Ekonomika

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. –2027. gadam salīdzinājums ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam lieku reizi apliecina degradācijas procesus Ekonomikas ministrijā (EM) un Krišjāņa Kariņa valdībā, ja to salīdzina ar Valda Dombrovska valdību.

Nenormālais karstums pasteidzinājis ogu ražas ienākšanos un aizbaidījis ogu lasītājus, tāpēc šogad nenovākta paliks lielāka daļa ražas nekā jau pierasts.

Kopš pagājušā gada sākuma desas veikalos sadārdzinājušās par aptuveni 4 līdz 6 procentiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe uzskata, ka elektrības un gāzes cenu kāpuma dēļ turpmāk mūs sagaida nevis mērens pārtikas cenu pieaugums, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs.

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2020. gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu kūdras, Vācija – 1,50 miljonus tonnu, bet Kanāda – 1,42 miljonus tonnu kūdras. 2020. gadā Igaunija eksportēja 1,32 miljonus tonnu, Nīderlande 1,24 miljonus tonnu, bet Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras.

Latvija iekļuvusi starp pirmajām 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām ES apstiprinājusi tiesības uz daļu no pustriljonu eiro vērtā Atveseļošanas fonda.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka no šobrīd spēkā esošajām 10 908 darba atļaujām ārzemniekiem 3 708 atļaujas izsniegtas kravas automobiļu vadītājiem un vēl 606 – vilcējautomobiļu vadītājiem. Šā gada pirmajos sešos mēnešos šo abu profesionālo grupu pārstāvjiem izsniegtas kopā 2 294 darba atļaujas.

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. 2020. gadā Polija eksportēja 1,29 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 265 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija eksportēja 168 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta Latvija 2020. gadā apsteidza Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc graudu daudzuma, bija 7,7%. 2020. gadā Latvijas rudzu galvenie pircēji bija Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas uzņēmumi.

Statistiski vidējās vecuma pensijas pieaugums no 1,11 eiro 1990. gadā līdz 410,97 eiro šā gada maijā nenozīmē, ka pensionāru labklājība būtu cēlusies simtiem reižu.

Elektrības un gāzes sadārdzinājumu jutīs ne tikai mājsaimniecības, kad būs jāmaksā kārtējais rēķins. Uzņēmumiem, kuri savu produktu ražošanā vai pakalpojumu nodrošināšanā izmanto elektroenerģiju, pieaugs izmaksas, kas varētu izraisīt vispārēju cenu kāpumu.

Savu 20. dzimšanas dienu pensiju otrā līmeņa uzkrājumi sagaida ar 5,4 miljardiem eiro, kas kaut kad nākotnē tikšot sadalīti starp 1,3 miljoniem cilvēku, kuri pašlaik veic iemaksas savos pensiju fondos.

Latvijas valstij piederošais “Latvenergo” un privātā “Latvijas gāze” nākuši klajā ar gandrīz kā savstarpēji saskaņotiem vai nokopētiem paziņojumiem, ka paaugstinās savus tarifus mājsaimniecībām attiecīgi par 10 līdz 42% elektrībai un par 25% līdz 43,1% dabasgāzei.

Igaunijā 2%, Latvijā 9%, bet Lietuvā 17% no aptaujātajiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir maksājuši kukuli kādai no valsts institūcijām, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums – “Global Corruption Barometer – EU 2021”. Savukārt attiecīgi 12%, 33% un 27% izmantojuši personiskos kontaktus lietu kārtošanā.

Likvidējamā PNB banka šobrīd ir parādā saviem noguldītājiem un citiem klientiem kopā 367 miljonus eiro un pārvalda aktīvus ar 167 miljonu eiro bilances vērtību, ko pārvērst naudā pilnā apmērā neizdosies. Kreditoru kopējie zaudējumi pārsniegs 200 miljonus eiro.

Jaunieceltā labklājības ministra Gata Eglīša ieminēšanās par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī no Latvijā valdošā šķiras viedokļa ir lielāks grēks nekā atzīšanās, ka priekšrocības naudas saņemšanā no valsts ir tām pašvaldībām, kas darbojas valdībā pārstāvēto partiju vadībā.

Kopš 2012. gada ēnu ekonomika Latvijā nav mazinājusies, arī pērn – Covid-19 krīzes laikā – tās īpatsvars ir pieaudzis. Ja Latvijā turpināsies korupcijas skandāli, ja pieķertie netiks sodīti un ja valdība neuzlabos komunikāciju, ēnu ekonomika turpinās izplesties, konferencē uzsvēra Arnis Sauka.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība vakar nolēma piešķirt 364 210 eiro, lai Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu vajadzībām iegādātos mobilos telefonus, kas nepieciešami Covid-19 sertifikāta verifikācijai. Valsts policijas vajadzībām tiks iegādāti 760 mobilie telefoni, Valsts robežsardzes vajadzībām – 100 telefoni. Viena telefona izmaksas varētu būt aptuveni 350 eiro bez PVN.

Banku ekonomisti ir vienisprātis – patēriņa cenas turpinās palielināties. Visstraujākais cenu kāpums varētu būt pārtikas precēm. Tiesa, ekonomisti šaubās, vai pārtikas inflācija varētu sasniegt 2008. gada līmeni, kad tā tika mērīta ar divciparu skaitli.

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) kopā jūras prāmju kompāniju “Stena Line” piedāvā kravu īpašniekiem savākt automašīnu puspiekabēs (fūrēs) sapakotas kravas Rīgā un pa dzelzceļu un jūru aizvest tās uz Vāciju vai Zviedriju un tālāk atkal pa dzelzceļu līdz pārktrautuvei, kur piekabēs pievienos vācu vai zviedru automašīnām un aizvilks līdz kravu pasūtītājiem.

No Čehijas atsūtītie fotoattēli par Latvijas pasūtīto elektrovilcienu būvēšanu beidzot tomēr attaisno pirms vairāk nekā desmit gadiem izdomāto formulu “vilciens ir sabiedriskā transporta satiksmes mugurkauls”.

Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēja Latvijas IKP 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus, kuri nebija iepriecinoši. IKP šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, ir samazinājies par 1,3%.

Krievijas propagandisti uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apraksta jau kā mironi, bet Krievijas dzelzceļnieki – apciemo kā vājinieku.

Pētījumam “Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs” jāpārliecina sabiedrība un jāiedrošina politiķi samazināt atļauto ciršanas vecumu kokiem ārpus teritorijām, kas vajadzīgas ainavu uzturēšanai, ekoloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ūdens noteces regulēšanai vai vēl citiem labiem, bet lokāliem mērķiem.