Intervijas

2.apr
Par kuģiem, kravām un naudu Rīgas ostā, par ostas kotēšanu biržā, par to, kāda ostā būs dzīve, ja nebūs vairs ne Krievijas, ne Baltkrievijas preču – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.
1.apr
TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani. Par sarunu šā gada 14. martā pie Valsts prezidenta. Par to, ko Edgars Rinkēvičs pateica tādu, kas lika Uplejai-Jegermanei paņemt atlūgumu atpakaļ. Vai krievu valoda no 2026. gada tiks izslēgta no sabiedriskajiem medijiem? Kāda situācija šobrīd veidojas ar LTV un Latvijas Radio apvienošanos? Vai sabiedriskajam medijam nepieciešams realizēt kādu noteiktu politisko kursu? Kādu redzam nākotnes attīstību apvienotajam sabiedriskajam medijam? Kur mitināsies apvienotais medijs? Vai 2026. gadā Radio 4 pārstās darboties?
31.mar
Kādu principu dēļ Sanita Upleja-Jegermane paziņoja par atkāpšanos no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata? Ar ko nodarbojas un kam vajadzīga SEPLP? Vai Nacionālās drošības koncepcija ir nopietns plānošanas dokuments, vai tukšs, birokrātisks papīrītis? Kādas ir SEPLP iespējas ietekmēt procesus sabiedriskajos medijos? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģinām rast atbildes TV interviju ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani.
31.mar
Par (ne)vēlēšanos dzīvot Padomju savienībā, par okupantu gaļas mašīnu Avdijivkā, par nekristīgiem novēlējumiem Lieldienās, par to, ka esam mūsu valsts mantinieki; vai esam gatavi rīcībai valsts labā; vai esam gatavi vairot viens otram labumu, cik vienkārši vai sarežģīti ir paveikt labas lietas; kā pārliecināt cilvēkus pievērsties labestībai; kādēļ jāpalīdz Ukrainai – TV intervijas turpinājums ar mācītāju, mūziķi un zemessargu Mārtiņu Burke – Burkevicu.
31.mar
Vai graudkopība ir salīdzinoši prognozējams bizness; cik izdevīgi ir audzēt graudaugus uz Latvijas zemes; kas notiktu ar Latvijas lauksaimniecību, ja nebūtu platību maksājumu; kāda varētu būt Latvijas lauku rītdiena; par cik var nopirkt lauksaimniecības zemi Jēkabpils novadā; kāds noskaņojums cilvēkos valda laukos – par šīm un citām tēmām TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar zemnieku un topošo žurnālistu Andi Beitānu.
30.mar
Svetlana Ganuškina ir Krievijas labdarības organizācijas "Pilsoniskā palīdzība" komitejas priekšsēdētāja, cilvēktiesību centra "Memoriāls" (Krievijā likvidēts ar tiesas lēmumu) valdes locekle, partijas "Jabloko" politiskās padomes locekle un, kā viņa pati sevi dēvē, "četrkārtējā ārvalstu aģente". “Kontekst.lv” sarunājās ar cilvēktiesību aktīvisti par Krievijā palikušo ārvalstu aģentu dzīvi, politisko situāciju valstī, Kremļa bailēm un par to, kā mūsdienu Krievijā jādzīvo krietnam cilvēkam, ja viņš vēlas palikt brīvībā.
29.mar
Lieldienu vēsts nemainās arī kara apstākļos: tā ir augšāmcelšanās un gara brīvība. Par šo brīnumu izpratni, par cilvēka seklumu un dziļumu, par nāvi un mēģinājumiem izkāpt no mēsliem, par to, kas karavīram ir motivācija – nonāvēt vai aizstāvēt – saruna ar mācītāju, mūziķi un zemessargu Mārtiņu Burke-Burkevicu.
28.mar
Vai iespējams prognozēt, kurp civilizāciju aizvedīs mākslīgais intelekts; praktiskie iemesli, kādēļ jāmāk rīkoties ar mākslīgo intelektu; kur slēpjas pievilcība Ričarda Feinmana izteikumā; gaisa tīrības mērītāja noslēpumi; vai patiesi Latvijā ražo daudzas modernas lietas – par šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidentu Normundu Bergu.
27.mar
Ko no terora akta Maskavā iegūst un zaudē Krievijas diktators Vladimirs Putins; vai Kremlis par notikušo tomēr mēģinās uzvelt vainu Ukrainai; vai aizdomās par terora aktu aizturētie ir parasti tadžiku izcelsmes Maskavas sētnieki vai tomēr īstie teroristi; vai Krievija terora aktu izmantos vispārējai mobilizācijai; kādas ir Ukrainas izredzes uzvarēt karā – ekspresintervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
26.mar
“Lasot, klausoties un skatoties ziņas, redzu un dzirdu šajos stāstos ļoti daudz muļķību. Tāpēc es domāju, ja man ir brīvs laiks ziemā, varētu darboties žurnālistikā un stāstīt zemniekiem un sabiedrībai patiesību par notiekošo,” intervijā TV raidījumā “Nra.lv sarunas” saka Andis Beitāns – topošais žurnālists uz zemnieks vienā personā.
25.mar
Tuvojas Lieldienas, un ir sācies olu iegādes drudzis. Kas notiek olu tirgū Latvijā un citviet Eiropas Savienībā; kā tas tiek kropļots ar Ukrainas olām; cik brīvi veikalos ir pieejamas tieši Latvijā ražotās olas; vai marķējumiem var ticēt; kur paliek apjomīgā Ukrainas olu ražotāju virspeļņa un kādas olas izvēlēties Lieldienu galdam, baltās vai brūnās – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.
22.mar
Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.
21.mar
Kādēļ Krievija caur Latviju joprojām saņem stratēģiskās kravas; vai iespējama jauna koalīcija bez “Progresīvajiem”, vai bedri demogrāfijā aizpildīs migranti, kas notiks ar Latvijas laukiem un vai gaidāma Nacionālās apvienības atdzimšana – TV raidījumu ciklā “Nra.lv sarunas” uz Elitas Veidemanes jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Sarunas turpinājums.
20.mar
Vitālijs Portņikovs ir pazīstams Ukrainas žurnālists, kurš šobrīd dzīvo Kijivā, bet, kā pats apgalvoja jau pēc intervijas, gandrīz visu saprotot arī latviski, jo bērnību pavadījis Latvijā un arī vēlākos gados šeit bieži viesojies.
19.mar
Lietuvas Žurnālistu savienības prezidents Daiņus Radzevičs intervijā “Neatkarīgajai” izklāsta savu redzējumu par to, cik Lietuva, tās vadītāji un tauta ir gatava Krievijas uzbrukumam. Žurnālists uzsver: gatavoties atvairīt ienaidnieku, gatavoties karam nekad nav par vēlu. Viņš skaidro, kādēļ sabiedrībai daudz kas netiek stāstīts.
19.mar
Kur pazudusi Nacionālā apvienība un tās līderi, vai kara nebūs un varam gulēt mierīgi; vai valsts amatpersonām vajadzētu biežāk uzrunāt sabiedrību un kā; varbūt pašiem ķerties pie aizsargbūvju veidošanas; kādēļ partija zaudēja Aleksandru Kiršteinu – TV raidījumu ciklā “Nra.lv sarunas” uz Elitas Veidemanes jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
18.mar
Kā psiholoģiski pieņemt to, ka tuvinieks patiešām mirst, kā var pieteikties hospisa pakalpojumam un vai Latvijā būs pieejams arī hospisa stacionārs.
17.mar
No nāves neizbēgt nevienam, lai kā mēs izvairītos un negribētu pat par to runāt. No šā gada janvāra ikvienam pieaugušajam Latvijas iedzīvotājam beidzot ir pieejama valsts apmaksāta hospisa jeb pirmsnāves aprūpe mājās. Ko tas nozīmē, kā tas praktiski izpaudīsies – par to TV raidījumu ciklā "Nra.lv sarunas" aktrises un režisores Kristīnes Krūzes-Hermanes intervija ar vienu no hospisa "mammām" – “Hospiss.lv” līdzdibinātāju Ilzi Zosuli.
16.mar
Par latviešu leģiona vēsturi “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis: kāpēc tieši 16. marts ir leģionāru piemiņas diena; kādu pienesumu devis latviešu leģiona arhīvs; par ko cīnījās leģionāri; vai latviešu leģionā bija krievi; vai leģionam var inkriminēt noziedzīgas akcijas. Jānis Tomaševskis ir arī dalībnieks jaunajā projektā “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.
15.mar
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks ir pieredzējis politiķis. Viņš ir politikā gandrīz 30 gadus, ilgus gadu bijis Liepājas mērs, tāpēc labi pārzina Latvijas politisko virtuvi.
14.mar
Par zinātnes un augstākās izglītības mūžīgajām naudas problēmām un visu līdzšinējo valdību nevērīgo attieksmi pret zinātni, par investīcijām inovācijās, kuru pietrūkst, par Eiropas “zaļā kursa” absurdajiem aspektiem un citām aktuālām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāju, habilitēto ķīmijas zinātņu doktoru Ivaru Kalviņu.
13.mar
Filozofs Aleksandrs Morozovs, kurš ir zinātniskais līdzstrādnieks Kārļa universitātes Prāgā paspārnē strādājošajā Borisa Ņemcova vārdā nosauktajā Akadēmiskajā Krievijas pētījumu centrā, “Kontekst.lv” korespondentam pastāstīja par demokrātiskā tranzīta izgāšanās cēloņiem Krievijā un jaunās krievu emigrācijas nākotnes izredzēm.