Aiz kokiem var arī nesaredzēt mežu, bet pavisam noteikti nevar saredzēt to, kas atrodas zem kokiem un zem meža. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ir tie, kas meklē, kādi dārgumi un kurā vietā viņu pārvaldītajās teritorijās ir skatam noslēpti.
LVM derīgo izrakteņu ieguves vietas apsaimnieko jau kopš uzņēmuma izveidošanas brīža. 2017. gadā LVM izveidoja biznesa virzienu "LVM Zemes dzīles", kas nodrošina minerālo materiālu ieguvi, ražošanu un pārdošanu vairāk nekā 120 derīgo izrakteņu (smilts un smilts-grants) ieguves vietās visā Latvijā ar kopējiem rūpnieciskajiem krājumiem vairāk nekā 3,5 miljoniem kubikmetru. Derīgo izrakteņu ieguves vietu skaits ir dinamisks un mainās ik brīdi, jo jaunu ieguves vietu atvēršana un izstrādāto ieguves vietu rekultivācija ir nebeidzams process, atkarīgs no pieprasījuma un klientu vajadzībām, intervijā "Neatkarīgajai" pastāstīja "LVM Zemes dzīles" pārdošanas izpilddirektore Karīna Āboliņa-Zalpētere.
Neviens apjomīgs infrastruktūras objekts nevar tikt uzbūvēts bez minerālajiem materiāliem - smilts, grants un dolomīta. Ikdienā katrs tos izmantojam arī mazākos apjomos - gan māju būvniecībā, gan piemājas ceļu uzturēšanā, gan arī netiešā veidā -ikviens vēlas mērot ceļu uz darbu un mājām pa gludiem ceļiem un drošiem tiltiem, un šīs infrastruktūras uzturēšanā nozīmīga loma ir asfaltbetonam, kura sastāvā ir arī derīgie izrakteņi.
"Rail Baltica" pamattrase, saules un vēja parki, militārie objekti, Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, Bauskas apvedceļš un citi publiskā un privātā sektora būvniecības objekti liecina par to, ka tuvākā un pat tālākā nākotnē būvniecības apjomi turpinās pieaugt, ja valsts spēs rast nepieciešamo finansējumu. Līdz ar to tiek prognozēts arī pieprasījuma pieaugums pēc minerālajiem materiāliem, iezīmējot resursu aprites problemātiku - būvniecības procesā iegūto, būvei nederīgo materiālu pārvietošanu un tālāko izmantošanu.
Jaunu minerālo materiālu ieguves vietu atvēršana, vērtējot ietekmi uz vidi, sabiedrību un analizējot ekonomiskos apsvērumus, kļūst aizvien sarežģītāka un laikietilpīgāka, aizņemot līdz pat četriem gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Savukārt esošās ieguves vietas, piemēram, Rīgas un Pierīgas reģionos, strauji tuvojas sava dzīves cikla noslēgumam - rekultivācijai.
Izrietoši var prognozēt, ka pieprasījuma un ierobežota piedāvājuma apstākļos nākotnes objekti kļūs dārgāki pasūtītājiem, un ierobežota finansējuma situācijā tas nozīmēs arī mazāk realizētu objektu. Nākotnē katra jauna objekta realizācijai minerālie materiāli būs jāved no arvien tālākām ieguves vietām.
Šobrīd risinājumi tālākai rīcībai ar būvei nederīgajiem materiāliem, piemēram, segkārtu, mālu, aleirītu, ir dažādi - var celt zemes virsmas līmeni, var tos vest uz atkritumu apsaimniekošanas poligoniem.
Pastāv risinājums, kura realizācijā rūpīgi tiek izvērtēta ietekme uz vidi, uz kopējo ainavu, tiek izstrādāts kontroles process - šis risinājums paredz karjeru ieguves projektos pieļaut dabas resursu ievešanu ieguves vietu rekultivācijai.
Tādējādi pēc ieguves pabeigšanas seklu ūdenstilpju vietā, tiktu radīta iespēja atjaunot mežu, tā piešķirot zemei pievienoto vērtību. Papildus svarīgs faktors no klimata viedokļa - ūdenstilpes nākotnē nepiesaistīs CO2, kamēr mežs veiks šo piesaistes funkciju.
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) derīgo izrakteņu ieguves vietas apsaimnieko jau kopš tās izveidošanas. 2017. gadā LVM izveidoja biznesa virzienu "LVM Zemes dzīles", kas nodrošina minerālo materiālu ieguvi, ražošanu un pārdošanu aptuveni 120 derīgo izrakteņu (smilts un smilts-grants) ieguves vietās Latvijā ar kopējiem rūpnieciskajiem krājumiem vairāk nekā 3,5 miljoniem kubikmetru.
Savukārt, ja tām pievieno vēl kūdras, māla un kaļķakmens ieguves vietas, tad kopā to ir vairāk nekā 180. Skaits ir dinamisks un mainās ik brīdi, jo jaunu ieguves vietu atvēršana un izstrādāto ieguves vietu rekultivācija ir nemitīgs process, atkarīgs no pieprasījuma un klientu vajadzībām, ko lielākoties ietekmē privātā un publiskā sektora pasūtījumi. Kopējo derīgo izrakteņu ieguves apjomu un ieguves vietu skaita dinamiku Latvijā var labi redzēt Latvijas Vvides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā.
Ģeoloģiski karjeros ir divi atšķirīgi materiāli -, smilts ir ar smalkāku daļiņu frakciju, kur lielākā frakcijas daļa diametrā nepārsniedz 11 mm, bet grants ir ar ievērojami lielākas frakcijas oļiem. Frakciju izmēru katram materiāla veidam nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.
Ņemot vērā, ka minerālo materiālu resursi ir ierobežoti un neatjaunojami, jābūt rūpīgai un atbildīgai attieksmei pret derīgo izrakteņu ieguves vietu, jau sākot no atvēršanas procesa, kā arī tālāk - ieguves un rekultivācijas procesos. Ieguves procesā jāizmanto visi pieejamie resursi, rūpīgi atlasot un nošķirojot būvniecībai un būvmateriālu ražošanai nederīgos vai ļoti zemas kvalitātes materiālus.
"LVM Zemes dzīles" ražotie minerālo materiālu maisījumi galvenokārt tiek izmantoti meža autoceļu būvniecībā un uzturēšanā, kā arī pašvaldību grants ceļu izbūvē un uzturēšanā. Savukārt lielākais smilts apjoms tiek izmantots ceļa drenējošās un salizturīgās kārtas būvniecībai.
Valstīs, kur tiek iegūti retzemju metāli un citi derīgie izrakteņi, kas atrodas krietni dziļāk nekā Latvijā šobrīd iegūstamie, plaši tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas, lai ieguves procesu padarītu daudz drošāku un precīzāku.
Ražošanas procesā Latvijā tiek izmantoti gan drupinātāji, gan sijātāji, ekskavatori un buldozeri, kā arī cita tehnika, sekojot līdzi laikmetīgajām tehnoloģijām. "LVM Zemes dzīles" uzmērījumus veic trīs dimensijās, veidojot punktu mākoni, kas kopē zemes reljefu. Rezultātā jebkura plānotā karjera projekts ir kā 3D modelis, kuru papildina dati no ģeoloģiskās izpētes.
"LVM Zemes dzīles" rīcībā ir vairāki bezpilotu gaisa kuģi jeb droni, ar kuriem veic reljefa mērījumus no 80-90 m augstuma, pēc tam ar fotogrammetrijas metodi izveidojot virsmas 3D modeļus, kuri tālāk jau kalpo par aprēķinu pamatu ar augstu precizitātes līmeni - aptuveni 2 cm. Vietās, kuras sedz apaugums, precīzai 3D punktu mākoņa iegūšanai tiek izmantota LiDAR iekārta.
Derīgo izrakteņu iegulu reljefs, kas atrodas zem ūdens, tiek mērīts ar no krasta vadāmo zemūdens laivu, kura aprīkota ar eholoti. Faktiski tas ir zemūdens drons, kas attiecīgi iegūst 3D punktu mākoni zemūdens reljefam.
Uzmērīšanas un aprēķinu process ir sistematizēts un saņēmis ISO9005 sertifikātu, kas vairo klientu uzticamību gan pašam procesam, gan tajā iegūtajiem rezultātiem.
Pārdomātai karjeru atvēršanai jāparedz laiks, kas sākas ar kamerālu datu izpēti. Pirmajā solī speciālistu darbs ir analizēt ģeoloģiskos datus no kartēm, dažādiem, arī padomju laikā veiktiem pētījumiem par ledājiem un to kustību Latvijas teritorijā. Datu analīze ļauj saprast potenciālos reģionus, kuros varētu atrasties noteikts minerālo materiālu veids.
Tālāk seko priekšizpēte ar atsevišķiem urbumiem un paraugu ņemšanu dabā, lai tos vēlāk analizētu "LVM Zemes dzīles" testēšanas un pētniecības laboratorijā. Ja iegūtajos datos tiek saskatīts labs potenciāls minerālajiem materiāliem, tiek veikta rūpīgāka ģeoloģiskā izpēte un veidotas blīvākas urbuma vietas, lai iegūtu precīzus datus.
Tad tiek veikta vides aspektu izvērtēšana, piekļuves un ūdens atvades iespēju izvērtēšana, rekultivācijas veida izvērtēšana, nākotnes prognožu izdarīšana par potenciālo pieprasījumu, sarunas ar sabiedrību par to, kā karjera atvēršana ietekmēs pieguļošās teritorijas - kā mainīsies vai nemainīsies gruntsūdens līmenis, vai karjers ietekmēs tuvumā esošās privātās saimniecības, kā arī tiek izvērtēta virkne dažādu citu būtisku faktoru, piemēram, minerālo materiālu transportēšanas iespējas. Ne katra ideja realizējas atvērtā ieguves vietā.
Izvērtēšanas procesam seko lēmuma pieņemšana par ieguves vietas - karjera - atvēršanu. Tam seko nepieciešamo dokumentu sagatavošana, bez kuriem ieguve Latvijā nav atļauta, t.sk. tiek izstrādāts ieguves vietas projekts, karjers tiek aprīkots ar visu nepieciešamo aprīkojumu, un tirgū var tikt piedāvāti pirmie kubikmetri. Ieguves projektā ir iestrādāta arī rekultivācijas sadaļa, kas tiek saskaņota ar pašvaldības būvvaldi un kurā norādīts zemes apsaimniekošanas veids pēc minerālo materiālu ieguves pabeigšanas.
Ieguves vietu atvēršanas darbu apjoms un specifika katrā konkrētā gadījumā ir individuāls, līdz ar to arī karjeru atvēršanas laiks ir atšķirīgs. Piemēram, lielai daļai jaunu karjeru pēdējā laikā aizvien biežāk ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kādam karjeram - atmežošana un apauguma novākšana, kādam - aptuveni divu metru segkārtas noņemšana, lai nonāktu līdz kvalitatīvo materiālu slānim, citam - nepieciešams ievērot saimnieciskās darbības ierobežojumus noteiktā periodā, un visi minēti apstākļi rezultējas kopējā ieguves vietas atvēršanas laikā.
Rekultivācija, vienkāršiem vārdiem, ir ieguves vietas sakārtošana un zemes nodošana nākamajam izmantošanas veidam.
Karjerus, kuros ieguves process ir noslēdzies, "LVM Zemes dzīles" rekultivē uzreiz pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, lai teritoriju varētu nodot nākamajiem zemes apsaimniekošanas mērķiem. Visbiežāk nākamais mērķis ir jauna meža stādīšana vai ūdens ņemšanas vieta meža apsaimniekošanas vajadzībām.
Organizējot minerālo materiālu ieguvi pa sektoriem, aizvien plašāk tiek izmantota iespēja veikt karjera daļēju rekultivāciju platībā, kur rūpnieciski iegūstamo materiālu ieguve ir pabeigta, tādējādi būtiski paātrinot zemes nodošanu nākamajam apsaimniekošanas veidam - jauna meža stādīšanai, un ļaujot jau pirmajam hektāram uzsākt CO2 piesaisti.
Apzinoties atbildīgas un ilgtspējīgas ieguves nozīmi gan šodien, gan ilgtermiņā, "LVM Zemes dzīles" turpinās ieguldīt spēkus un resursus attīstībā.
Arī Eiropas Savienības uzņemtais ilgtspējas virziens (ESG) ar laiku ikvienam uzņēmumam - gan ieguves, gan būvniecības - liks padziļinātāk paskatīties uz savu un piegādātāju biznesa ētiskumu, ietekmi uz vidi, drošību un citiem aspektiem, tādēļ mēs jau šodien tiecamies šajos jautājumos būt viens no paraugiem ieguves industrijā.
Savukārt, domājot par nākotnes iespējām Latvijai attīstīt un uzturēt infrastruktūru, kas būtu gan ekonomiski saprātīga, gan atbildīga pret vidi un sabiedrību, būtu nepieciešama valsts stratēģija zemes dzīļu resursu apsaimniekošanā, t.sk. kontekstā ar plānoto Latvijas attīstību, un prognozējams pasūtījums būvniecības, t.sk. infrastruktūras objektiem, lai arī būvniecības nozare varētu veikt ieguldījumus transporta parka un ražošanas modernizācijā, kopējā ķēdē būtiski samazinot CO2 emisijas.
Stratēģijas izstrāde ir ilgāka termiņa projekts, kamēr "Rail Baltica" pamattrases būvniecību un citus nozīmīgus objektus plānots sākt jau 2025. gadā. Ja skatāmies no minerālo materiālu pieejamības perspektīvas, tad pirmais solis operatīvam risinājumam būtu iesaistīto pušu diskusija un risku un to ietekmes apzināšanās.
