Intervijas

TV raidījuma "Nra.lv sarunas" studijā saruna ar bijušo Rīgas mēru, uzņēmēju Gundaru Bojāru.

Jauns, izskatīgs puisis izrullē gājēju priekšā sarkanu paklāju, kāda meitene stalti supermodeles gaitā nodefilē pa to; cits sižets - puisis piesēžas blakus sabiedriskajā transportā, novieto savā un viņas priekšā saliekamo galdiņu un uztaisa pārsteigumu - uzklāj uz tā baltu galdautu, noliek uz tā puķes, servē ēdienus -  šādiem un līdzīgiem sižetiem ar pozitīvo vēstījumu ir jau vairāk nekā 10 miljoni sekotāju un līdz ar to arī “Youtube” balva “Dimanta poga”. 

"Nra.lv sarunas" studijā Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags.

“Tāpēc, ka tā ir leģendāra estrāde,” teic mūziķis un komponists Jānis Lūsēns, atbildot uz jautājumu: kāpēc grupas “Zodiac” un Sūzijas Kvatro koncerts notiks tieši Ogres estrādē? Leģendāri ir visi trīs komponenti: gan Jānis ar “Zodiac”, gan Sūzija, gan Ogres estrāde. Pirms 40 gadiem, pēc Jura Kulakova “Pērkona” koncerta, Ogres klausītāji – lielākoties jaunieši – sakāpuši vilcienā, sāka dziedāt, emocijas nerimās, toties sākās vilciena demolēšana: tika izsisti vagona stikli, izārdītas sēdvietu dermatīna virsmas… Jānis nosmejas: cerams, ka šoreiz koncerta dienā – 5. jūlijā – tā nenotiks.

Kādēļ tieši ģenerālprokurora amata kandidātu izvērtēšanas laikā uzvērpies skandāls?

TV raidījuma "Nra.lv sarunas" studijā ekonomikas ministrs Viktora Valainis.

Dienā, kad Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, 7. jūnijā, būs vēl kādas vēlēšanas, kuras arī būs ļoti nozīmīgas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī visai valstij kopumā – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode balsos par jauno arhibīskapu.

TV raidījumā "Nra.lv sarunas" viesojas “Skinest group” īpašnieks Oļegs Osinovskis un politologs Filips Rajevskis.

Jebkurš mūsdienu cilvēks ir ne tikai lasītājs, bet arī rakstītājs, lai gan nav rakstnieks. Daudziem cilvēkiem pietiek ar lasīšanu un rakstīšanu sociālajos tīklos, kur teikums ar vienu vārdu ir normāls un ar diviem vārdiem - optimāls, bet trīs vārdi ar komatu jau ir par daudz, jau ir pārāk sarežģīti.

“Koksnes un meža esamība ir ļoti liels nodrošinājums valsts neatkarībai,” secina Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, kurš ir arī zemkopības ministra ārštata padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos.

Zaļais kurss, kas agrāk bija atbalstāms un planētu glābjošs virziens, nu ir pārvērties sektantismā: par to runā un neseno vēsturi atceras bijušais premjers un Saeimas priekšsēdētājs, ekologs Indulis Emsis.

Valsts kontrole un valsts kontrolieris Edgars Korčagins personīgi ceturtdien nāca klajā ar apgalvojumiem, ka valsts Satiksmes ministrijas personā nav uzraudzījusi valstij piederošās akciju sabiedrības "airBaltic" rīkošanos ar naudu, ko valsts ieguldīja kā atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārdzīvošanai: "Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbinieku atalgojums, kapitālieguldījumi) utt. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts nav panākusi, lai "airBaltic" akcijas birža tiktu pārdotas savlaicīgi. Tagad esam nonākuši situācijā, kad akciju pārdošana, ja tā patiešām notiktu, nevis ļautu valstij atgūt uzņēmumā ieguldīto naudu, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," kā sacīja P. Korčagins. Un tas pašā labākajā gadījumā atšķirībā no sliktākā gadījuma, kad naudu uzņēmuma uzturēšanai būs spiesta dot valsts.

7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Pirmo reizi redzēsim jaunās vēlēšanu zīmes. Saskaņā ar jauno vēlēšanu zīmes modeli pie katra kandidāta vārda būs divi atšķirīgas krāsas lauciņi.

nra.lv saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu par to, kādus sabiedrisko pakalpojumu tarifus šobrīd regulators izskata un kādus jaunus cenu “iepriecinājumus” tuvākajā nākotnē varam sagaidīt. Ozola norāda, ka gaidīt tarifu samazinājumus nebūtu pamats, bet šobrīd tiek vērtēts jautājums par elektroenerģijas un gāzes sadales un piegādes tarifu pieauguma griestu noteikšanu.

Intervijas turpinājums ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par kārtējo sankciju paketi pret Krieviju; par to, vai ASV jaunais ārpolitikas kurss ietekmēs ES vienotību; vai britu lepnums par “Brexit” panākumiem nemudinās arī citas valstis izstāties no ES; par to, kuri ir mūsu īstie sabiedrotie. Un par daudz ko citu.

Vai patiesi vērojama elektroenerģijas cenas lejupslīde, un kas šajā jomā gaidām tuvākā un tālākā nākotnē?

Igaunijas investīcijas Latvijā ir otrās lielākās, Igaunija Latvijai ir trešais lielākais tirdzniecības partneris.

"nra.lv" saruna ar žurnālistu, kādreizējo labvakarieti, bijušo partijas “Latvijas ceļš” politiķi, politisko procesu vērotāju Edvīnu Inkenu par jauno pasaules kārtību Trampa ērā; par iespējamo Ukrainas kara miera sarunu iznākumu; par nosacījumiem, ar kuriem kara darbība beidzot varētu tikt izbeigta, kā arī par to, cik lielā mērā neprofesionāļu nonākšana pie varas ietekmē kopējos procesus.

Intervija ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, kāpēc Trampa izsludinātie kara beigšanas varianti neiedarbojās; par ASV un ES lēmumu pretrunām; par “Rail Baltica” jēdzību vai bezjēdzību; par to, vai krievu militārās spējas mazinās; par Latvija attieksmi pret Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Un vēl par daudz ko citu.

Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.

Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.

Kāpēc mums vajadzīgi dziesmu svētki? Varbūt “ietaupīt” kapeikas un atcelt tos kā “nacionālistu saietus”? Taču mūsu Muzikālā tautas fronte piedzima jau 1873. gadā, un to nedrīkst nedz pamest, nedz noliegt. Vasarā notiks “mazie” svētki: skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Par tiem un par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar dziesmu svētku virsdiriģentu Romanu Vanagu.