādi piecas skolas no pašvaldību pleciem tik pārceltas valsts aprūpē.
Izglītībai un skolotāju algām piešķirtais finansējums Igaunijā pēdējo gadu laikā turpina pieaugt.
Igaunijai atzīstot izglītību par prioritāti, pedagogu algu pieaugums pamatskolās un vidusskolās laika periodā no 2011. gada pārsniedzis 50%, informē EER, un bijis lielākais OECD dalībvalstīs. Tas atspoguļojas arī kopējā algu finansējuma pieaugumā. Igaunijas valdība jau desmito gadu ievērojami palielina pedagogu algām paredzēto mērķdotāciju, to gandrīz dubultojot. Minimālā alga par pilnas slodzes darbu Igaunijas skolotājiem 2020. gada janvārī bija 1315 eiro. Pateicoties tam, ka pedagogi piedraudēja ar streiku, Igaunijas valdība nolēmusi no 2023. gada sākuma vispārizglītojošo skolu pedagogiem minimālo atalgojuma likmi pacelt līdz 1749 eiro mēnesī (pirms nodokļiem), kas ar visām piemaksām, piemēram, par klases audzināšanu, veido 1850 eiro mēnesī. Savukārt papildu piemaksas par skolēnu sasniegumiem olimpiādēs un citos konkursos skolotāju minimālo atalgojumu ļauj kāpināt līdz pat 2048 eiro mēnesī.
Jāatgādina ka šogad apjomīgākā skolu reorganizācija Latvijā notiks Latgalē. Kā informē Latvijas sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”, izglītības iestāžu tīkla reorganizācija Latgalē skars 17 izglītības iestādes. Tur daudzas vidusskolas pārtaps par pamatskolām vai sākumskolām. Divas skolas tiks likvidētas. Izglītības un zinātnes ministrijā joprojām spriež par skolu tīkla optimizācijas kritērijiem. Tos sola pasludināt līdz 30. jūnijam.
Vairākas Latgales pašvaldības jau pieņēmušas savus lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju un to pastāvēšanu nākamajā mācību gadā. Lielākoties nepieciešamību mainīt skolu tīkla struktūru rada skolēnu vai pedagogu trūkums. Daudzviet jau vairākus gadus skolas nav spējušas nokomplektēt vidusskolas klases, citviet līdzekļu ekonomijas nolūkā skolām pievieno bērnudārzus.
